VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2015. gada 16. janvārī

Lieta T‑107/13 P

Cornelia Trentea

pret

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA)

Apelācija – Civildienests – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Lēmums noraidīt kandidatūru un iecelt amata citu kandidātu – Pamats, kas pirmo reizi izvirzīts tiesas sēdē – Pierādījumu sagrozīšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Piespriešanas atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apstrīdēšana

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 11. decembra spriedumu Trentea/FRA (F‑112/10, Krājums–CDL, EU:F:2012:179), kurā lūgts atcelt šo spriedumu

Nolēmums      Apelācijas sūdzību noraidīt. Cornelia Trentea sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Atšķirība starp absolūtiem pamatiem un citiem pamatiem, kas attiecas uz lietas būtību – Tāda pamata, kas neietilpst absolūtos pamatos, noraidīšana

2.      Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu un pierādījumu vērtējums – Nepieņemamība – Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Vispārējā tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

(Tiesas statūtu I pielikuma 11. pants)

3.      Apelācija – Pamati – Nepietiekams pamatojums – Vispārējās tiesas kompetence

4.      Ierēdņi – Nelabvēlīgs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība – Nepietiekams pamatojums – Trūkumu novēršana procesa laikā – Nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 25. pants)

5.      Tiesvedība – Procesa ilgums Civildienesta tiesā – Saprātīgs termiņš

1.      Apelācijas stadijā attiecībā uz prasītāja argumentiem, saskaņā ar kuriem Civildienesta tiesai būtu vajadzējis pēc savas ierosmes lemt par iespējamā pārkāpuma neesamību vai esamību lomas dēļ, kāda atlases komisijā bijusi Personāla komitejas izraudzītajam loceklim, pietiek konstatēt, ka prasītāja nepierāda to, ka šāds pamats būtu absolūts pamats.

Turklāt, ja nav nekādu faktu, kas par šo jautājumu būtu iekļauts lietas materiālos, konkrēti, tiesas sēdē, Civildienesta tiesa ir juridiski pietiekami pamatojusi savu spriedumu, vienīgi norādīdama, ka šāds pamats neietilpst pamatos, kuri tiesai ir jānorāda pēc savas ierosmes.

(skat. 45. un 46. punktu)

Atsauce

Tiesa: rīkojums, 2013. gada 3. oktobris, Marcuccio/Komisija, C‑617/11 P, EU:C:2013:657, 22. punkts

2.      Izņemot pierādījumu sagrozīšanas gadījumus, Civildienesta tiesas veikts faktu vērtējums nav tiesību jautājums, uz kuru attiektos Vispārējās tiesas pārbaude. Šādai sagrozīšanai ir acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem tādējādi, lai nebūtu jāveic jauns faktu un pierādījumu vērtējums.

(skat. 61.–63. un 69. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: rīkojums, 2007. gada 12. jūlijs, Beau/Komisija, T‑252/06 P, Krājums‑CDL, EU:T:2007:230, 45.–47. punkts un tajos minētā judikatūra

3.      Jautājums par pienākuma norādīt pamatojumu apjomu ir tiesību jautājums, uz ko attiecas Vispārējās tiesas pārbaude, kura tiek veikta, izskatot apelācijas sūdzību par Civildienesta tiesas spriedumu.

(skat. 76. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: spriedums, 2010. gada 2. marts, Doktor/Padome, T‑248/08 P, Krājums‑CDL, EU:T:2010:57, 92. punkts un tajā minētā judikatūra

4.      Ir iespējams, pirmkārt, uzlabot nepietiekamu, bet ne pilnīgi neesošu pamatojumu pat tiesvedības laikā, ja pirms prasības celšanas ieinteresētajai personai jau ir bijusi informācija, kas veido pamatojuma sākumu, otrkārt, uzskatīt lēmumu par pietiekami pamatotu, ja tas ticis pieņemts attiecīgajam ierēdnim zināmos apstākļos, kas viņam ļauj saprast tā piemērojamību, un, treškārt, attiecībā it īpaši uz lēmumiem atteikt paaugstināšanu amatā vai noraidīt kandidatūru – papildināt pamatojumu lēmumā, ar ko tiek noraidīta sūdzība, jo šā noraidošā lēmuma pamatojums tiek uzskatīts par tādu, kas sakrīt ar lēmuma, par kuru ir iesniegta sūdzība, pamatojumu.

(skat. 77. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: spriedums Doktor/Padome, minēts 76. punktā, EU:T:2010:57, 93. punkts un tajā minētā judikatūra

5.      Gandrīz divus gadus ilgo termiņu Civildienesta tiesas sprieduma taisīšanai nevar uzskatīt par nesamērīgu.

Katrā ziņā tiesvedības pārmērīgais ilgums nevar izraisīt sprieduma atcelšanu, ja nav nekādu norāžu, kas liecinātu par to, ka šis fakts ir ietekmējis lietas risinājumu.

(skat. 84. un 85. punktu)

Atsauce

Tiesa: rīkojums, 2009. gada 26. marts, EFKON/Parlaments un Padome, C‑146/08 P, EU:C:2009:201, 55. punkts un tajā minētā judikatūra