Lieta C‑662/13

Surgicare – Unidades de Saúde SA

pret

Fazenda Pública

(Supremo Tribunal Administrativo lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — PVN — Direktīva 2006/112/EK — Priekšnodokļa atskaitīšana — Ļaunprātīgu rīcību raksturojoši darījumi — Valsts nodokļu tiesības — Īpaša valsts procedūra gadījumā, ja pastāv aizdomas par ļaunprātīgu rīcību nodokļu jomā — Efektivitātes un līdzvērtības principi”

Kopsavilkums – Tiesas (devītā palāta) 2015. gada 12. februāra spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi – Pieņemamība – Lūgums, kurā nav precīzi norādītas interpretējamās Savienības tiesību normas – Iespēja Tiesai noteikt minētās tiesību normas

   (LESD 267. pants)

2. Prejudiciāli jautājumi – Pieņemamība – Nepieciešamība sniegt Tiesai pietiekamus precizējumus par faktiskajiem apstākļiem un tiesisko regulējumu – To iemeslu norādīšana, kas pamato nepieciešamību saņemt atbildi uz prejudiciāliem jautājumiem

   (LESD 267. pants)

3. Prejudiciāli jautājumi – Valsts tiesas kompetence – Ratione temporis piemērojamo tiesību aktu noteikšanai

   (LESD 267. pants)

4. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Priekšnodokļa atskaitīšana – Valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā pievienotās vērtības nodokli nedrīkst atskaitīt – Prevencijas pasākumi konkurences izkropļojumu un krāpšanas nodokļu jomā novēršanai – Savienības tiesiskā regulējuma neesamība attiecīgajā jomā – Valsts tiesību piemērošana – Īpaša valsts procedūra gadījumā, ja pastāv aizdomas par ļaunprātīgu rīcību nodokļu jomā – Līdzvērtības un efektivitātes principu ievērošana – Valsts tiesas vērtējums

   (Padomes Direktīvas 2006/112 273. un 342. pants)

1.  Ja lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nav precīzi norādītas tās Savienības tiesību normas, kuru interpretācija tiek lūgta, Tiesai no iesniedzējtiesas norādītajiem faktiem un it īpaši no lēmuma lūgt prejudiciālu nolēmumu pamatojuma jāizdala interpretējamās Savienības tiesību normas, ņemot vērā tiesvedības priekšmetu.

   (sal. ar 17. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 21. un 22. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 22. punktu)

4.  Direktīva 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ir jāinterpretē tādējādi, ka tā neliedz iepriekš obligāti piemērot valsts administratīvo procedūru, ja nodokļu administrācijai ir aizdomas par ļaunprātīgu rīcību, ciktāl šīs procedūras noteikumi nav mazāk labvēlīgi par tiem, kas attiecas uz līdzīgām valsts rakstura situācijām un tie nepadara praktiski neiespējamu vai pārmērīgi grūtu to tiesību izmantošanu, kas izriet no Savienības tiesību sistēmas. Tas tā ir tādas iepriekš piemērojamas procedūras gadījumā, kas, pirmkārt, ir labvēlīga personai, kura tiek turēta aizdomās par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, ciktāl šīs procedūras mērķis ir nodrošināt, lai tiktu ievērotas konkrētas pamattiesības, it īpaši tiesības tikt uzklausītam, un kas, otrkārt, pati par sevi nav pretrunā Tiesas judikatūrā atzītajiem mērķiem cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā, pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret iespējamo ļaunprātīgo rīcību.

   (sal. ar 26., 29., 32., 34. punktu un rezolutīvo daļu)

Lieta C‑662/13

Surgicare – Unidades de Saúde SA

pret

Fazenda Pública

(Supremo Tribunal Administrativo lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — PVN — Direktīva 2006/112/EK — Priekšnodokļa atskaitīšana — Ļaunprātīgu rīcību raksturojoši darījumi — Valsts nodokļu tiesības — Īpaša valsts procedūra gadījumā, ja pastāv aizdomas par ļaunprātīgu rīcību nodokļu jomā — Efektivitātes un līdzvērtības principi”

Kopsavilkums – Tiesas (devītā palāta) 2015. gada 12. februāra spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi — Pieņemamība — Lūgums, kurā nav precīzi norādītas interpretējamās Savienības tiesību normas — Iespēja Tiesai noteikt minētās tiesību normas

   (LESD 267. pants)

2. Prejudiciāli jautājumi — Pieņemamība — Nepieciešamība sniegt Tiesai pietiekamus precizējumus par faktiskajiem apstākļiem un tiesisko regulējumu — To iemeslu norādīšana, kas pamato nepieciešamību saņemt atbildi uz prejudiciāliem jautājumiem

   (LESD 267. pants)

3. Prejudiciāli jautājumi — Valsts tiesas kompetence — Ratione temporis piemērojamo tiesību aktu noteikšanai

   (LESD 267. pants)

4. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma — Priekšnodokļa atskaitīšana — Valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā pievienotās vērtības nodokli nedrīkst atskaitīt — Prevencijas pasākumi konkurences izkropļojumu un krāpšanas nodokļu jomā novēršanai — Savienības tiesiskā regulējuma neesamība attiecīgajā jomā — Valsts tiesību piemērošana — Īpaša valsts procedūra gadījumā, ja pastāv aizdomas par ļaunprātīgu rīcību nodokļu jomā — Līdzvērtības un efektivitātes principu ievērošana — Valsts tiesas vērtējums

   (Padomes Direktīvas 2006/112 273. un 342. pants)

1.  Ja lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nav precīzi norādītas tās Savienības tiesību normas, kuru interpretācija tiek lūgta, Tiesai no iesniedzējtiesas norādītajiem faktiem un it īpaši no lēmuma lūgt prejudiciālu nolēmumu pamatojuma jāizdala interpretējamās Savienības tiesību normas, ņemot vērā tiesvedības priekšmetu.

   (sal. ar 17. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 21. un 22. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 22. punktu)

4.  Direktīva 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ir jāinterpretē tādējādi, ka tā neliedz iepriekš obligāti piemērot valsts administratīvo procedūru, ja nodokļu administrācijai ir aizdomas par ļaunprātīgu rīcību, ciktāl šīs procedūras noteikumi nav mazāk labvēlīgi par tiem, kas attiecas uz līdzīgām valsts rakstura situācijām un tie nepadara praktiski neiespējamu vai pārmērīgi grūtu to tiesību izmantošanu, kas izriet no Savienības tiesību sistēmas. Tas tā ir tādas iepriekš piemērojamas procedūras gadījumā, kas, pirmkārt, ir labvēlīga personai, kura tiek turēta aizdomās par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, ciktāl šīs procedūras mērķis ir nodrošināt, lai tiktu ievērotas konkrētas pamattiesības, it īpaši tiesības tikt uzklausītam, un kas, otrkārt, pati par sevi nav pretrunā Tiesas judikatūrā atzītajiem mērķiem cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā, pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret iespējamo ļaunprātīgo rīcību.

   (sal. ar 26., 29., 32., 34. punktu un rezolutīvo daļu)