Lieta C‑636/13 P

Roca Sanitario SA

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Aizliegtas vienošanās – Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi – Pārdošanas cenu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa – 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai – Pienākums norādīt pamatojumu – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Samērīgums – Neierobežotas kompetences īstenošana

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums

1. Konkurence–Naudas sodi–Apmērs–Pārbaude tiesā–Neierobežota kompetence–Tiesiskuma pārbaude–Piemērojamība un ierobežojumi

   (LESD 261. un 263. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)

2. Tiesvedība–Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā–Nosacījumi–Esoša pamata paplašināšana–Paplašināšanas neesamība–Nepieņemamība

   (1991. gada Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punkts)

3. Apelācija–Tiesas kompetence–Vispārējās tiesas novērtējuma par uzņēmumiem, kas pārkāpuši Līguma konkurences tiesību normas, uzlikta naudas soda apmēru apšaubīšana taisnīguma apsvērumu dēļ–Izslēgšana

   (LESD 256. un 261. pants; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)

4. Konkurence–Naudas sodi–Apmērs–Noteikšana–Pamatsummas noteikšana–Pārkāpuma smagums–Iestāšanās maksa–Vērā ņemami faktori–Samērīguma principa ievērošana

   (LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02, 19., 23. un 25. punkts)

5. Konkurence–Naudas sodi–Apmērs–Noteikšana–Kritēriji–Pārkāpuma smagums–Vērtējuma elementi

   (LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02, 19.–23. un 25. punkts)

6. Konkurence–Naudas sodi–Apmērs–Noteikšana–Pārbaude tiesā–Savienības tiesas neierobežota kompetence–Piemērošanas joma–Ierobežojums–Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana–Starp attiecīgajiem uzņēmumiem pastāvošo atšķirību un uzņēmumu konkrēto apstākļu ņemšana vērā

   (LESD 101. panta 1. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 13., 19.–22., 25., 28. un 29. punkts)

7. Apelācija–Pamati–Sprieduma motīvu daļa, kurā pieļauts Savienības tiesību pārkāpums–Citu juridisku apsvērumu dēļ pamatota rezolutīvā daļa–Noraidīšana

   (LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

8. Apelācija–Pamati–Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā–Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

   (LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

1.  Runājot par tādu Komisijas lēmumu, ar ko uzlikts naudas sods par konkurences tiesību normu pārkāpumu, pārbaudi, Savienības tiesai tiesiskuma pārbaude ir jāveic, pamatojoties uz elementiem, kādus ir iesniedzis prasītājs, lai pamatotu izvirzītos pamatus. Šīs pārbaudes ietvaros tiesa nedrīkst atsaukties uz Komisijas rīcības brīvību ne attiecībā uz to elementu izvēli, kādi ir ņemti vērā, piemērojot pamatnostādnēs minētos kritērijus, ne attiecībā uz šo elementu novērtēšanu, lai atteiktos veikt detalizētu faktisko un tiesisko apstākļu pārbaudi.

   Tiesiskuma pārbaudi papildina neierobežota kompetence, kas ir atzīta Regulas Nr. 1/2003 31. pantā saskaņā ar LESD 261. pantu. Šī kompetence pilnvaro tiesu papildus sankciju tiesiskuma pārbaudei aizstāt Komisijas vērtējumu ar savu vērtējumu un līdz ar to atcelt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu vai noteikto kavējuma naudu.

   Šīs neierobežotās kompetences īstenošana tomēr nav pielīdzināma pārbaudei pēc savas ierosmes un Savienības tiesās notiek uz sacīkstes principu balstīta tiesvedība. Izņemot absolūtus pamatus, kas tiesai ir jāizvirza pēc savas ierosmes, piemēram, apstrīdētā lēmuma pamatojuma neesamība, prasītājs ir tas, kuram ir jāizvirza pamati pret šo lēmumu un jāiesniedz pierādījumi, lai pamatotu šos pamatus.

   (skat. 32.–34. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 35.–37. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 47. punktu)

4.  Lai noteiktu par konkurences tiesību normu pārkāpumu uzliktu naudas sodu apmēru, ir jāņem vērā pārkāpuma ilgums un visi apstākļi, kas pēc sava rakstura ietilpst pārkāpuma smaguma vērtējumā. Starp elementiem, kas varētu tikt ņemti vērā, izvērtējot pārkāpumu smagumu, ir katra uzņēmuma rīcība, katra uzņēmuma loma aizliegtās vienošanās izveidē, labums, ko tie no tās ir varējuši gūt, to lielums un attiecīgo preču vērtība, kā arī risks, ko šāda veida pārkāpumi rada Savienības mērķiem.

   Apstāklis, ka uzņēmums neietilpst aizliegtās vienošanās “cietajā kodolā” tā iemesla dēļ, ka tas nav piedalījies tās izveidē un uzturēšanā, jebkurā gadījumā nevar pierādīt, ka Vispārējai tiesai esot bijis jāuzskata, ka “pārkāpuma smaguma” un “papildsummas” koeficienti 15 % apmērā nav atbilstoši vai ir pārlieku augsti, jo šāda procentuālā likme ir attaisnojama, ņemot vērā tikai attiecīgā pārkāpuma būtību vien, respektīvi, cenu paaugstināšanas saskaņošanu. Proti, šāds pārkāpums ir viens no vissmagākajiem konkurences ierobežojumiem Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 23. un 25. punkta izpratnē un šāda 15 % likme atbilst viszemākajai likmei sodu skalā, kas saskaņā ar šīm pamatnostādnēm ir paredzēta par šādiem pārkāpumiem.

   Līdz ar to Vispārējā tiesa var pamatoti uzskatīt, ka Komisija, nosakot “pārkāpuma smaguma” un “papildsummas” koeficientu likmi 15 % apmērā, nepārkāpj samērīguma principu, kaut arī prasītājas līdzdalības attiecīgajā pārkāpumā ģeogrāfiskais tvērums ir mazāks.

   (skat. 48., 49., 52.–54. punktu)

5.  Kaut arī, lai novērtētu LESD 101. panta pārkāpuma smagumu un tādējādi noteiktu uzliekamā naudas soda apmēru, var tostarp tikt ņemts vērā šā pārkāpuma ģeogrāfiskais mērogs un preču skaits, uz kurām tas attiecas, tomēr apstāklis, ka kāda pārkāpuma ģeogrāfiskais mērogs un aptverto preču skaits ir lielāks salīdzinājumā ar citu pārkāpumu, pats par sevi obligāti nenozīmē, ka šis pirmais pārkāpums – aplūkots kopumā un it īpaši ņemot vērā tā būtību – ir uzskatāms par smagāku nekā otrais pārkāpums un par tādu, kas līdz ar to attaisno lielāku “pārkāpuma smaguma” un “papildsummas” koeficientu noteikšanu nekā tie koeficienti, kas ir izmantoti, lai aprēķinātu naudas sodu par šo otro pārkāpumu.

   (skatīt 56. punktu)

6.  Vienlīdzīgas attieksmes princips Vispārējai tiesai ir jāievēro, ne tikai veicot Komisijas lēmuma par naudas soda piemērošanu tiesiskuma pārbaudi, bet arī īstenojot savu neierobežoto kompetenci. Proti, šādas kompetences īstenošana, nosakot uzņēmumiem uzliekamo naudas sodu apmēru, nedrīkst radīt diskrimināciju starp uzņēmumiem, kuri ir piedalījušies nolīgumā vai saskaņotās darbībās, kas ir pretrunā LESD 101. panta 1. punktam.

   Lai novērtētu pārkāpuma smagumu, saskaņā ar minēto principu atšķirību starp uzņēmumiem, kas bijuši vienas un tās pašas aizliegtās vienošanās dalībnieki, ņemšanai vērā, īpaši ievērojot to attiecīgās dalības ģeogrāfisko mērogu, nav katrā ziņā jānotiek “pārkāpuma smaguma” un “papildsummas” koeficientu noteikšanas laikā, bet tā var notikt citā naudas soda aprēķināšanas stadijā, piemēram, pielāgojot pamatsummu atkarībā no atbildību mīkstinošiem vai pastiprinošiem apstākļiem saskaņā ar Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu 28. un 29. punktu. Šādas atšķirības var parādīties arī caur pārdošanas apjoma vērtību, kas izmantota, lai aprēķinātu naudas soda pamatsummu, jo šī vērtība attiecībā uz katru uzņēmumu dalībnieku atspoguļo tā dalības attiecīgajā pārkāpumā nozīmi saskaņā ar 2006. gada pamatnostādņu 13. punktu, kas naudas soda apmēra aprēķināšanas vajadzībām kā sākumpunktu ļauj izmantot summu, kura atspoguļo pārkāpuma ekonomisko nozīmi un uzņēmuma īpatsvaru tajā.

   (skat. 58.–60. punktu)

7.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 62. un 63. punktu)

8.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 69. punktu)