Lieta C‑612/13 P

ClientEarth

pret

Eiropas Komisiju

“Apelācija — Piekļuve Eiropas Savienības iestāžu dokumentiem — Regula (EK) Nr. 1049/2001 — 4. panta 2. punkta trešais ievilkums — Vides informācija — Orhūsas konvencija — 4. panta 1. un 4. punkts — Piekļuves tiesību izņēmumi — Izmeklēšanas mērķu aizsardzība — Pētījumi, kurus pēc Komisijas lūguma veicis uzņēmums attiecībā uz direktīvu vides jautājumos transponēšanu — Daļējs piekļuves atteikums”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2015. gada 16. jūlija spriedums

1. Starptautiskie nolīgumi – Savienības nolīgumi – Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija) – Sekas – Augstāks spēks par atvasinātajiem Savienības tiesību aktiem – Savienības tiesību akta tiesiskuma novērtēšana, ņemot vērā šo konvenciju – Nosacījumi – Konvencijas 4. panta 1. un 4. punkts kā atsauces norma – Neesamība

   (LESD 216. panta 2. punkts; Orhūsas konvencijas 4. panta 1. un 4. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums)

2. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pārbaudes, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzība – Apjoms – Komisijai veiktie pētījumi attiecībā uz atsevišķu direktīvu transponēšanu dalībvalstīs – Iekļaušana

   (LES 17. panta 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums)

3. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pārbaudes, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzība – Piemērošana attiecībā uz Komisijai veiktajiem pētījumiem, lai kontrolētu atsevišķu direktīvu transponēšanu dalībvalstīs un vajadzības gadījumā uzsāktu pret tām procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi – Vispārīgā prezumpcija par tiesību piekļūt dokumentiem izņēmuma piemērošanu – Pieļaujamība – Nosacījums – Pētījuma piederība lietas materiāliem saistībā ar notiekošu procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi

   (LESD 258. panta pirmā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums)

4. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pārbaudes, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzība – Sevišķas sabiedrības intereses, kas pamato dokumentu publiskošanu – Atsauce uz pārskatāmības un demokrātijas principiem – Nepieciešamība izvirzīt ar lietu saistītus īpašus apsvērumus

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums)

1.  Saskaņā ar LESD 216. panta 2. punktu Savienības noslēgtie starptautiskie nolīgumi ir saistoši tās iestādēm un līdz ar to tiem ir augstāks spēks par to izdotajiem aktiem. No tā izriet, ka Savienības tiesību akta spēkā esamību var ietekmēt tā nesaderība ar šādām starptautisko tiesību normām. Tomēr Savienības tiesa var pārbaudīt apgalvoto Savienības tiesību akta nesaderīgumu ar starptautiska nolīguma, kura puse ir Savienība, normām tikai tad, ja, pirmkārt, šī nolīguma raksturs un sistēma nav tam pretrunā un, otrkārt, ja šīs normas no to satura viedokļa ir beznosacījuma un pietiekami precīzas.

   Attiecībā uz Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem – ne atsauce minētās konvencijas 4. panta 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā uz izmeklēšanu krimināllietā vai disciplinārlietā, ne šīs konvencijas 4. panta 4. punkta otrajā daļā paredzētais pienākums sašaurināti interpretēt pirmajā no minētajām normām norādītos piekļuves atteikuma iemeslus nevar tikt uzskatīti par norādi uz konkrētu Savienības likumdevēja pienākumu. A fortiori no šīm tiesību normām nevar tikt izsecināts aizliegums izprast jēdzienu “izmeklēšana” tādā nozīmē, kurā ņemtas vērā Savienības īpatnības, tostarp Komisijas pienākums izmeklēt dalībvalstu pienākumu iespējamo neizpildi, kas varētu kaitēt pareizai Līgumu un saskaņā ar tiem pieņemto Savienības tiesību normu piemērošanai. Līdz ar to prasītājs nevar atsaukties uz Orhūsas konvencijas 4. panta 1. un 4. punktu, lai vērtētu Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta trešā ievilkuma tiesiskumu.

   Protams, gadījumā, kad Savienība ir vēlējusies izpildīt īpašu pienākumu, ko tā uzņēmusies saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ietvaros, vai kad Savienības tiesību aktā skaidri ir veikta atsauce uz konkrētām šo nolīgumu normām, Tiesai vajadzības gadījumā ir jāpārbauda attiecīgā Savienības tiesību akta tiesiskums saistībā ar PTO noteikumiem. Tomēr Regulā Nr. 1049/2001, it īpaši tās 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā, nav veikta nekāda tieša atsauce uz Orhūsas konvenciju un ar to arī netiek izpildīts kāds no tās izrietošs pienākums. Līdz ar to jebkurā gadījumā nav piemērojams princips par Savienības tiesību aktu tiesiskuma kontroli attiecībā uz PTO noteikumiem.

   (sal. ar 33.–37., 42. un 43. punktu)

2.  No judikatūras neizriet, ka izmeklēšana Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta trešā ievilkuma izpratnē būtu pakļauta nosacījumam par formāla, kolēģijas sanāksmē pieņemta Komisijas lēmuma esamību.

   Runājot par pētījumiem, kas veikti pēc Komisijas lūguma un tās labā pēc tam, kad bija izbeidzies visu Savienības direktīvu transponēšanas termiņš, ar konkrētu mērķi pārbaudīt šo dažādo direktīvu transponēšanas procesa stāvokli atsevišķās dalībvalstīs – šādi pētījumi ir konkrēti instrumenti, kas Komisijai ir pieejami, izpildot tai saskaņā ar LES 17. panta 1. punktu noteikto pienākumu uzraudzīt Savienības tiesību piemērošanu, ko kontrolē Tiesa, lai atklātu iespējamos dalībvalstu pienākuma transponēt attiecīgās direktīvas neizpildes gadījumus un vajadzības gadījumā nolemtu sākt procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi pret dalībvalstīm, attiecībā uz kurām tā uzskata, ka tās pārkāpj Savienības tiesības. Līdz ar to šie pētījumi ietilpst izmeklēšanas jēdzienā Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešā ievilkuma izpratnē.

   Apstāklis, ka Komisija ir uzticējusi apstrīdēto pētījumu veikšanu ārējam pakalpojumu sniedzējam, nevis uzdevusi tos veikt saviem dienestiem un ka šie pētījumi neatspoguļo šīs iestādes viedokli un neizraisa tās atbildību, nenozīmē, ka Komisijai, pasūtot veikt šādus pētījumus, būtu bijis cits mērķis, nevis mērķis ar šo izpētes instrumentu palīdzību iegūt padziļinātu informāciju attiecībā uz konkrētu dalībvalstu tiesību aktu atbilstību Savienības tiesībām, kas tai ļauj atklāt iespējamos šo tiesību pārkāpumus un vajadzības gadījumā uzsākt procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi pret pārkāpumu pieļāvušo dalībvalsti.

   (sal. ar 60.–63. punktu)

3.  Lai pamatotu piekļuves atteikumu dokumentam, kuru lūgts publiskot, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, attiecīgā iestāde šajā ziņā principā var pamatoties uz vispārīgām prezumpcijām, kas attiecas uz noteiktām dokumentu kategorijām, jo līdzīgas vispārīgas prezumpcijas var tikt attiecinātas uz tāda paša rakstura dokumentu publiskošanas pieteikumiem.

   Saistībā ar pieteikumu par piekļuvi pētījumiem, kas Komisijas labā veikti attiecībā uz visu Savienības direktīvu transponēšanu – tā kā šie pētījumi lēmuma par piekļuves atteikumu pieņemšanas brīdī jau bija ļāvuši Komisijai nosūtīt dalībvalstij argumentētu atzinumu saskaņā ar LESD 258. panta pirmo daļu un līdz ar to bija iekļauti lietas materiālos attiecībā uz procedūras sakarā ar pienākumu neizpildi pirmstiesas posmu, Komisija ir tiesīga uzskatīt, ka šo pētījumu pilna publiskošana varētu mainīt šī posma raksturu un norisi, sarežģījot sarunu procesu starp Komisiju un šo dalībvalsti, kā arī centienus panākt abpusēju vienošanos, kas ļautu izbeigt pārmesto pienākumu neizpildi, neizmantojot minētās procedūras tiesas posmu. Tāpēc tai ir pamats uzskatīt, ka šāda pilna publiskošana būtu kaitējusi izmeklēšanas mērķu aizsardzībai Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešā ievilkuma izpratnē. Šo slēdzienu nevar atspēkot apstāklis, ka attiecīgos pētījumus ir veicis ārējs uzņēmums un ka tie neatspoguļo Komisijas nostāju.

   Savukārt atšķirīga situācija ir attiecībā uz pētījumiem, kuri lēmuma par piekļuves atteikumu pieņemšanas brīdī nebija ļāvuši Komisijai nosūtīt attiecīgajai dalībvalstij argumentētu atzinumu saskaņā ar LESD 258. panta pirmo daļu un attiecībā uz kuriem līdz ar to šajā brīdī nebija skaidrs, vai tie būs pamats, lai uzsāktu procedūras sakarā ar pienākumu neizpildi pret attiecīgo dalībvalsti pirmstiesas posmu. Visās lietās, kurās tika piemērota vispārīga prezumpcija, attiecīgais piekļuves atteikums skāra visus dokumentus, kas skaidri nošķirami to kopējās piederības lietas materiāliem saistībā ar notiekošu administratīvo vai tiesas procesu dēļ. Šādos apstākļos Komisija tiesiski nevar paplašināt konfidencialitātes prezumpcijas apjomu, attiecinot to uz šādiem pētījumiem. Šāda argumentācija nebūtu saderīga ar prasību, ka šī prezumpcija ir jāinterpretē un jāpiemēro strikti, jo tā ir izņēmums no attiecīgās iestādes pienākuma konkrēti un individuāli izvērtēt katru dokumentu, uz kuru attiecas piekļuves pieteikums, kā arī, vispārīgāk – izņēmums no principa par sabiedrības iespējami plašāku piekļuvi Savienības iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem.

   (sal. ar 68., 69., 72., 73. un 78.–81. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 89., 90., 92. un 93. punktu)