Lieta C‑586/13

Martin Meat kft

pret

Géza Simonfay

un

Ulrich Salburg

(Pesti Központi Kerületi Bíróság lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Direktīva 96/71/EK — 1. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkts — Darba ņēmēju norīkošana darbā — Darbaspēka nodrošināšana — 2003. gada Pievienošanās akts — X pielikuma 1. nodaļas 2. un 13. punkts — Pārejas pasākumi — Ungārijas pilsoņu piekļuve to dalībvalstu darba tirgum, kas jau bija Eiropas Savienības dalībnieces Ungārijas Republikas pievienošanās dienā — Prasība pēc darba atļaujas darbaspēka nodrošināšanai — Jomas, kas nav jūtīgas”

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 18. jūnija spriedums

1. Jaunu dalībvalstu pievienošanās — 2003. gada Pievienošanās akts — Pārejas pasākumi — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Darba ņēmēju norīkošana darbā — Vecās dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru tās teritorijā tiek ierobežota darbaspēka no Ungārijas nodrošināšana — Pieļaujamība

   (2003. gada Pievienošanās akta X pielikuma 1. nodaļas 2. un 13. pants)

2. Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Ierobežojumi — Darba ņēmēju norīkošana darbā saistībā ar pakalpojumu sniegšanu — Direktīva 96/71 — Piemērošanas joma — Darbaspēka nodrošināšana — Jēdziens — Vērtējuma kritēriji

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Nr. 96/71 1. panta 3. punkta c) apakšpunkts)

1.  Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, X pielikuma 1. nodaļas 2. un 13. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Austrijas Republika savā teritorijā ir tiesīga ierobežot darbaspēka nodrošināšanu atbilstoši šī pielikuma 1. nodaļas 2. punktam, lai arī šī nodrošināšana neattiecas uz jūtīgo jomu minētā pielikuma 1. nodaļas 13. punkta izpratnē.

   Tas, ka Vācijas Federatīvā Republika un Austrijas Republika ir vedušas sarunas par īpašu atkāpi, kas ietverta šī akta X pielikuma 1. nodaļas 13. punktā, saistībā ar īpašām jomām, kurās šīm dalībvalstīm ir tiesības ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas sev nes līdzi darba ņēmēju pārvietošanos, nekādā ziņā nav uzskatāms par to, ka tām tiek atstāta mazāka izvēles iespēja nekā dalībvalstīm, kuras pārrunas par šādu atkāpi nav vedušas, lai regulētu Ungārijas darba ņēmēju pieplūdumu savās teritorijās.

   (sal. ar 27., 29. un 30. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Pastāvot līgumiskajām attiecībām par pakalpojuma sniegšanu, lai noteiktu, vai šīs līgumiskās attiecības ir jākvalificē kā darbaspēka nodrošināšana Direktīvas 96/71 par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā 1. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ir jāņem vērā visi apstākļi, kas norāda uz to, ka darba ņēmēja nosūtīšanai uz uzņemošo dalībvalsti ir vai nav tas pats mērķis, kas to pakalpojumu sniegšanai, uz ko attiecas līgumiskās attiecības. Principā par norādēm uz to, ka šai nosūtīšanai nav tāds pats mērķis kā pakalpojumu sniegšanai, tostarp var uzskatīt faktu, ka pakalpojumu sniedzējs uzņemas atbildību par sekām, kas rodas, ja pakalpojums nav sniegts atbilstoši līgumā nolīgtajam, kā arī to, ka šis pakalpojumu sniedzējs var brīvi noteikt darba ņēmēju skaitu, ko tas uzskata par vajadzīgu nosūtīt uz uzņemošo dalībvalsti. Savukārt fakts, ka šo pakalpojumu saņemošais uzņēmums kontrolē minētā pakalpojuma saderīgumu ar līgumu vai ka tas var sniegt vispārīgas norādes darba ņēmējiem, ko nodarbina minētais pakalpojumu sniedzējs, kā tāds neļauj secināt, ka runa ir par darbaspēka nodrošināšanu.

   (sal. ar 41. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

Lieta C‑586/13

Martin Meat kft

pret

Géza Simonfay

un

Ulrich Salburg

(Pesti Központi Kerületi Bíróság lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Direktīva 96/71/EK — 1. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkts — Darba ņēmēju norīkošana darbā — Darbaspēka nodrošināšana — 2003. gada Pievienošanās akts — X pielikuma 1. nodaļas 2. un 13. punkts — Pārejas pasākumi — Ungārijas pilsoņu piekļuve to dalībvalstu darba tirgum, kas jau bija Eiropas Savienības dalībnieces Ungārijas Republikas pievienošanās dienā — Prasība pēc darba atļaujas darbaspēka nodrošināšanai — Jomas, kas nav jūtīgas”

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 18. jūnija spriedums

1. Jaunu dalībvalstu pievienošanās – 2003. gada Pievienošanās akts – Pārejas pasākumi – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Darba ņēmēju norīkošana darbā – Vecās dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru tās teritorijā tiek ierobežota darbaspēka no Ungārijas nodrošināšana – Pieļaujamība

   (2003. gada Pievienošanās akta X pielikuma 1. nodaļas 2. un 13. pants)

2. Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Darba ņēmēju norīkošana darbā saistībā ar pakalpojumu sniegšanu – Direktīva 96/71 – Piemērošanas joma – Darbaspēka nodrošināšana – Jēdziens – Vērtējuma kritēriji

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Nr. 96/71 1. panta 3. punkta c) apakšpunkts)

1.  Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, X pielikuma 1. nodaļas 2. un 13. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Austrijas Republika savā teritorijā ir tiesīga ierobežot darbaspēka nodrošināšanu atbilstoši šī pielikuma 1. nodaļas 2. punktam, lai arī šī nodrošināšana neattiecas uz jūtīgo jomu minētā pielikuma 1. nodaļas 13. punkta izpratnē.

   Tas, ka Vācijas Federatīvā Republika un Austrijas Republika ir vedušas sarunas par īpašu atkāpi, kas ietverta šī akta X pielikuma 1. nodaļas 13. punktā, saistībā ar īpašām jomām, kurās šīm dalībvalstīm ir tiesības ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas sev nes līdzi darba ņēmēju pārvietošanos, nekādā ziņā nav uzskatāms par to, ka tām tiek atstāta mazāka izvēles iespēja nekā dalībvalstīm, kuras pārrunas par šādu atkāpi nav vedušas, lai regulētu Ungārijas darba ņēmēju pieplūdumu savās teritorijās.

   (sal. ar 27., 29. un 30. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Pastāvot līgumiskajām attiecībām par pakalpojuma sniegšanu, lai noteiktu, vai šīs līgumiskās attiecības ir jākvalificē kā darbaspēka nodrošināšana Direktīvas 96/71 par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā 1. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ir jāņem vērā visi apstākļi, kas norāda uz to, ka darba ņēmēja nosūtīšanai uz uzņemošo dalībvalsti ir vai nav tas pats mērķis, kas to pakalpojumu sniegšanai, uz ko attiecas līgumiskās attiecības. Principā par norādēm uz to, ka šai nosūtīšanai nav tāds pats mērķis kā pakalpojumu sniegšanai, tostarp var uzskatīt faktu, ka pakalpojumu sniedzējs uzņemas atbildību par sekām, kas rodas, ja pakalpojums nav sniegts atbilstoši līgumā nolīgtajam, kā arī to, ka šis pakalpojumu sniedzējs var brīvi noteikt darba ņēmēju skaitu, ko tas uzskata par vajadzīgu nosūtīt uz uzņemošo dalībvalsti. Savukārt fakts, ka šo pakalpojumu saņemošais uzņēmums kontrolē minētā pakalpojuma saderīgumu ar līgumu vai ka tas var sniegt vispārīgas norādes darba ņēmējiem, ko nodarbina minētais pakalpojumu sniedzējs, kā tāds neļauj secināt, ka runa ir par darbaspēka nodrošināšanu.

   (sal. ar 41. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)