Lieta C‑584/13

Directeur général des finances publiques

pret

Mapfre asistencia compañia internacional de seguros y reaseguros SA

un

Mapfre warranty SpA

pret

Directeur général des finances publiques

(Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Nodokļi — Apgrozījuma nodoklis — Piemērošanas joma — Atbrīvojums no nodokļa — “Apdrošināšanas darījumu” jēdziens — “Pakalpojumu sniegšanas” jēdziens — Vienota summa garantijai lietota automobiļa bojājumu gadījumā”

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 16. jūlija spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi – Pieņemamība – Vajadzība sniegt Tiesai pietiekamus precizējumus par faktiskajiem apstākļiem

   (LESD 267. pants; Tiesas Reglamenta 94. pants)

2. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Sestajā direktīvā paredzētie atbrīvojumi no nodokļa – Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumu atbrīvojumi no nodokļa – Jēdziens – Pakalpojumu sniegšana, lai nodrošinātu, samaksājot vienotu summu, mehānisko bojājumu novēršanu, kas var skart lietota automobiļa noteiktas detaļas – Neatkarīga saimnieciskās darbības veicēja sniegts pakalpojums minētā lietotā automobiļa tālākpārdevējam – Iekļaušana – Pakalpojums lietotam automobilim un tā pārdošana, ko ir jāuzskata par vienotu pakalpojumu vai atsevišķiem pakalpojumiem – Valsts tiesas vērtējums

   (Padomes Direktīvas 77/388, kas ir grozīta ar Direktīvu 91/680, 13. panta B daļas a) punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar sprieduma 31.–33. punktu)

2.  Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma, kas ir grozīta ar Direktīvu 91/680, 13. panta B daļas a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka atbrīvots apdrošināšanas darījums šīs tiesību normas izpratnē ir pakalpojumu sniegšana, kuru gadījumā no lietotu automobiļu tālākpārdevēja neatkarīgs saimnieciskās darbības subjekts garantē par vienotas summas samaksu mehānisko bojājumu novēršanu, kas var skart noteiktas šī automobiļa detaļas.

   Neatkarīgi no tā, vai līgums ir noslēgts starp lietota automobiļa pircēju un no minētā automobiļa tālākpārdevēja neatkarīgu saimnieciskās darbības subjektu vai arī šis tālākpārdevējs slēdz šo līgumu pats savā vārdā, bet pircēja interesēs, vai arī, visbeidzot, automobiļa tālākpārdevējs nodod pircējam tiesības, kas izriet no līguma, ko tas ir noslēdzis savā vārdā un uz sava rēķina ar neatkarīgo saimnieciskās darbības subjektu, jēdziens “apdrošināšanas darījums” Sestās direktīvas 13. panta B daļas a) punkta izpratnē ir pietiekami plašs, lai aptvertu ikvienu no šīm situācijām.

   Turklāt pakalpojuma kvalificēšana par “apdrošināšanas darījumu” Sestās direktīvas 13. panta B daļas a) punkta izpratnē nevar būt atkarīga no veida, kādā apdrošinātājs pārvalda apdrošinātā riska apmēru un aprēķina atbilstošo prēmijas summu. Šajā ziņā pati “apdrošināšanas darījuma” būtība Sestās direktīvas 13. panta B daļas a) punkta izpratnē ir balstīta uz to, ka, samaksājot noteiktu, bet ierobežotu prēmiju, apdrošinātais tiek atbrīvots no finansiālu zaudējumu riska, kas ir nenoteikti, bet potenciāli nozīmīgi finansiāli izdevumi..

   Visbeidzot tāda pakalpojuma, kāds ir minētais pakalpojums, sniegšana un lietota automobiļa pārdošana principā ir jāuzskata par atsevišķiem un neatkarīgiem pakalpojumiem, kas pievienotās vērtības nodokļa mērķiem ir jāaplūko atsevišķi. Iesniedzējtiesai ir jānosaka, vai lietota automobiļa pārdošana un garantija, ko ir sniedzis no šī automobiļa tālākpārdevēja neatkarīgs saimnieciskās darbības subjekts attiecībā uz tādu mehānisku bojājumu, kas var skart noteiktas tā detaļas, ir savstarpēji saistītas tādējādi, ka tās ir jāuzskata par vienotu darījumu vai, tieši otrādi, tās ir neatkarīgi darījumi.

   (sal. ar 38., 41., 42. un 58. punktu un rezolutīvo daļu)