Lieta C‑534/13

Ministero dell’Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare u.c.

pret

Fipa Group Srl u.c.

(Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 191. panta 2. punkts — Direktīva 2004/35/EK — Atbildība vides jomā — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru iestādei nav paredzēta iespēja likt piesārņoto zemesgabalu īpašniekiem, kas nav veicinājuši šo piesārņojumu, veikt aizsargpasākumus un pasākumus stāvokļa izlabošanai un ir paredzēts tikai pienākums kompensēt iestādes veiktos pasākumus — Saderība ar principu, ka maksā piesārņotājs, piesardzības un preventīvās darbības principu un principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni”

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 4. marta spriedums

1. Vide – Videi nodarītā kaitējuma novēršana un atlīdzināšana – “Piesārņotājs maksā” princips – LESD 191. panta 2. punkts – Valsts iestāžu atsaukšanās iespēja, lai liktu veikt aizsargpasākumus vai pasākumus stāvokļa izlabošanai – Neesamība

   (LESD 191. panta 2. punkts un 192. pants)

2. Vide – Videi nodarītā kaitējuma novēršana un atlīdzināšana – Atbildība vides jomā – Direktīva 2004/35 – “Piesārņotājs maksā” princips – Neiespējamība noteikt par zemesgabala piesārņojumu atbildīgo personu vai panākt, ka tā veic pasākumus stāvokļa izlabošanai – Valsts tiesiskais regulējums, kurā piesārņoto zemesgabalu īpašniekiem, kas nav veicinājuši šo piesārņojumu, paredzēts pienākums kompensēt kompetentās iestādes veiktos pasākumus – Pieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35)

1.  Ciktāl LESD 191. panta 2. punkts, kurā ir paredzēts princips, ka maksā piesārņotājs, attiecas uz Savienības rīcību, indivīdi nevar atsaukties uz pašu šo tiesību normu, lai izslēgtu tāda valsts tiesiskā regulējuma piemērošanu, kas iejaucas vides politikas jomā, ja nav piemērojams Savienības tiesiskais regulējums, kurš pieņemts, pamatojoties uz LESD 192. pantu, un regulē tieši attiecīgo situāciju.

   Tāpat uz LESD 191. panta 2. punktu nevar atsaukties kompetentās iestādes vides jomā, lai juridiska pamata valsts tiesībās neesamības gadījumā liktu veikt aizsargpasākumus un pasākumus stāvokļa izlabošanai.

   (sal. ar 40. un 41. punktu)

2.  Direktīva 2004/35 par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru, ja nav iespējams noteikt par zemesgabala piesārņojumu atbildīgo personu vai panākt, ka šī persona veic pasākumus stāvokļa izlabošanai, kompetentā iestāde nevar likt šī zemesgabala īpašniekam, kurš nav atbildīgs par piesārņojumu, veikt aizsargpasākumus un pasākumus stāvokļa izlabošanai, un viņam ir tikai jāatlīdzina kompetentās iestādes veikto pasākumu izdevumi tādā apmērā, kas nepārsniedz teritorijas tirgus vērtību, kura noteikta pēc šo pasākumu veikšanas.

   (sal. ar 63. punktu un rezolutīvo daļu)

Lieta C‑534/13

Ministero dell’Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare u.c.

pret

Fipa Group Srl u.c.

(Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 191. panta 2. punkts — Direktīva 2004/35/EK — Atbildība vides jomā — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru iestādei nav paredzēta iespēja likt piesārņoto zemesgabalu īpašniekiem, kas nav veicinājuši šo piesārņojumu, veikt aizsargpasākumus un pasākumus stāvokļa izlabošanai un ir paredzēts tikai pienākums kompensēt iestādes veiktos pasākumus — Saderība ar principu, ka maksā piesārņotājs, piesardzības un preventīvās darbības principu un principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni”

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 4. marta spriedums

1. Vide — Videi nodarītā kaitējuma novēršana un atlīdzināšana — “Piesārņotājs maksā” princips — LESD 191. panta 2. punkts — Valsts iestāžu atsaukšanās iespēja, lai liktu veikt aizsargpasākumus vai pasākumus stāvokļa izlabošanai — Neesamība

   (LESD 191. panta 2. punkts un 192. pants)

2. Vide — Videi nodarītā kaitējuma novēršana un atlīdzināšana — Atbildība vides jomā — Direktīva 2004/35 — “Piesārņotājs maksā” princips — Neiespējamība noteikt par zemesgabala piesārņojumu atbildīgo personu vai panākt, ka tā veic pasākumus stāvokļa izlabošanai — Valsts tiesiskais regulējums, kurā piesārņoto zemesgabalu īpašniekiem, kas nav veicinājuši šo piesārņojumu, paredzēts pienākums kompensēt kompetentās iestādes veiktos pasākumus — Pieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35)

1.  Ciktāl LESD 191. panta 2. punkts, kurā ir paredzēts princips, ka maksā piesārņotājs, attiecas uz Savienības rīcību, indivīdi nevar atsaukties uz pašu šo tiesību normu, lai izslēgtu tāda valsts tiesiskā regulējuma piemērošanu, kas iejaucas vides politikas jomā, ja nav piemērojams Savienības tiesiskais regulējums, kurš pieņemts, pamatojoties uz LESD 192. pantu, un regulē tieši attiecīgo situāciju.

   Tāpat uz LESD 191. panta 2. punktu nevar atsaukties kompetentās iestādes vides jomā, lai juridiska pamata valsts tiesībās neesamības gadījumā liktu veikt aizsargpasākumus un pasākumus stāvokļa izlabošanai.

   (sal. ar 40. un 41. punktu)

2.  Direktīva 2004/35 par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru, ja nav iespējams noteikt par zemesgabala piesārņojumu atbildīgo personu vai panākt, ka šī persona veic pasākumus stāvokļa izlabošanai, kompetentā iestāde nevar likt šī zemesgabala īpašniekam, kurš nav atbildīgs par piesārņojumu, veikt aizsargpasākumus un pasākumus stāvokļa izlabošanai, un viņam ir tikai jāatlīdzina kompetentās iestādes veikto pasākumu izdevumi tādā apmērā, kas nepārsniedz teritorijas tirgus vērtību, kura noteikta pēc šo pasākumu veikšanas.

   (sal. ar 63. punktu un rezolutīvo daļu)