Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62013CJ0526

    Fast Bunkering Klaipėda

    Lieta C‑526/13

    Fast Bunkering Klaipėda ”  UAB

    pret

    Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos

    (Mokestinių ginčų komisija prie Lietuvos Respublikos Vyriausybės lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

    “Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Nodokļi — Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) — Direktīva 2006/112/EK — 148. panta a) punkts — Preču piegāde — Jēdziens — Atbrīvojums — Preču piegāde, lai uzpildītu kuģus, ko izmanto kuģošanai atklātā jūrā — Piegādes starpniekiem, kuri rīkojas savā vārdā”

    Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 3. septembra spriedums

    1. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Atbrīvojumi no nodokļa – Preču piegāde kuģu uzpildei – Nosacījumi – Piegāde tirdzniecības galīgajā stadijā

      (Padomes Direktīvas 2006/112 131. pants un 148. panta a) punkts)

    2. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Atbrīvojumi no nodokļa – Preču piegāde, lai uzpildītu kuģus, ko veic starpniekiem, kuri rīkojas savā vārdā – Nepieļaujamība – Ierobežojumi – Preču īpašumtiesību nodošana starpniekiem tajā pašā brīdī, kad kuģu operatori iegūst tiesības izmantot šīs preces

      (Padomes Direktīvas 2006/112 148. panta a) punkts)

    3. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Sestajā direktīvā paredzētie atbrīvojumi no nodokļa – Preču piegāde, lai uzpildītu kuģus, un darbības saistībā ar gaisakuģiem – Jēdzieni – Autonoma interpretācija

      (Padomes Direktīvas 2006/112 148. panta a) un f) punkts)

    1.  Kuģu, ko izmanto kuģošanai atklātā jūrā, uzpildes ar degvielu un apgādes darbībām piemēro atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 148. panta a) punktu, jo tās pielīdzina eksportēšanas darbībām. Līdz ar to, tāpat kā eksporta darbībām paredzētais atbrīvojums ir piemērojams tikai eksportēto preču gala piegādēm pārdevējam vai viņa labā, minētajā 148. panta a) punktā paredzēto atbrīvojumu nevar paplašināti piemērot šādu preču piegādēm, kas ir veiktas agrākā komercdarījumu ķēdes stadijā. Turklāt šāds paplašinājums liktu valstīm ieviest kontroles un uzraudzības mehānismus, lai pārliecinātos par šo ar nodokļa atbrīvojumu piegādāto preču galīgo izlietojumu, šādi mehānismi nekādi nevienkāršotu administratīvās procedūras, tieši otrādi, tie valstīm un attiecīgajiem nodokļu maksātājiem nozīmētu apgrūtinājumus, kuri būtu nesavienojami ar Direktīvas 2006/112 131. pantā noteikto atbrīvojuma pareizu un vienkāršu piemērošanu.

      No tā izriet, ka, lai saņemtu šajā tiesību normā paredzēto atbrīvojumu, apgādei paredzētu preču piegāde ir jāsaņem kuģu, ko izmanto kuģošanai atklātā jūrā, operatoram, kas tās izmantos, un tātad tai ir jānotiek šo preču tirdzniecības ķēdes galīgajā stadijā.

      (sal. ar 26.–29. punktu)

    2.  Apgādei paredzētu preču piegāde, kura ir veikta starpniekiem, kuri rīkojas savā vārdā, pat tad, ja šie pēdējie rīkojas kuģu operatoru labā, kuri tās izmantos, piemērojot Direktīvas 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 148. panta a) punktu, ir nošķirama no šiem operatoriem veiktas piegādes. Tādējādi preču piegāde, kas ir veikta starpniekam, kurš rīkojas savā vārdā, nenotiek šo preču tirdzniecības ķēdes galā, ņemot vērā, ka tas tās iegūst nevis, lai izmantotu, bet gan lai pārdotu trešajai personai.

      No tā izriet, ka apgādei paredzētu preču piegādi šādiem starpniekiem principā nevar uzskatīt par tādu piegādi, kas minēta Direktīvas 2006/112 148. panta a) punktā, un tātad tai nevar piemērot šajā normā paredzēto atbrīvojumu. Tātad šajā tiesību normā paredzētais atbrīvojums principā nav piemērojams preču piegādēm, kas paredzētas, lai apgādātu kuģus, ko izmanto kuģošanai atklātā jūrā un kas pārvadā pasažierus par atlīdzību, un kuģus, kurus izmanto komercdarbībai, rūpnieciskai darbībai vai zvejniecībai, kuras veic starpniekiem, kuri rīkojas savā vārdā. Šajā ziņā nav nozīmes tam, ka piegādes datumā ir zināms un pienācīgi noteikts preču izlietojuma mērķis un muitas iestādē ir iesniegti attiecīgi to apstiprinoši pierādījumi saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām prasībām.

      Turklāt nekas neliek atzīt, ka pastāv analoģija starp šādu degvielas piegādi un atbrīvojuma režīmu, ko piemēro atbilstoši šīs direktīvas 148. panta f) punktam gaisakuģa piegādei, kuru veic operatoram, kurš pats nav aviosabiedrība, jo abas šīs preces ir pilnīgi atšķirīga veida. Tas tā ir vēl jo vairāk tādēļ, ka nevarētu garantēt direktīvas 148. panta a) punkta vienveidīgu piemērošanu, neapdraudot administratīvās vienkāršošanas mērķi.

      Tomēr minēto atbrīvojumu var piemērot, ja attiecīgo preču īpašumtiesību nodošana minētajiem starpniekiem atbilstoši valsts tiesībās paredzētajām formalitātēm notiek agrākais tajā pašā brīdī, kad atklātā jūrā kuģojošu kuģu operatori faktiski iegūst tiesības izmantot šīs preces tā, it kā viņi paši būtu to īpašnieki, un šis apstāklis ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. Sākot no brīža, kad degviela ir iepildīta kuģa degvielas tvertnē, parasti pieņem, ka kuģa operators var ar to rīkoties tāpat, it kā viņš būtu tās īpašnieks. Līdz ar to šādos apstākļos, kaut arī saskaņā ar formalitātēm, kādas ir paredzētas piemērojamajā valsts tiesiskajā regulējumā, īpašumtiesības uz degvielu formāli tika nodotas starpniekiem un pat ja pieņemtu, ka šie pēdējie būtu rīkojušies savā vārdā, nevienā brīdī šie starpnieki nav varējuši izmantot piegādāto degvielas apmēru, jo tiesības to izmantot ir piederējušas kuģu operatoriem, sākot no minētās uzpildes brīža, ko veica operators, kam tas bija uzticēts. Šādā gadījumā šāda uzpildītāja veiktās darbības nevar kvalificēt kā piegādes starpniekiem, kuri rīkojas savā vārdā, bet gan tās ir jāuzskata par tādām, kas ir kvalificējamas kā piegādes tieši kuģu operatoriem, kuri šajā statusā var saņemt Direktīvas 2006/112 148. panta a) punktā paredzēto atbrīvojumu.

      (sal. ar 34.–37., 40., 44., 46., 48.–50., 52. un 53. punktu un rezolutīvo daļu)

    3.  Skat. nolēmuma tekstu.

      (sal. ar 41. punktu)

    Top