Lieta C‑434/13 P

Eiropas Komisija

pret

Parker Hannifin Manufacturing Srl

un

Parker-Hannifin Corp.

“Apelācija — Aizliegtas vienošanās — Eiropas jūras cauruļvadu tirgus — Juridisko personu pēctecība — Vainojamība pārkāpjošā rīcībā — Vispārējās tiesas veikta naudas soda samazināšana — Neierobežota kompetence”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 18. decembrī spriedums

1. Tiesvedība – Mutvārdu process – Atkārtota sākšana – Nosacījumi

   (Tiesas Reglamenta 83. pants)

2. Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Pārkāpums, ko izdarījusi kāda pastāvēt nebeigusi saimnieciska vienība un kuru turpinājusi kāda cita tās saimniecisko darbību attiecīgajā tirgū pārņēmusi saimnieciska vienība – Pieļaujamība – Saimnieciskās pēctecības situācijas pastāvēšana – Vērtējuma kritēriji – Atbilstošais datums šī vērtējuma veikšanai

   (EKL 81. panta 1. punkts)

3. Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Pārkāpums, ko izdarījusi kāda pastāvēt nebeigusi saimnieciska vienība un kuru turpinājusi kāda cita tās saimniecisko darbību attiecīgajā tirgū pārņēmusi saimnieciska vienība – Saimnieciskās pēctecības situācijas pastāvēšana – Novērtēšana – Prezumpcija par vienības, kas nodod īpašumtiesības, īstenotu izšķirošu ietekmi uz tai pilnībā piederošu vienību, kas ir īpašumtiesību saņēmēja – Atspēkojams raksturs

   (EKL 81. panta 1. punkts)

4. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Savienības tiesas neierobežota kompetence – Apjoms – Ierobežojumi – Pienākuma norādīt pamatojumu ievērošana

   (Tiesas statūtu 36. pants un 53. panta pirmā daļa; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)

5. Apelācija – Pretapelācija – Pieņemamība – Pienākums iesniegt pretapelācijas sūdzību ar atsevišķu dokumentu

   (Tiesas Reglamenta 176. panta 2. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 27.‑30. punktu)

2.  Ar konkurenci saistītās Savienības tiesības attiecas uz uzņēmumu darbību un ar uzņēmuma jēdzienu konkurences tiesībās tiek saprasta jebkura vienība, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs vienības juridiskā statusa un finansēšanas veida. Ja šāda vienība pārkāpj konkurences tiesību normas, tai ir jāatbild par šo pārkāpumu saskaņā ar personiskās atbildības principu.

   Ja vienība, kas ir izdarījusi konkurences tiesību normu pārkāpumu, izdara juridiskas vai organizatoriskas izmaiņas, šo izmaiņu rezultātā nav obligāti jābūt izveidotam jaunam uzņēmumam, kas atbrīvots no atbildības par iepriekšējās saimnieciskās vienības konkurences tiesību normām pretējo uzvedību, ja no saimnieciskā viedokļa abas vienības ir identiskas. Tādējādi, ja divas vienības veido vienu saimniecisku vienību, tas, ka vienība, kura ir izdarījusi pārkāpumu, vēl pastāv, netraucē būtībā uzlikt sodu vienībai, kurai tā ir nodevusi savu saimniecisko darbību.

   Konkrētāk saistībā ar mātesuzņēmuma veikto tā darbību nozarē, kurā ir ticis izdarīts konkurences tiesību normu pārkāpums, nodošanu vienam no tā meitasuzņēmumiem būtiskajam datumam, lai saistībā ar saimnieciskās pēctecības situācijas pastāvēšanu izvērtētu, vai ir notikusi darbību nodošana grupas ietvaros vai arī starp neatkarīgiem uzņēmumiem, ir jābūt pašam nodošanas datumam.

   Lai arī saimnieciskās pēctecības situācijas pastāvēšanas konstatēšanai ir nepieciešams, lai šajā datumā starp vienību, kas nodod īpašumtiesības, un īpašumtiesību saņēmēju būtu pastāvējusi strukturāla saikne, kas atbilstoši personiskās atbildības principam ļautu secināt, ka abas vienības ir viens uzņēmums, ņemot vērā saimnieciskās pēctecības principa mērķi, tomēr netiek prasīts, lai šī saikne būtu turpinājusies visā atlikušajā pārkāpuma izdarīšanas laikposmā vai līdz lēmuma, ar kuru piemērots sods par pārkāpumu, pieņemšanai. Tāpat nav nepieciešams, lai strukturālā saikne, kas ļauj konstatēt saimnieciskās pēctecības situācijas pastāvēšanu, būtu turpinājusies kādu noteiktu minimālu laikposmu.

   Šajā ziņā tiesiskās noteiktības princips saistībā ar secinājumu par saimnieciskās pēctecības pastāvēšanu izdarīšanu liedz ņemt vērā darbību nodošanas mērķi. Ekonomiskās motivācijas, kas ir bijusi minētās nodošanas pamatā, ņemšana vērā būtībā nozīmētu ieviest saimnieciskās pēctecības principa īstenošanā tādus subjektīvus faktorus, kas nebūtu saderīgi ar šī principa pārskatāmu un paredzamu piemērošanu.

   (sal. ar 39.–41. un 50.–53. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 57.–65. punktu)

4.  Saistībā ar to Komisijas lēmumu pārbaudi tiesā, ar kuriem ir uzlikts naudas sods par konkurences tiesību normu pārkāpumu, tiesiskuma pārbaudi papildina neierobežota kompetence, kas atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 31. pantam ir atzīta Savienības tiesai. Šī kompetence ļauj tiesai ko vairāk nekā tikai pārbaudīt sankciju tiesiskumu, proti, aizstāt Komisijas vērtējumu ar savējo un līdz ar to atcelt, samazināt vai palielināt piemēroto naudas sodu vai kavējuma naudu.

   Gadījumā, kad Vispārējā tiesa izmanto savu neierobežoto kompetenci, tai ir jāievēro zināmi pienākumi. Starp šiem pienākumiem ir pienākums norādīt pamatojumu, kas tai pastāv atbilstoši Tiesas statūtu 36. pantam, kurš Vispārējai tiesai ir piemērojams atbilstoši šo statūtu 53. panta pirmajai daļai, kā arī vienlīdzīgas attieksmes princips.

   Pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde pastāv, ja Vispārējā tiesa, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, ir samazinājusi apmēru, par kuru mātesuzņēmums ir atzīstams par solidāri atbildīgu saistībā ar meitasuzņēmumam uzlikto naudas sodu, nenorādot apstākļus, kas ir vajadzīgi, lai ļautu, pirmkārt, ieinteresētajām personām uzzināt iemeslus, kuru dēļ uz minēto mātesuzņēmumu attiecināmais naudas soda apmērs ir ticis noteikts šajā līmenī, un, otrkārt, Tiesai veikt savu pārbaudi par veiktā samazinājuma tiesiskumu.

   (sal. ar 74., 77. un 84.–86. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 91.–97. punktu)

Lieta C‑434/13 P

Eiropas Komisija

pret

Parker Hannifin Manufacturing Srl

un

Parker-Hannifin Corp.

“Apelācija — Aizliegtas vienošanās — Eiropas jūras cauruļvadu tirgus — Juridisko personu pēctecība — Vainojamība pārkāpjošā rīcībā — Vispārējās tiesas veikta naudas soda samazināšana — Neierobežota kompetence”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 18. decembrī spriedums

1. Tiesvedība — Mutvārdu process — Atkārtota sākšana — Nosacījumi

   (Tiesas Reglamenta 83. pants)

2. Konkurence — Savienības tiesību normas — Pārkāpumi — Atzīšana par vainojamu — Pārkāpums, ko izdarījusi kāda pastāvēt nebeigusi saimnieciska vienība un kuru turpinājusi kāda cita tās saimniecisko darbību attiecīgajā tirgū pārņēmusi saimnieciska vienība — Pieļaujamība — Saimnieciskās pēctecības situācijas pastāvēšana — Vērtējuma kritēriji — Atbilstošais datums šī vērtējuma veikšanai

   (EKL 81. panta 1. punkts)

3. Konkurence — Savienības tiesību normas — Pārkāpumi — Atzīšana par vainojamu — Pārkāpums, ko izdarījusi kāda pastāvēt nebeigusi saimnieciska vienība un kuru turpinājusi kāda cita tās saimniecisko darbību attiecīgajā tirgū pārņēmusi saimnieciska vienība — Saimnieciskās pēctecības situācijas pastāvēšana — Novērtēšana — Prezumpcija par vienības, kas nodod īpašumtiesības, īstenotu izšķirošu ietekmi uz tai pilnībā piederošu vienību, kas ir īpašumtiesību saņēmēja — Atspēkojams raksturs

   (EKL 81. panta 1. punkts)

4. Konkurence — Naudas sodi — Apmērs — Noteikšana — Komisijas novērtējuma brīvība — Pārbaude tiesā — Savienības tiesas neierobežota kompetence — Apjoms — Ierobežojumi — Pienākuma norādīt pamatojumu ievērošana

   (Tiesas statūtu 36. pants un 53. panta pirmā daļa; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)

5. Apelācija — Pretapelācija — Pieņemamība — Pienākums iesniegt pretapelācijas sūdzību ar atsevišķu dokumentu

   (Tiesas Reglamenta 176. panta 2. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 27.‑30. punktu)

2.  Ar konkurenci saistītās Savienības tiesības attiecas uz uzņēmumu darbību un ar uzņēmuma jēdzienu konkurences tiesībās tiek saprasta jebkura vienība, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs vienības juridiskā statusa un finansēšanas veida. Ja šāda vienība pārkāpj konkurences tiesību normas, tai ir jāatbild par šo pārkāpumu saskaņā ar personiskās atbildības principu.

   Ja vienība, kas ir izdarījusi konkurences tiesību normu pārkāpumu, izdara juridiskas vai organizatoriskas izmaiņas, šo izmaiņu rezultātā nav obligāti jābūt izveidotam jaunam uzņēmumam, kas atbrīvots no atbildības par iepriekšējās saimnieciskās vienības konkurences tiesību normām pretējo uzvedību, ja no saimnieciskā viedokļa abas vienības ir identiskas. Tādējādi, ja divas vienības veido vienu saimniecisku vienību, tas, ka vienība, kura ir izdarījusi pārkāpumu, vēl pastāv, netraucē būtībā uzlikt sodu vienībai, kurai tā ir nodevusi savu saimniecisko darbību.

   Konkrētāk saistībā ar mātesuzņēmuma veikto tā darbību nozarē, kurā ir ticis izdarīts konkurences tiesību normu pārkāpums, nodošanu vienam no tā meitasuzņēmumiem būtiskajam datumam, lai saistībā ar saimnieciskās pēctecības situācijas pastāvēšanu izvērtētu, vai ir notikusi darbību nodošana grupas ietvaros vai arī starp neatkarīgiem uzņēmumiem, ir jābūt pašam nodošanas datumam.

   Lai arī saimnieciskās pēctecības situācijas pastāvēšanas konstatēšanai ir nepieciešams, lai šajā datumā starp vienību, kas nodod īpašumtiesības, un īpašumtiesību saņēmēju būtu pastāvējusi strukturāla saikne, kas atbilstoši personiskās atbildības principam ļautu secināt, ka abas vienības ir viens uzņēmums, ņemot vērā saimnieciskās pēctecības principa mērķi, tomēr netiek prasīts, lai šī saikne būtu turpinājusies visā atlikušajā pārkāpuma izdarīšanas laikposmā vai līdz lēmuma, ar kuru piemērots sods par pārkāpumu, pieņemšanai. Tāpat nav nepieciešams, lai strukturālā saikne, kas ļauj konstatēt saimnieciskās pēctecības situācijas pastāvēšanu, būtu turpinājusies kādu noteiktu minimālu laikposmu.

   Šajā ziņā tiesiskās noteiktības princips saistībā ar secinājumu par saimnieciskās pēctecības pastāvēšanu izdarīšanu liedz ņemt vērā darbību nodošanas mērķi. Ekonomiskās motivācijas, kas ir bijusi minētās nodošanas pamatā, ņemšana vērā būtībā nozīmētu ieviest saimnieciskās pēctecības principa īstenošanā tādus subjektīvus faktorus, kas nebūtu saderīgi ar šī principa pārskatāmu un paredzamu piemērošanu.

   (sal. ar 39.–41. un 50.–53. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 57.–65. punktu)

4.  Saistībā ar to Komisijas lēmumu pārbaudi tiesā, ar kuriem ir uzlikts naudas sods par konkurences tiesību normu pārkāpumu, tiesiskuma pārbaudi papildina neierobežota kompetence, kas atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 31. pantam ir atzīta Savienības tiesai. Šī kompetence ļauj tiesai ko vairāk nekā tikai pārbaudīt sankciju tiesiskumu, proti, aizstāt Komisijas vērtējumu ar savējo un līdz ar to atcelt, samazināt vai palielināt piemēroto naudas sodu vai kavējuma naudu.

   Gadījumā, kad Vispārējā tiesa izmanto savu neierobežoto kompetenci, tai ir jāievēro zināmi pienākumi. Starp šiem pienākumiem ir pienākums norādīt pamatojumu, kas tai pastāv atbilstoši Tiesas statūtu 36. pantam, kurš Vispārējai tiesai ir piemērojams atbilstoši šo statūtu 53. panta pirmajai daļai, kā arī vienlīdzīgas attieksmes princips.

   Pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde pastāv, ja Vispārējā tiesa, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, ir samazinājusi apmēru, par kuru mātesuzņēmums ir atzīstams par solidāri atbildīgu saistībā ar meitasuzņēmumam uzlikto naudas sodu, nenorādot apstākļus, kas ir vajadzīgi, lai ļautu, pirmkārt, ieinteresētajām personām uzzināt iemeslus, kuru dēļ uz minēto mātesuzņēmumu attiecināmais naudas soda apmērs ir ticis noteikts šajā līmenī, un, otrkārt, Tiesai veikt savu pārbaudi par veiktā samazinājuma tiesiskumu.

   (sal. ar 74., 77. un 84.–86. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 91.–97. punktu)