Apvienotās lietas C‑362/13, C‑363/13 un C‑407/13

Maurizio Fiamingo u.c.

pret

Rete Ferroviaria Italiana SpA

(Corte suprema di cassazione lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sociālā politika — Direktīva 1999/70/EK — UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku — Jūrniecības nozare — Prāmji, ar ko veic pārvadājumus starp ostām, kas atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī — Secīgi uz noteiktu laiku noslēgti līgumi — 3. klauzulas 1. punkts — Jēdziens “uz noteiktu laiku noslēgts līgums” — 5. klauzulas 1. punkts — Pasākumi, lai izvairītos no ļaunprātīgas darba līgumu uz noteiktu laiku slēgšanas — Sankcijas — Pārveidošana par darba attiecībām uz nenoteiktu laiku — Nosacījumi”

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 3. jūlija spriedums

1. Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70 – Piemērošanas joma – Uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi uz prāmja, ar ko veic pārvadājumus starp ostām, kas atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī – Iekļaušana

   (Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 3. klauzulas 1. punkts)

2. Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70 – Jēdziens “noteikta laika darba ņēmējs” – Piemērošanas joma – Uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi, kuros norādīts to ilgums nevis to termiņš – Iekļaušana

   (Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 3. klauzulas 1. punkts)

3. Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70 – Pasākumi, lai novērstu secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu – Secīgi uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi – Tiesiskais regulējums, kurā par secīgiem tiek uzskatīti tikai tādi līgumi, kur laiks starp tiem ir bijis mazāks vai vienāds ar 60 dienām – Pieļaujamība – Valsts tiesas kompetencē esoša pārbaude – Piemērošanas joma

   (Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 5. klauzula)

1.  Pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku, kas pievienots Direktīvai 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku, ir jāinterpretē tādējādi, ka to piemēro tādiem darba ņēmējiem, kas kā jūrnieki ir nodarbināti atbilstoši uz noteiktu laiku noslēgtiem darba līgumiem uz prāmjiem, ar ko veic pārvadājumus starp divām ostām, kas atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī.

   No pamatnolīguma 2. klauzulas 1. punkta formulējuma izriet, ka tā piemērošanas joma ir uztverama plašā nozīmē. Turklāt “noteikta laika darba ņēmēju” definīcija pamatnolīguma 3. klauzulas 1. punkta nozīmē aptver visus darba ņēmējus, neatšķirot viņus atkarībā no tā, vai viņu darba devējs ir publiskais vai privātais subjekts. Tādējādi pamatnolīgumu piemēro visiem darba ņēmējiem, kuri sniedz pakalpojumus par atlīdzību atbilstoši uz noteiktu laiku nodibinātām darba attiecībām, kas tos saista ar darba devēju.

   Pamatnolīguma piemērošanas joma tomēr nav neierobežota. Tā no paša pamatnolīguma 2. klauzulas 1. punkta formulējuma izriet, ka darba līgumus un attiecības, kam piemēro šo pamatnolīgumu, ir jādefinē nevis atbilstoši tam vai Savienības tiesībām, bet gan atbilstoši valstu tiesību aktiem un/vai praksei, ja vien šo jēdzienu definēšanas rezultātā netiek patvaļīgi izslēgta tādu personu kategorija, ko pamatnolīgums īpaši aizsargā.

   Šo secinājumu apstiprina pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punktā minētais, no kā izriet, ka atbilstoši pamatnolīguma preambulas trešajai daļai, kā arī vispārīgo apsvērumu 8. un 10. punktam minētā pamatnolīguma ieviešanas kontekstā dalībvalstīm ir iespēja – tiktāl, ciktāl tas ir objektīvi attaisnojams, – ņemt vērā attiecīgo darbības sektoru un/vai darba ņēmēju kategoriju īpašās vajadzības.

   (sal. ar 28.–31., 39. un 40. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas pievienots Direktīvai 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku, noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka noteikta laika darba līgumos ir jānorāda to ilgums, nevis to termiņš.

   Pamatnolīguma mērķis nav saskaņot visus valsts tiesību aktus par darba līgumiem uz noteiktu laiku, bet tikai, paredzot vispārējus principus un minimālās prasības, radīt vispārēju kārtību, kas nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi noteikta laika darba ņēmējiem, aizsargājot viņus pret diskrimināciju, un novērst ļaunprātīgu rīcību saistībā ar to, ka tiek izmantotas secīgas darba attiecības vai darba līgumi, kas slēgti uz noteiktu laiku. Pamatnolīgumā nav nekādu noteikumu par formālām norādēm, kam jābūt ietvertām līgumos uz noteiktu laiku.

   Šai sakarā pamatnolīguma 3. klauzulas 1. punktā – kā tas skaidri izriet no tā nosaukuma un teksta – ir vien definēts jēdziens “noteikta laika darba ņēmējs” un šai sakarā norādīta noteikta laika darba līgumam raksturīga iezīme, proti, fakts, ka darba līguma vai darba attiecību izbeigšanu nosaka “tādi objektīvi apstākļi kā noteikta termiņa iestāšanās, konkrēta uzdevuma izpilde vai konkrēta gadījuma iestāšanās”. Savukārt ar šo klauzulu dalībvalstīm netiek noteikts nekāds pienākums saistībā ar iekšējo tiesību normām, kas jāpiemēro, noslēdzot noteikta laika darba līgumus.

   (sal. ar 44.–46. un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3.  Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas pievienots Direktīvai 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku, 5. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to principā netiek aizliegts tāds tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta darba līgumu uz noteiktu laiku pārveidošana darba attiecībās uz nenoteiktu laiku tikai gadījumos, kad attiecīgo darba ņēmēju darba devējs ir nepārtraukti nodarbinājis ilgāk par vienu gadu; darba tiesiskās attiecības ir uzskatāms par nepārtrauktām, ja laiks starp uz noteiktu laiku noslēgtiem darba līgumiem ir bijis mazāks vai vienāds ar 60 dienām.

   Tādējādi pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punktā ar mērķi novērst ļaunprātīgu rīcību, kas rodas, slēdzot secīgus uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus vai darba attiecības, dalībvalstīm ir paredzēts pienākums faktiski un saistoši noteikt vismaz vienu no tajā uzskaitītajiem pasākumiem, ja šo valstu tiesībās nav paredzēti līdzvērtīgi tiesiski pasākumi. Tādējādi minētās klauzulas 1. punkta a)–c) apakšpunktā uzskaitītie pasākumi, kas pēc skaita ir trīs, skar attiecīgi objektīvus iemeslus, kas attaisno šādu darba līgumu vai attiecību atjaunošanu, šo secīgo darba līgumu vai darba attiecību maksimālo ilgumu un to atjaunojumu skaitu.

   Vispirms katrā ziņā ir jānorāda, ka pamatnolīgums neuzliek dalībvalstīm pienākumu pieņemt aktu, saskaņā ar kuru jebkurš pirmais vai vienīgais uz noteiktu laiku noslēgtais darba līgums būtu jāattaisno ar kādu no objektīviem iemesliem. Dalībvalstīm ir liela rīcības brīvība īstenot pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punktu, jo tām ir izvēle izmantot vai nu vienu, vai vairākus no šis klauzulas 1. punkta a)–c) apakšpunktā uzskaitītajiem pasākumiem, vai arī jau pastāvošus līdzvērtīgus tiesiskus pasākumus, vienlaikus ņemot vērā konkrētu sektoru un/vai darba ņēmēju kategoriju vajadzības.

   Pamatnolīgumā dalībvalstīm nav noteikts vispārīgs pienākums paredzēt uz noteiktu laiku noslēgtus līgumus pārveidot par līgumiem, kas noslēgti uz nenoteiktu laiku. Saskaņā ar pamatnolīguma 5. klauzulas 2. punktu dalībvalstīm principā paliek iespēja noteikt, kādos apstākļos uz noteiktu laiku slēgtus darba līgumus vai darba attiecības uzskata par noslēgtām uz nenoteiktu laiku. No tā izriet, ka pamatnolīgumā nav izvirzīti nosacījumi, kādos var slēgt līgumus uz nenoteiktu laiku.

   Tai pat laikā iesniedzējtiesai ir jāpārbauda tas, vai šī tiesiskā regulējuma piemērošanas nosacījumi, kā arī efektīva īstenošana ir pasākums, kas ir piemērots, lai izvairītos no ļaunprātīgas secīgu darba līgumu vai darba tiesisko attiecību uz noteiktu laiku nodibināšanas un par to noteiktu sankciju. It iesniedzējtiesai ir jāpārliecinās, ka tādā valsts tiesiskajā regulējumā maksimālais viena gada ilgums ir ticis aprēķināts tādējādi, lai būtiski netiktu mazināta šīs izvairīšanās efektivitāte, kā arī sankcijas noteikšana ļaunprātīgas secīgu darba līgumu uz noteiktu laiku slēgšanas gadījumā. Šādi tas būtu gadījumā, ja maksimālais ilgums tiktu aprēķināts nevis atkarībā no kalendāro dienu skaita, uz ko darba līgums attiecas, bet atkarībā no darba ņēmēja faktiski nostrādāto dienu skaita, ja, piemēram, reto reisu dēļ šis skaits ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar pirmo minēto skaitu.

   (sal. ar 56., 57., 59., 65., 73. un 74. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)