Lieta C‑222/13

TDC A/S

pret

Erhvervsstyrelsen

(Teleklagenævnet lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi — Direktīva 2002/22/EK — 32. pants — Papildu obligātie pakalpojumi — Ar šo pakalpojumu sniegšanu saistīto izmaksu kompensēšanas mehānisms — “Tiesas” jēdziens LESD 267. panta izpratnē — Tiesas kompetences neesamība”

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 9. oktobra spriedums

Prejudiciāli jautājumi — Vēršanās Tiesā — Valsts tiesa LESD 267. panta izpratnē — Jēdziens — Teleklagenævnet (Dānijas Telekomunikāciju sūdzību padome) — Izslēgšana

(LESD 267. pants)

Tiesas kompetencē nav sniegt atbildi uz Teleklagenævnet nolēmumā uzdotajiem jautājumiem.

Lai noteiktu, vai iestāde, kas iesniedz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ir uzskatāma par tiesu EKL 267. panta izpratnē – kas ir vienīgi Savienības tiesību jautājums –, Tiesa ņem vērā vairākus faktorus, kā, piemēram, vai iestāde ir izveidota ar likumu, vai tā ir pastāvīga, vai tās pieņemtie nolēmumi ir saistoši, vai process tajā notiek inter partes, vai tā piemēro tiesību normas, kā arī vai tā ir neatkarīga.

Konkrētāk, šis jēdziens ietver divus aspektus saistībā ar iestādes, kas iesniedz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, neatkarību. Pirmais, ārējais, aspekts ir tāds, ka tiesu instancei ir jābūt aizsargātai no ārējas iejaukšanās vai spiediena, kas varētu apdraudēt tās locekļu pieņemtā nolēmuma neatkarību, izskatot tiem iesniegtās lietas. Otrs, iekšējais, aspekts ir saistīts ar objektivitātes jēdzienu un attiecas uz to, ka tiek saglabāta vienāda distance attiecībā pret strīda dalībniekiem un to attiecīgajām interesēm saistībā ar strīda priekšmetu.

Teleklagenævnet, Dānijas Telekomunikāciju sūdzību padome, neatbilst šim neatkarības kritērijam un tātad tā nav tiesa LESD 267. panta izpratnē. Nešķiet, ka tās locekļu atsaukšana būtu pakļauta īpašām garantijām, kas ļautu kliedēt jebkādas pamatotas šaubas par šīs iestādes neatkarību. Tādējādi locekļus, uz kuriem attiecas administratīvās un darba tiesības, var atsaukt no amata Uzņēmējdarbības un izaugsmes ministrs, kuram ir arī viņu iecelšanas tiesības. Turklāt Teleklagenævnet nolēmumu pārsūdzība var tikt iesniegta valsts tiesās. Ja šāda pārsūdzība tiek iesniegta, Teleklagenævnet ir atbildētāja. Šī Teleklagenævnet piedalīšanās procesā, kurā tiek apšaubīts tās nolēmums, norāda, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Teleklagenævnet nerīkojas kā trešā persona attiecībā pret iesaistītajām interesēm un tādējādi tai nav nepieciešamās objektivitātes. Šāda tiesību aizsardzības līdzekļu organizācija attiecībā uz Teleklagenævnet lēmumu uzsver to, ka šīs iestādes pieņemtajiem lēmumiem nav tiesas nolēmumu rakstura.

(sal. ar 27., 30., 31. un 34.–38. punktu un rezolutīvo daļu)