Lieta C‑204/13

Finanzamt Saarlouis

pret

Heinz Malburg

(Bundesfinanzhof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Nodokļi — Pievienotās vērtības nodoklis — Atskaitīšanas tiesību rašanās un darbības joma — Sabiedrības likvidācija, ko veic akcionārs — Daļas no šīs sabiedrības klientūras iegūšana — Mantisks ieguldījums citā sabiedrībā — Priekšnodokļa samaksa — Iespējama atskaitīšana”

Kopsavilkums – Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 13. martā spriedums

Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Priekšnodokļa atskaitīšana – Atskaitīšanas tiesību rašanās un darbības joma – Daļas no sabiedrības klientūras iegūšana, lai to bez atlīdzības nodotu jaunās sabiedrības rīcībā – Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu – Neesamība – Nodokļu neitralitātes princips – Nepiemērojamība

(Padomes Direktīvas 77/388 2. panta 1. punkts, 4. panta 1. un 2. punkts un 17. panta 2. punkta a)apakšpunkts)

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 95/7, 4. panta 1. un 2. punkts, kā arī 17. panta 2. punkta a) apakšpunkts, ņemot vērā pievienotās vērtības neitralitātes principu, ir jāinterpretē tādējādi, ka nodokļu konsultāciju civiltiesiskas sabiedrības akcionārs, kas iegūst daļu no šīs sabiedrības klientūras ar vienīgu mērķi to tieši un bez atlīdzības nodot tādas jaundibinātas nodokļu konsultāciju civiltiesību sabiedrības rīcībā, kurā viņš ir galvenais akcionārs, lai šis pēdējais minētais šo klientūru izmantotu savā profesionālajā darbībā, turklāt tai netiekot ietvertai jaunizveidotās sabiedrības īpašumā, nav tiesīgs atskaitīt pievienotās vērtības nodokli, kas samaksāts priekšnodoklī par attiecīgās klientūras iegādi.

Šī klientūras nodošana jaunās sabiedrības rīcībā notiek “bez atlīdzības” un tātad neietilpst ne Sestās direktīvas 2. panta 1. punkta, kurš attiecas vienīgi uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, ne Sestās direktīvas 4. panta 1. un 2. punkta, kuri attiecas uz ilglaicīgu materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošanu nolūkā gūt no tā ienākumus, piemērošanas jomā.

Līdz ar to nodokļu neitralitātes princips atspoguļojas atskaitīšanas sistēmā – sistēmā, kuras mērķis ir pilnībā atbrīvot uzņēmēju no pievienotās vērtības nodokļa, kas tam ir jāmaksā vai ko tas ir samaksājis saistībā ar visu savu saimniecisko darbību Tādējādi kopējā pievienotās vērtības nodokļa sistēma nodrošina pilnīgu neitralitāti attiecībā uz nodokļa piemērošanu visām saimnieciskajām darbībām neatkarīgi no šo darbību mērķiem vai rezultātiem, ar noteikumu, ka minētajām darbībām principā ir piemērojams pievienotās vērtības nodoklis.

(sal. ar 36., 41., 42., 47. punktu un rezolutīvo daļu)