Lieta C‑66/13

Green Network SpA

pret

Autorità per l’energia elettrica e il gas

(Consiglio di Stato lūgums sniegt prejudiciālo nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Valsts atbalsta režīms elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, patēriņam — Elektroenerģijas ražotāju un importētāju pienākums iepludināt valsts tīklā konkrētu daudzumu elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, vai pretējā gadījumā iegādāties “zaļos sertifikātus” no kompetentās iestādes — Pierādījums par šādu iepludināšanu, kam nepieciešams iesniegt sertifikātu par ražotās vai importētās elektroenerģijas zaļo izcelsmi — Trešajā valstī izsniegto sertifikātu pieņemamība, kas pakļauta nosacījumam par divpusējā nolīguma starp šo trešo valsti un attiecīgo dalībvalsti vai nolīguma starp šīs dalībvalsts tīkla pārvaldītāju un līdzvērtīgu trešās valsts iestādi noslēgšanu — Direktīva 2001/77EK — Kopienas ārējā kompetence — Lojāla sadarbība”

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 26. novembra spriedums

1. Starptautiskie nolīgumi — Kopienas kompetence — Kopienas ekskluzīvās ārējās kompetences rašanās, pamatojoties uz tās iekšējās kompetences īstenošanu — Nosacījumi

   (LESD 3. panta 2. punkts)

2. Vide — No atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas atbalsts iekšējā elektroenerģijas tirgū — Direktīva 2001/77 — Izcelsmes apliecinājums — Starptautiskie nolīgumi — Noslēgšana — Kopienas ekskluzīvā ārējā kompetence — Valsts tiesību norma, saskaņā ar kuru jāslēdz nolīgums starp dalībvalsti un trešo valsti par no trešās valsts importētās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumiem — Kopienas tiesību normu ietekmēšanas risks — Nepieļaujamība

   (Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/77 4. un 5. pants)

3. Vide — No atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas atbalsts iekšējā elektroenerģijas tirgū — Direktīva 2001/77 — Izcelsmes apliecinājums — Starptautiskie nolīgumi — Noslēgšana — Kopienas ekskluzīvā ārējā kompetence — Valsts tiesību norma, kurā paredzēts, ka jāslēdz nolīgums starp dalībvalsts tīkla pārvaldītāju un līdzvērtīgu trešās valsts vietējo iestādi — Šīs normas aizvietošana, piemērojot vēlāku valsts tiesību normu, kas ir atzīta par esošu pretrunā Kopienas ekskluzīvai ārējai kompetencei — Nepieļaujamība

   (EKL 10. pants; Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/77 4. un 5. pants)

1.  Tā kā Kopienai ir tikai piešķirtās pilnvaras, tad kompetences esamībai, kas turklāt ir ekskluzīva, ir jābūt pamatotai ar secinājumiem, kas ir izdarīti, vispārēji un konkrēti analizējot saistību, kura pastāv starp paredzēto starptautisko nolīgumu un spēkā esošajām Kopienas tiesībām. Šajā analīzē ir jāņem vērā jomas, uz kurām attiecas gan Kopienas tiesību normas, gan paredzētā nolīguma noteikumi, ciktāl tie ir paredzami, kā arī šo normu un noteikumu raksturs un saturs, lai pārliecinātos, vai šis nolīgums nevar apdraudēt Kopienas tiesību normu vienveidīgu un saskaņotu piemērošanu un ar tiem izveidotās sistēmas pienācīgu darbību.

   (sal. ar 33. punktu)

2.  EKL ir jāinterpretē, ņemot vērā Direktīvas 2001/77 par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus [atjaunojamos energoresursus], noteikumus, tādējādi, ka Eiropas Kopienai ir ārējā ekskluzīvā kompetence, kas nepieļauj tādu valsts tiesību normu, kurā ir paredzēts piešķirt atbrīvojumu no pienākuma iegādāties zaļos sertifikātus, lai valsts patēriņa tirgū importētu elektroenerģiju no trešās valsts, tādēļ, ka iepriekš starp dalībvalsti un attiecīgo trešo valsti noslēgts nolīgums par to, ka šādi importētā elektroenerģija tiek ražota no atjaunotajiem energoresursiem un tas tiek garantēts saskaņā ar tādu pašu kārtību, kas paredzēta šīs direktīvas 5. pantā.

   Ja dalībvalstis noslēdz šādus nolīgumus, Direktīvā 2001/77 neesot nekādam pilnvarojumam to darīt, tas var kaitēt, pirmkārt, šīs direktīvas mērķim veicināt elektroenerģijas ražošanā izmantojamo atjaunojamo energoresursu nozīmes palielināšanos iekšējā elektroenerģijas tirgū un, otrkārt, dalībvalstu pienākumam palielināt zaļās elektroenerģijas ražošanu, veicinot valsts orientējošo mērķu sasniegšanu, kas tām ir noteikts saskaņā ar šīs direktīvas 3. pantu, un tādējādi piedalīties vispārējā orientējošā mērķa sasniegšanā pašas Kopienas līmenī.

   Šajā ziņā valsts tiesību norma, ar kuru tiek aizsākta procedūra, kuras rezultātā tiks noslēgts šāds nolīgums, ir pietiekama, lai Kopienas iekšējā ekskluzīvā kompetence būtu apdraudēta.

   (sal. ar 38., 55., 59., 60. un 65. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

3.  Savienības tiesības, un it īpaši EKL 10. pantā noteiktais lojālas sadarbības princips, nepieļauj to, ka pēc tam, kad tiesību normu valsts tiesa noraida tādēļ, ka tā nav saderīga ar Eiropas Kopienas ekskluzīvo ārējo kompetenci jautājumā par elektroenerģijas ražošanas, izmantojot atjaunojamos energoresursus, veicināšanu, minētā tiesa aizvietošanas kārtībā piemērotu iepriekšējo valsts tiesību normu, kura pēc būtības ir līdzvērtīga minētajai normai un kurā ir paredzēts piešķirt atbrīvojumu no pienākuma iegādāties zaļos sertifikātus, lai valsts patēriņa tirgū no trešās valsts importētu elektroenerģiju, tādēļ, ka iepriekš ir noslēgts nolīgums starp valsts tīkla pārvaldītāju un līdzvērtīgu vietējo šīs trešās valsts iestādi, kas nosaka kārtību, kādā veicamas vajadzīgās pārbaudes, lai pārliecinātos, ka šādi importētā elektroenerģija ir ražota no atjaunojamiem energoresursiem.

   (sal. ar 68., 73. un 74. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)