Lieta T‑278/12

Inter-Union Technohandel GmbH

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju

(preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

“Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas grafiskas preču zīmes “PROFLEX” reģistrācijas pieteikums — Agrāka valsts vārdiska preču zīme “PROFEX” — Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana — Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts”

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 9. decembra spriedums

1. Kopienas preču zīme – Iebildumi un trešo personu apsvērumi – Iebildumu izskatīšana – Agrākas preču zīmes izmantošanas pierādījums – Faktiska izmantošana – Jēdziens – Interpretācija, ņemot vērā Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkta “ratio legis”

   (Padomes Regulas Nr. 207/2009 preambulas 10. apsvērums un 42. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Regulas Nr. 2868/95 1. panta 22. noteikuma 3. punkts)

2. Kopienas preču zīme – Iebildumi un trešo personu apsvērumi – Iebildumu izskatīšana – Agrākas preču zīmes izmantošanas pierādījums – Faktiska izmantošana – Jēdziens – Vērtējuma kritēriji

   (Padomes Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts)

3. Kopienas preču zīme – Iebildumi un trešo personu apsvērumi – Iebildumu izskatīšana – Agrākas preču zīmes izmantošanas pierādījums – Faktiska izmantošana – Kritēriju piemērošana konkrētā gadījumā

   (Padomes Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts)

4. Kopienas preču zīme – Iebildumi un trešo personu apsvērumi – Iebildumu izskatīšana – Agrākas preču zīmes izmantošanas pierādījums – Pierādījumu pierādījuma spēks – Vērtējuma kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts un 78. panta 1. punkta f) apakšpunkts; Komisijas Regulas Nr. 2868/95 1. panta 22. noteikuma 4. punkts)

1.  Prasības, saskaņā ar kuru agrākai preču zīmei ir jābūt faktiski izmantotai, lai to varētu pretstatīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumam, ratio legis ir mazināt konfliktus starp divām preču zīmēm tiktāl, ciktāl nepastāv atbilstošs ekonomisks pamats, kas izriet no preču zīmes faktiskās funkcijas tirgū. Turpretī ar Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 42. panta 2. un 3. punktu un Regulas Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, 22. noteikuma 3. punktu nav paredzēts ne vērtēt uzņēmuma komercdarbības panākumus, ne kontrolēt uzņēmuma ekonomisko stratēģiju, ne arī sniegt aizsardzību preču zīmēm tikai tad, ja to komerciālā izmantošana sasniedz kvantitatīvi nozīmīgu apjomu.

   (sal. ar 26. punktu)

2.  Preču zīme ir faktiski izmantota, ja tā izmantota atbilstoši tās pamata funkcijai, proti, garantēt to preču vai pakalpojumu izcelsmes identitāti, attiecībā uz kurām tā ir reģistrēta, lai radītu vai saglabātu šo preču vai pakalpojumu noietu, izslēdzot simboliska rakstura izmantošanu, kuras vienīgais mērķis ir saglabāt ar preču zīmi piešķirtās tiesības. Turklāt nosacījums attiecībā uz preču zīmes faktisku izmantošanu prasa, lai veidā, kādā tā ir aizsargāta konkrētajā teritorijā, tā tiktu izmantota publiski un ārēji. Preču zīmes izmantošanas faktiskā rakstura vērtējums ir jābalsta uz visiem faktiem un apstākļiem, kas ir atbilstoši, lai noskaidrotu tās komerciālās izmantošanas patiesos apstākļus, it īpaši izmantošanu, ko attiecīgajā ekonomiskajā sektorā uzskata par pamatotu, lai saglabātu vai radītu tirgus daļas ar preču zīmi aizsargātajām precēm vai pakalpojumiem, šo preču vai pakalpojumu raksturu, tirgus raksturojumu, preču zīmes izmantošanas apjomu un biežumu. Attiecībā uz agrākas preču zīmes izmantošanas apjomu ir jāņem vērā, pirmkārt, tostarp visu izmantošanas aktu komerciālais apjoms un, otrkārt, izmantošanas laikposms, kurā šie izmantošanas akti ir tikuši veikti, kā arī to biežums.

   (sal. ar 27.–29. punkts)

3.  Lai pārbaudītu agrākas preču zīmes izmantošanas faktisko raksturu, ir jāveic visaptverošs vērtējums, ņemot vērā visus uz konkrēto gadījumu attiecināmos faktorus. Šis vērtējums nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemamajiem faktoriem. Tātad ar minēto preču zīmi pārdoto preču nelielo apjomu var kompensēt šīs preču zīmes izmantošanas augstā intensitāte vai ievērojams tās izmantošanas pastāvīgums laikā un otrādi.

   Preču zīmes faktisko izmantošanu nevar pierādīt, pamatojoties uz varbūtībām vai pieņēmumiem, bet tā ir jāpierāda ar konkrētiem un objektīviem pierādījumiem par patiesu un pietiekamu preču zīmes izmantošanu attiecīgajā tirgū.

   (sal. ar 30. un 31. punktu)

4.  Lai novērtētu dokumenta pierādījuma vērtību, pirmkārt, ir jāpārbauda tajā ietvertās informācijas ticamība. Pēc tam ir jāņem vērā dokumenta izcelsme, tā sagatavošanas apstākļi, tā adresāts un, vērtējot tā saturu, jānoskaidro, vai tas šķiet saprātīgs un uzticams. Ja paziņojumu Regulas Nr. 207/2009 78. panta 1. punkta f) apakšpunkta izpratnē ir sastādījis viens no prasītājas darbiniekiem, šim paziņojumam pierādījuma vērtība var tikt piešķirta tikai tad, ja to apstiprina citi pierādījumi.

   (sal. ar 50. un 51. punktu)