Lieta T‑6/12

(publikācija izvilkumu veidā)

Godrej Industries Ltd

un

VVF Ltd

pret

Eiropas Savienības Padomi

“Dempings — Konkrētu Indijas, Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes alifātisko spirtu un to maisījumu imports — Valūtu konvertācijas dēļ pieprasīta korekcija — Pierādīšanas pienākums — Zaudējumi — Galīgais antidempinga maksājums”

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 6. septembra spriedums

1. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Zaudējumi – Cēloņsakarības noteikšana – Iestāžu pienākumi – Ar dempingu nesaistītu faktoru ņemšana vērā – Šo faktoru radīto zaudējumu neattiecināšana

   (Padomes Regulas Nr. 1225/2009 3. panta 6. un 7. punkts)

2. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Zaudējumi – Savienības ražošanas nozares jēdziens – Savienības ražotāja īstenots ražojumu imports no valstīm, attiecībā uz kurām tiek veikta antidempinga izmeklēšana – Iekļaušana – Minētā importa kā “cita faktora” ņemšana vērā atbilstoši Regulas Nr. 1225/2009 3. panta 7. punktam – Pieņemamība

   (Padomes Regulas Nr. 1225/2009 3. panta 7. punkts un 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

1.  No Regulas Nr. 1225/2009 3. panta 6. punkta izriet, ka Savienības iestādēm ir jāparāda, ka imports par dempinga cenām, ņemot vērā tā apjomu un cenu, rada būtiskus zaudējumus Savienības ražošanas nozarei. Šī ir tā saucamā attiecināšanas analīze. No šīs regulas 3. panta 7. punkta arī izriet, ka minētajām iestādēm ir, no vienas puses, jāpārbauda visi citi zināmie faktori, kuri rada zaudējumus Savienības ražošanas nozarei vienlaikus ar importu par dempinga cenām, un, no otras puses, jānodrošina, lai šo citu faktoru radītie zaudējumi netiktu attiecināti uz minēto importu. Šī ir tā saucamā neattiecināšanas analīze.

   Regulas Nr. 1225/2009 3. panta 6. un 7. punkta mērķis tātad ir nodrošināt, lai Savienības iestādes nodalītu un nošķirtu importa par dempinga cenām un citu faktoru zaudējumus radošo ietekmi. Ja iestādes nenodalītu un nenošķirtu dažādo zaudējumus radošo faktoru ietekmi, tās nevarētu pamatoti secināt, ka imports par dempinga cenām ir radījis zaudējumus Savienības ražošanas nozarei. Turpinot ir jānorāda, ka, nosakot zaudējumus, iestādēm ir it īpaši jāpārbauda, vai zaudējumus, kurus tās gatavojas konstatēt, nav radījusi pašu Savienības ražotāju darbība.

   (sal. ar 62.–64. punktu)

2.  Savienības ražošanas nozares jēdziena definīcija ir ietverta Regulas Nr. 1225/2009 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Tātad ražotāja, kas pats ir par importa par dempinga cenām uzskatīto ražojumu importētājs, iekļaušana Savienības ražošanas nozares definīcijā automātiski nenozīmē, ka tā īstenoto importu vairs nevar uzskatīt par “citu faktoru” minētās regulas 3. panta 7. punkta izpratnē. Zaudējumu kā “pašu radītu” zaudējumu raksturs, kas, iespējams, varētu izrietēt no tā, ka Savienības ražotājs pērk ražojumus par dempinga cenām no valstīm, attiecībā uz kurām tiek veikta antidempinga izmeklēšana, ir “cits faktors”, kas iestādēm ir jāapsver, veicot zaudējumu analīzi. Tomēr ne no Regulas Nr. 1225/2009, ne no judikatūras neizriet, ka, veicot zaudējumu analīzi, nekādā gadījumā nevar tikt ņemts vērā Savienības ražotāja īstenots ražojumu par dempinga cenām imports no valstīm, attiecībā uz kurām tiek veikta antidempinga izmeklēšana.

   (sal. ar 65. un 67. punktu)