Lieta C‑475/12

UPC DTH Sàrl

pret

Nemzeti Média- és Hírközlési Hatóság Elnökhelyettese

(Fővárosi Törvényszék lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Telekomunikāciju nozare — Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — LESD 56. pants — Direktīva 2002/21/EK — Radio un televīzijas programmu paketes pārrobežu sniegšana — Ierobežota piekļuve — Valsts pārvaldes iestāžu pilnvaras — Reģistrācija — Pienākums izveidot uzņēmumu”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedums

1. Tiesību aktu tuvināšana – Telekomunikāciju nozare – Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi – Reglamentējošie noteikumi – Direktīva 2002/21 – Materiālā piemērošanas joma – Radio un televīzijas programmu pamatpaketes pārrobežu piegāde – Iekļaušana – Pakalpojums, kas ietver ierobežotas piekļuves sistēmu – Ietekmes neesamība

2. (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140, 2. panta c), ea) punkts un f) punkts)

3. Tiesību aktu tuvināšana – Telekomunikāciju nozare – Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi – Reglamentējošie noteikumi – Direktīva 2002/21 – Piemērojamība personām – Operators, kas pret atlīdzību piegādā ierobežotas piekļuves radio un televīzijas programmu pamatpaketi – Iekļaušana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140)

4. Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Līguma noteikumi – Piemērošanas joma – Televīzijas un radio apraides pārrobežu pakalpojumi, kas tiek pārraidīti, izmantojot satelītu – Iekļaušana

5. (LESD 56. pants)

6. Tiesību aktu tuvināšana – Telekomunikāciju nozare – Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi – Atļauja – Direktīva 2002/20 – Elektronisko komunikāciju pakalpojumu uzraudzība – Tādu lēmumu par atļaujām atzīšana saņēmējā dalībvalstī, kuri pieņemti dalībvalstī, no kuras minētie pakalpojumi tiek sniegti – Saņēmējas dalībvalsts regulatīvo iestāžu kompetence

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140)

7. Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Ierobežojumi – Acīmredzami neatbilstoši jautājumi un hipotētiski jautājumi, kas uzdoti kontekstā, kas neļauj sniegt derīgu atbildi – Jautājumi, kuriem nav sakara ar pamatlietas priekšmetu

   (LESD 267. pants)

8. Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Telekomunikāciju nozare – Televīzijas un radio apraides pārrobežu pakalpojumi, kas tiek pārraidīti, izmantojot satelītu – Pakalpojumu sniedzēja pienākums reģistrēties pakalpojumu saņēmējas dalībvalsts iestādēs – Pieļaujamība – Pienākums izveidot uzņēmumu šīs dalībvalsts teritorijā – Nepieļaujamība

9. (LESD 52. pants, 56. pants un 62. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140)

1.  Direktīvas 2002/21 par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140/EK, 2. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojums, ar kuru pakalpojuma sniedzējs pret atlīdzību sniedz ierobežotu piekļuvi programmu paketei, kurā ietilpst radio un televīzijas apraides pakalpojumi un kas tiek pārraidīta, izmantojot satelītu, ietilpst jēdzienā “elektronisko komunikāciju pakalpojums” minētā noteikuma izpratnē.

   Faktam, ka šis pakalpojums ietver ierobežotas piekļuves sistēmu direktīvas 2. panta ea) un f) punkta izpratnē, šajā ziņā nav ietekmes. Visās situācijās, kurās ierobežotas piekļuves sistēmas operators vienlaikus ir arī radio vai televīzijas programmu apraides pakalpojumu sniedzējs, runa ir par vienotu pakalpojumu, kura ietvaros radio un televīzijas pakalpojuma sniegšana ir minētā operatora veiktās darbības galvenais elements, bet ierobežotas piekļuves sistēma ir papildu elements. Ņemot vērā tās papildinošo raksturu, ierobežotas piekļuves sistēma ar elektronisko komunikāciju pakalpojumu, kura mērķis ir radio vai televīzijas programmu apraide, var būt saistīta, šai pēdējai minētajai tomēr nezaudējot elektronisko komunikāciju pakalpojuma statusu.

   (sal. ar 51., 52., 58. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Operators, kas pret atlīdzību sniedz ierobežotu piekļuvi programmu paketei, kas tiek pārraidīta, izmantojot satelītu, un kurā ietilpst radio un televīzijas programmu apraides pakalpojumi, ir jāuzskata par elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēju, ņemot vērā Direktīvu 2002/21 par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140.

   (sal. ar 58. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.  Pakalpojums, ar kuru pret atlīdzību tiek sniegta ierobežota piekļuve programmu paketei, kas tiek pārraidīta, izmantojot satelītu, un kurā ietilpst radio un televīzijas programmu apraides pakalpojumi, ir pakalpojuma sniegšana LESD 56. panta izpratnē. Kamēr Savienības tiesībās nav veikta elektronisko komunikāciju pakalpojumu nozares saskaņošana pilnībā, dalībvalsts tiesiskais regulējums ir jāpārbauda, ņemot vērā LESD 56. pantu attiecībā uz aspektiem, kuri neietilpst minētajiem pakalpojumiem piemērojamā Savienības tiesiskā regulējuma jomā.

   (sal. ar 70., 78. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

4.  Uzraudzības procedūras attiecībā uz tādiem elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, ar kuriem pret atlīdzību tiek sniegta ierobežota piekļuve programmu paketei, kurā ietilpst radio un televīzijas apraides pakalpojumi un kas tiek pārraidīta, izmantojot satelītu, ir tās dalībvalsts iestāžu kompetencē, kurā dzīvo minēto pakalpojumu saņēmēji.

   Savienības tiesību pašreizējā situācijā Direktīvā 2002/21 par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140, kompetentajām valsts iestādēm nav paredzēts neviens pienākums attiecībā uz tādu lēmumu par atļaujām atzīšanu, kuri pieņemti dalībvalstī, no kuras attiecīgie pakalpojumi tiek sniegti. Līdz ar to dalībvalsts, kuras teritorijā dzīvo elektronisko komunikāciju pakalpojumu saņēmēji, šo pakalpojumu sniegšanu var pakļaut konkrētiem nosacījumiem saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem.

   (sal. ar 86.–88. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 92. un 93. punktu)

6.  LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam:

   —

   nav pretrunā, ka dalībvalstis uzņēmumiem, kas to teritorijā sniedz elektronisko telekomunikāciju pakalpojumus, nosaka pienākumu piereģistrēt šos pakalpojumus, kā arī to skaidri atļauj Direktīva 2002/20 par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140, ar nosacījumu, ka tās rīkojas, ievērojot minētās direktīvas 3. pantā noteiktās prasības; un

   —

   savukārt ir pretrunā, ka uzņēmumiem, kuri citā dalībvalstī, nevis tajā dalībvalstī, kuras teritorijā tie ir reģistrēti, vēlas sniegt elektronisko komunikāciju pakalpojumus, ir jāizveido filiāle vai juridiska struktūra, kas ir atsevišķa no tās, kura atrodas dalībvalstī, kurā tiek veikta pārraidīšana. Pienākums izveidot uzņēmumu pats ir noliegums pakalpojumu sniegšanas brīvībai un līdz ar to padara neiespējamu LESD 56. panta lietderīgo iedarbību. (sal. ar 100., 104., 106. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)

Lieta C‑475/12

UPC DTH Sàrl

pret

Nemzeti Média- és Hírközlési Hatóság Elnökhelyettese

(Fővárosi Törvényszék lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Telekomunikāciju nozare — Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — LESD 56. pants — Direktīva 2002/21/EK — Radio un televīzijas programmu paketes pārrobežu sniegšana — Ierobežota piekļuve — Valsts pārvaldes iestāžu pilnvaras — Reģistrācija — Pienākums izveidot uzņēmumu”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedums

1. Tiesību aktu tuvināšana — Telekomunikāciju nozare — Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi — Reglamentējošie noteikumi — Direktīva 2002/21 — Materiālā piemērošanas joma — Radio un televīzijas programmu pamatpaketes pārrobežu piegāde — Iekļaušana — Pakalpojums, kas ietver ierobežotas piekļuves sistēmu — Ietekmes neesamība

2. (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140, 2. panta c), ea) punkts un f) punkts)

3. Tiesību aktu tuvināšana — Telekomunikāciju nozare — Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi — Reglamentējošie noteikumi — Direktīva 2002/21 — Piemērojamība personām — Operators, kas pret atlīdzību piegādā ierobežotas piekļuves radio un televīzijas programmu pamatpaketi — Iekļaušana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140)

4. Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Līguma noteikumi — Piemērošanas joma — Televīzijas un radio apraides pārrobežu pakalpojumi, kas tiek pārraidīti, izmantojot satelītu — Iekļaušana

5. (LESD 56. pants)

6. Tiesību aktu tuvināšana — Telekomunikāciju nozare — Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi — Atļauja — Direktīva 2002/20 — Elektronisko komunikāciju pakalpojumu uzraudzība — Tādu lēmumu par atļaujām atzīšana saņēmējā dalībvalstī, kuri pieņemti dalībvalstī, no kuras minētie pakalpojumi tiek sniegti — Saņēmējas dalībvalsts regulatīvo iestāžu kompetence

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140)

7. Prejudiciāli jautājumi — Tiesas kompetence — Ierobežojumi — Acīmredzami neatbilstoši jautājumi un hipotētiski jautājumi, kas uzdoti kontekstā, kas neļauj sniegt derīgu atbildi — Jautājumi, kuriem nav sakara ar pamatlietas priekšmetu

   (LESD 267. pants)

8. Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Ierobežojumi — Telekomunikāciju nozare — Televīzijas un radio apraides pārrobežu pakalpojumi, kas tiek pārraidīti, izmantojot satelītu — Pakalpojumu sniedzēja pienākums reģistrēties pakalpojumu saņēmējas dalībvalsts iestādēs — Pieļaujamība — Pienākums izveidot uzņēmumu šīs dalībvalsts teritorijā — Nepieļaujamība

9. (LESD 52. pants, 56. pants un 62. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140)

1.  Direktīvas 2002/21 par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140/EK, 2. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojums, ar kuru pakalpojuma sniedzējs pret atlīdzību sniedz ierobežotu piekļuvi programmu paketei, kurā ietilpst radio un televīzijas apraides pakalpojumi un kas tiek pārraidīta, izmantojot satelītu, ietilpst jēdzienā “elektronisko komunikāciju pakalpojums” minētā noteikuma izpratnē.

   Faktam, ka šis pakalpojums ietver ierobežotas piekļuves sistēmu direktīvas 2. panta ea) un f) punkta izpratnē, šajā ziņā nav ietekmes. Visās situācijās, kurās ierobežotas piekļuves sistēmas operators vienlaikus ir arī radio vai televīzijas programmu apraides pakalpojumu sniedzējs, runa ir par vienotu pakalpojumu, kura ietvaros radio un televīzijas pakalpojuma sniegšana ir minētā operatora veiktās darbības galvenais elements, bet ierobežotas piekļuves sistēma ir papildu elements. Ņemot vērā tās papildinošo raksturu, ierobežotas piekļuves sistēma ar elektronisko komunikāciju pakalpojumu, kura mērķis ir radio vai televīzijas programmu apraide, var būt saistīta, šai pēdējai minētajai tomēr nezaudējot elektronisko komunikāciju pakalpojuma statusu.

   (sal. ar 51., 52., 58. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Operators, kas pret atlīdzību sniedz ierobežotu piekļuvi programmu paketei, kas tiek pārraidīta, izmantojot satelītu, un kurā ietilpst radio un televīzijas programmu apraides pakalpojumi, ir jāuzskata par elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēju, ņemot vērā Direktīvu 2002/21 par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140.

   (sal. ar 58. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.  Pakalpojums, ar kuru pret atlīdzību tiek sniegta ierobežota piekļuve programmu paketei, kas tiek pārraidīta, izmantojot satelītu, un kurā ietilpst radio un televīzijas programmu apraides pakalpojumi, ir pakalpojuma sniegšana LESD 56. panta izpratnē. Kamēr Savienības tiesībās nav veikta elektronisko komunikāciju pakalpojumu nozares saskaņošana pilnībā, dalībvalsts tiesiskais regulējums ir jāpārbauda, ņemot vērā LESD 56. pantu attiecībā uz aspektiem, kuri neietilpst minētajiem pakalpojumiem piemērojamā Savienības tiesiskā regulējuma jomā.

   (sal. ar 70., 78. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

4.  Uzraudzības procedūras attiecībā uz tādiem elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, ar kuriem pret atlīdzību tiek sniegta ierobežota piekļuve programmu paketei, kurā ietilpst radio un televīzijas apraides pakalpojumi un kas tiek pārraidīta, izmantojot satelītu, ir tās dalībvalsts iestāžu kompetencē, kurā dzīvo minēto pakalpojumu saņēmēji.

   Savienības tiesību pašreizējā situācijā Direktīvā 2002/21 par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140, kompetentajām valsts iestādēm nav paredzēts neviens pienākums attiecībā uz tādu lēmumu par atļaujām atzīšanu, kuri pieņemti dalībvalstī, no kuras attiecīgie pakalpojumi tiek sniegti. Līdz ar to dalībvalsts, kuras teritorijā dzīvo elektronisko komunikāciju pakalpojumu saņēmēji, šo pakalpojumu sniegšanu var pakļaut konkrētiem nosacījumiem saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem.

   (sal. ar 86.–88. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 92. un 93. punktu)

6.  LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam:

   —

   nav pretrunā, ka dalībvalstis uzņēmumiem, kas to teritorijā sniedz elektronisko telekomunikāciju pakalpojumus, nosaka pienākumu piereģistrēt šos pakalpojumus, kā arī to skaidri atļauj Direktīva 2002/20 par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140, ar nosacījumu, ka tās rīkojas, ievērojot minētās direktīvas 3. pantā noteiktās prasības; un

   —

   savukārt ir pretrunā, ka uzņēmumiem, kuri citā dalībvalstī, nevis tajā dalībvalstī, kuras teritorijā tie ir reģistrēti, vēlas sniegt elektronisko komunikāciju pakalpojumus, ir jāizveido filiāle vai juridiska struktūra, kas ir atsevišķa no tās, kura atrodas dalībvalstī, kurā tiek veikta pārraidīšana. Pienākums izveidot uzņēmumu pats ir noliegums pakalpojumu sniegšanas brīvībai un līdz ar to padara neiespējamu LESD 56. panta lietderīgo iedarbību. (sal. ar 100., 104., 106. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)