Lieta C‑309/12

Maria Albertina Gomes Viana Novo u.c.

pret

Fundo de Garantia Salarial IP

(Tribunal Central Administrativo Norte lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 80/987/EEK — Direktīva 2002/74/EK — Darbinieku aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā — Garantijas iestādes — Garantijas iestāžu samaksas pienākuma ierobežošana — Algas prasījumi, kuri ir radušies vairāk nekā sešus mēnešus pirms prasības celšanas tiesā par darba devēja maksātnespējas konstatēšanu”

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 28. novembra spriedums

Sociālā politika – Tiesību aktu tuvināšana – Darbinieku aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā – Direktīva 80/987 – Garantijas iestāžu samaksas pienākuma ierobežošana – Valsts tiesiskais regulējums, kas izslēdz algas prasījumus, kuri ir radušies vairāk nekā sešus mēnešus pirms prasības celšanas par darba devēja maksātnespējas konstatēšanu – Pieļaujamība

(Padomes Direktīva 80/987, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/74)

Direktīva 80/987 par darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2002/74, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj valsts tiesisko regulējumu, kas negarantē algas prasījumus, kuri ir radušies vairāk nekā sešus mēnešus pirms prasības celšanas tiesā par darba devēja maksātnespējas konstatēšanu, pat ja pirms šī laika posma sākuma darbinieki pret viņu darba devēju ir uzsākuši tiesvedību par šo prasījumu apmēra noteikšanu un to piespiedu piedziņu.

Faktiski, pirmkārt, gan Direktīvas 80/987 sākotnējā redakcijā, gan Direktīvā 80/987 ar grozījumiem dalībvalstīm ir uzticētas tiesības ierobežot samaksas pienākumu, nosakot atsauces laika posmu vai garantijas laika posmu un/vai nosakot maksājumu augšējās robežas. Līdz ar to Direktīva 80/987 ar grozījumiem pieļauj, ka dalībvalsts kā atsauces laika posma sākuma datumu nosaka datumu, kurā ir celta prasība par darba devēja maksātnespējas konstatēšanu. Tāpat, ja dalībvalsts nolemj izmantot tiesības ierobežot garantiju, nosakot atsauces laika posmu, tā var izvēlēties ierobežot šo atsauces laika posmu līdz sešiem mēnešiem, ja tā garantē atalgojuma samaksu par trīs pēdējiem darba tiesisko attiecību mēnešiem.

Otrkārt, Direktīva 80/987 ar grozījumiem attiecas tikai uz darbinieku minimālo aizsardzību viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā. Šajā ziņā noteikumi attiecībā uz dalībvalstīm piešķirtajām tiesībām ierobežot to garantijas parāda to, ka ar šo direktīvu ieviestajā sistēmā tiek ņemts vērā šo valstu finansiālais stāvoklis un tiek veikti centieni saglabāt to garantijas iestāžu finansiālo stabilitāti. Tādējādi, pat ja gadījumi, kuros ir atļauts ierobežot garantijas iestāžu samaksas pienākumu, ir jāinterpretē šauri, šāda interpretācija tomēr nedrīkst radīt tādas sekas, ka tiktu padarītas bezjēdzīgas dalībvalstīm skaidri paredzētās minētās tiesības ierobežot samaksas pienākumu.

(sal. ar 22., 27., 29., 31., 32., 37. punktu un rezolutīvo daļu)

Lieta C‑309/12

Maria Albertina Gomes Viana Novo u.c.

pret

Fundo de Garantia Salarial IP

(Tribunal Central Administrativo Norte lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 80/987/EEK — Direktīva 2002/74/EK — Darbinieku aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā — Garantijas iestādes — Garantijas iestāžu samaksas pienākuma ierobežošana — Algas prasījumi, kuri ir radušies vairāk nekā sešus mēnešus pirms prasības celšanas tiesā par darba devēja maksātnespējas konstatēšanu”

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 28. novembra spriedums

Sociālā politika — Tiesību aktu tuvināšana — Darbinieku aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā — Direktīva 80/987 — Garantijas iestāžu samaksas pienākuma ierobežošana — Valsts tiesiskais regulējums, kas izslēdz algas prasījumus, kuri ir radušies vairāk nekā sešus mēnešus pirms prasības celšanas par darba devēja maksātnespējas konstatēšanu — Pieļaujamība

(Padomes Direktīva 80/987, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/74)

Direktīva 80/987 par darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2002/74, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj valsts tiesisko regulējumu, kas negarantē algas prasījumus, kuri ir radušies vairāk nekā sešus mēnešus pirms prasības celšanas tiesā par darba devēja maksātnespējas konstatēšanu, pat ja pirms šī laika posma sākuma darbinieki pret viņu darba devēju ir uzsākuši tiesvedību par šo prasījumu apmēra noteikšanu un to piespiedu piedziņu.

Faktiski, pirmkārt, gan Direktīvas 80/987 sākotnējā redakcijā, gan Direktīvā 80/987 ar grozījumiem dalībvalstīm ir uzticētas tiesības ierobežot samaksas pienākumu, nosakot atsauces laika posmu vai garantijas laika posmu un/vai nosakot maksājumu augšējās robežas. Līdz ar to Direktīva 80/987 ar grozījumiem pieļauj, ka dalībvalsts kā atsauces laika posma sākuma datumu nosaka datumu, kurā ir celta prasība par darba devēja maksātnespējas konstatēšanu. Tāpat, ja dalībvalsts nolemj izmantot tiesības ierobežot garantiju, nosakot atsauces laika posmu, tā var izvēlēties ierobežot šo atsauces laika posmu līdz sešiem mēnešiem, ja tā garantē atalgojuma samaksu par trīs pēdējiem darba tiesisko attiecību mēnešiem.

Otrkārt, Direktīva 80/987 ar grozījumiem attiecas tikai uz darbinieku minimālo aizsardzību viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā. Šajā ziņā noteikumi attiecībā uz dalībvalstīm piešķirtajām tiesībām ierobežot to garantijas parāda to, ka ar šo direktīvu ieviestajā sistēmā tiek ņemts vērā šo valstu finansiālais stāvoklis un tiek veikti centieni saglabāt to garantijas iestāžu finansiālo stabilitāti. Tādējādi, pat ja gadījumi, kuros ir atļauts ierobežot garantijas iestāžu samaksas pienākumu, ir jāinterpretē šauri, šāda interpretācija tomēr nedrīkst radīt tādas sekas, ka tiktu padarītas bezjēdzīgas dalībvalstīm skaidri paredzētās minētās tiesības ierobežot samaksas pienākumu.

(sal. ar 22., 27., 29., 31., 32., 37. punktu un rezolutīvo daļu)