Lieta C‑296/12

Eiropas Komisija

pret

Beļģijas Karalisti

“Valsts pienākumu neizpilde — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Kapitāla brīva aprite — Ienākumu nodoklis — Saistībā ar pensijas uzkrājumiem veiktas iemaksas — Nodokļu samazinājums, ko piemēro tikai maksājumiem vienā un tajā pašā dalībvalstī reģistrētām organizācijām vai fondiem — Nodokļu režīma saskaņotība — Nodokļu kontroles efektivitāte”

Kopsavilkums – Tiesas (desmitā palāta) 2014. gada 23. janvāra spriedums

Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Ierobežojumi — Nodokļu tiesību akti — Ienākuma nodokļi — Valsts tiesiskais regulējums, ar ko nodokļu samazinājums pensijas uzkrājumos veiktām iemaksām tiek paredzēts tikai maksājumiem, kas veikti tajā pašā dalībvalstī reģistrētās iestādēs vai fondos — Nepieļaujamība — Pamatojums — Neesamība

(LESD 56. pants)

Pienākumus, kas tai ir paredzēti saskaņā ar LESD 56. pantu, neizpilda dalībvalsts, kura ievieš un atstāj spēkā nodokļu samazinājumu pensijas uzkrājumos veiktām iemaksām, ciktāl tas tiek piemērots tikai par maksājumiem šajā dalībvalstī reģistrētās organizācijās un fondos.

Šāds valsts tiesiskais regulējums var atturēt gan šīs dalībvalsts nodokļu maksātājus no individuālo vai kolektīvo uzkrājumu kontu vai apdrošināšanas uzkrājumu līgumu noslēgšanas ar finanšu organizācijām, kas ir reģistrētas citā dalībvalstī, gan atturēt pēdējās minētās piedāvāt savus pakalpojumus pirmās dalībvalsts tirgū. Tas tādējādi ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību.

Tomēr šāds tiesiskais regulējums, kas var apgrūtināt vai padarīt mazāk pievilcīgu pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu, tomēr ir pieļaujams ar nosacījumu, ka tā mērķis ir vispārējo interešu nodrošināšana, kuru īstenošanai tas ir atbilstošs, un ka ar to netiek pārsniegts iecerētā mērķa īstenošanai nepieciešamais.

Pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums, ko izraisa šis tiesiskais regulējums, nevar tikt attaisnots ar mērķi nodrošināt efektīvu nodokļu kontroli. Turklāt fakts, ka pensijas uzkrājumu konts tiek atvērts finanšu organizācijā, kas ir reģistrēta citā dalībvalstī, pats par sevi nevar mazināt strīdīgā režīma saskaņotību. Ir pašsaprotami, ka nekas neliedz pēdējai minētajai dalībvalstij īstenot savas pilnvaras piemērot nodokli ienākumiem no pensijas uzkrājumiem, kurus joprojām dalībvalstī dzīvojošam nodokļu maksātājam izmaksā citā dalībvalstī reģistrēta finanšu organizācija, apmaiņā pret iemaksām, par kurām ticis piešķirts nodokļu samazinājums.

(sal. ar 30.–32., 39., 50. un 52. punktu un rezolutīvo daļu)

Lieta C‑296/12

Eiropas Komisija

pret

Beļģijas Karalisti

“Valsts pienākumu neizpilde — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Kapitāla brīva aprite — Ienākumu nodoklis — Saistībā ar pensijas uzkrājumiem veiktas iemaksas — Nodokļu samazinājums, ko piemēro tikai maksājumiem vienā un tajā pašā dalībvalstī reģistrētām organizācijām vai fondiem — Nodokļu režīma saskaņotība — Nodokļu kontroles efektivitāte”

Kopsavilkums – Tiesas (desmitā palāta) 2014. gada 23. janvāra spriedums

Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Nodokļu tiesību akti – Ienākuma nodokļi – Valsts tiesiskais regulējums, ar ko nodokļu samazinājums pensijas uzkrājumos veiktām iemaksām tiek paredzēts tikai maksājumiem, kas veikti tajā pašā dalībvalstī reģistrētās iestādēs vai fondos – Nepieļaujamība – Pamatojums – Neesamība

(LESD 56. pants)

Pienākumus, kas tai ir paredzēti saskaņā ar LESD 56. pantu, neizpilda dalībvalsts, kura ievieš un atstāj spēkā nodokļu samazinājumu pensijas uzkrājumos veiktām iemaksām, ciktāl tas tiek piemērots tikai par maksājumiem šajā dalībvalstī reģistrētās organizācijās un fondos.

Šāds valsts tiesiskais regulējums var atturēt gan šīs dalībvalsts nodokļu maksātājus no individuālo vai kolektīvo uzkrājumu kontu vai apdrošināšanas uzkrājumu līgumu noslēgšanas ar finanšu organizācijām, kas ir reģistrētas citā dalībvalstī, gan atturēt pēdējās minētās piedāvāt savus pakalpojumus pirmās dalībvalsts tirgū. Tas tādējādi ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību.

Tomēr šāds tiesiskais regulējums, kas var apgrūtināt vai padarīt mazāk pievilcīgu pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu, tomēr ir pieļaujams ar nosacījumu, ka tā mērķis ir vispārējo interešu nodrošināšana, kuru īstenošanai tas ir atbilstošs, un ka ar to netiek pārsniegts iecerētā mērķa īstenošanai nepieciešamais.

Pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums, ko izraisa šis tiesiskais regulējums, nevar tikt attaisnots ar mērķi nodrošināt efektīvu nodokļu kontroli. Turklāt fakts, ka pensijas uzkrājumu konts tiek atvērts finanšu organizācijā, kas ir reģistrēta citā dalībvalstī, pats par sevi nevar mazināt strīdīgā režīma saskaņotību. Ir pašsaprotami, ka nekas neliedz pēdējai minētajai dalībvalstij īstenot savas pilnvaras piemērot nodokli ienākumiem no pensijas uzkrājumiem, kurus joprojām dalībvalstī dzīvojošam nodokļu maksātājam izmaksā citā dalībvalstī reģistrēta finanšu organizācija, apmaiņā pret iemaksām, par kurām ticis piešķirts nodokļu samazinājums.

(sal. ar 30.–32., 39., 50. un 52. punktu un rezolutīvo daļu)