Lieta C‑277/12

Vitālijs Drozdovs

pret

Baltikums AAS

(Augstākās tiesas Senāta lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana — Direktīva 72/166/EEK — 3. panta 1. punkts — Direktīva 90/232/EEK — 1. pants — Ceļu satiksmes negadījums — Nepilngadīga prasības iesniedzēja vecāku nāve — Bērna tiesības uz kompensāciju — Nemantisks kaitējums — Atlīdzība — Obligātās apdrošināšanas segums”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 24. oktobra spriedums

1. Tiesību aktu tuvināšana – Transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana – Direktīvas 72/166, 84/5 un 90/232 – Civiltiesiskās atbildības sistēmas, kas piemērojama apdrošināšanas gadījumos saistībā ar ceļu satiksmi, noteikšana – Dalībvalstu kompetence – Ierobežojumi

   (Padomes Direktīvas 72/166, 84/5 un 90/232)

2. Tiesību aktu tuvināšana – Transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana – Direktīvas 72/166 un 84/5 – Piemērošanas joma – Miesas bojājumu jēdziens – Apjoms – Nemateriālie zaudējumi, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā bojā gājušo radiniekiem – Iekļaušana – Nosacījums

   (Padomes Direktīvas 72/166 3. panta 1. punkts un Direktīvas 84/5 1. panta 1. un 2. punkts)

3. Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Teksti dažādās valodās – Dažādu valodu versiju atšķirības – Attiecīgā tiesiskā regulējuma vispārējās sistēmas un mērķa ņemšana vērā

4. Tiesību aktu tuvināšana – Transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana – Direktīvas 72/166 un 84/5 – Ceļu satiksmes negadījums – Nepilngadīga prasības iesniedzēja vecāku nāve – Bērna tiesības uz kompensāciju – Valsts tiesiskais regulējums, kurā maksimālais paredzētais atlīdzības apmērs ir mazāks par Savienības tiesībās paredzēto minimālo atlīdzības apmēru – Nepieļaujamība

   (Padomes Direktīvas 72/166 3. panta 1. punkts un Direktīvas 84/5 1. panta 1. un 2. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 31.–33. punktu)

2.  Direktīvas 72/166 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 3. panta 1. punkts un Otrās direktīvas 84/5 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu 1. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai ir jāsedz atlīdzība par nemateriālajiem zaudējumiem, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā bojā gājušo radiniekiem, ciktāl šī atlīdzība saskaņā ar pamatlietā piemērojamajām valsts tiesībām ir paredzēta saistībā ar apdrošinātās personas civiltiesisko atbildību.

   Ņemot vērā dažādās Otrās direktīvas 1. panta 1. punkta un Trešās Direktīvas 90/232 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu 1. panta pirmās daļas valodu versijas, kā arī iepriekš minēto trīs direktīvu aizsargājošo mērķi, ir jāuzskata, ka jēdzienā “miesas bojājumi” ietilpst jebkāds kaitējums, ciktāl tā atlīdzinājums ir paredzēts kā civiltiesiskā atbildība un nodrošināts valsts tiesībās, kas ir piemērojamas strīdā, kurš izriet no personas neaizskaramības apdraudējuma, kurā ietilpst gan fiziskas, gan garīgas ciešanas.

   Attiecībā uz jautājumu, kuras personas var pretendēt uz šo nemateriālo zaudējumu atlīdzību – aizsardzība, kas ir jānodrošina atbilstoši Direktīvai 72/166, attiecas uz ikvienu personu, kurai saskaņā ar valsts tiesību aktiem par civiltiesisko atbildību ir tiesības uz transportlīdzekļu izraisītu zaudējumu atlīdzību.

   Tādējādi dalībvalstīm ir jānodrošina, lai obligātā apdrošināšana atlīdzību, kas atbilstoši valsts tiesību aktiem par civiltiesisko atbildību ir jāmaksā par nemateriālajiem zaudējumiem, kuri ir radušies tuviem ceļu satiksmes negadījumā cietušo ģimenes locekļiem, segtu Otrās direktīvas 1. panta 2. punktā noteiktajā minimālajā apmērā.

   (sal. ar 38., 42., 46., 48. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 39. punktu)

4.  Direktīvas 72/166 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 3. panta 1. punkts un Otrās direktīvas 84/5 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu 1. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana atlīdzību par nemateriālo kaitējumu, kas atbilstoši valsts tiesību aktiem par civiltiesisko atbildību ir jāmaksā par tuvu ģimenes locekļu nāvi ceļu satiksmes negadījumā, sedz tikai maksimālajā apmērā, kas ir mazāks par to, kāds noteikts Otrās direktīvas 84/5 1. panta 2. punktā.

   Šajā saistībā dalībvalstīm sava kompetence šajā jomā ir jāīsteno, ievērojot Savienības tiesības, un valsts tiesību normas par ceļu satiksmes negadījuma izraisīta kaitējuma atlīdzību nevar atņemt trīs iepriekš minētajām direktīvām to lietderīgo iedarbību.

   Ja valstu likumdevēji vajadzības gadījumā katrai no dažādajām identificēto zaudējumu īpašajām kategorijām valsts tiesībās varētu paredzēt maksimālos atlīdzības apmērus, kas būtu mazāki par Otrās direktīvas 1. panta 2. punktā noteiktajiem minimālajiem atlīdzības apmēriem, minētajiem minimālajiem atlīdzības apmēriem un attiecīgi šim pantam tiktu atņemta to lietderīgā iedarbība.

   (sal. ar 53., 54. un 58. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

Lieta C‑277/12

Vitālijs Drozdovs

pret

Baltikums AAS

(Augstākās tiesas Senāta lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana — Direktīva 72/166/EEK — 3. panta 1. punkts — Direktīva 90/232/EEK — 1. pants — Ceļu satiksmes negadījums — Nepilngadīga prasības iesniedzēja vecāku nāve — Bērna tiesības uz kompensāciju — Nemantisks kaitējums — Atlīdzība — Obligātās apdrošināšanas segums”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 24. oktobra spriedums

1. Tiesību aktu tuvināšana — Transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana — Direktīvas 72/166, 84/5 un 90/232 — Civiltiesiskās atbildības sistēmas, kas piemērojama apdrošināšanas gadījumos saistībā ar ceļu satiksmi, noteikšana — Dalībvalstu kompetence — Ierobežojumi

   (Padomes Direktīvas 72/166, 84/5 un 90/232)

2. Tiesību aktu tuvināšana — Transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana — Direktīvas 72/166 un 84/5 — Piemērošanas joma — Miesas bojājumu jēdziens — Apjoms — Nemateriālie zaudējumi, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā bojā gājušo radiniekiem — Iekļaušana — Nosacījums

   (Padomes Direktīvas 72/166 3. panta 1. punkts un Direktīvas 84/5 1. panta 1. un 2. punkts)

3. Eiropas Savienības tiesības — Interpretācija — Teksti dažādās valodās — Dažādu valodu versiju atšķirības — Attiecīgā tiesiskā regulējuma vispārējās sistēmas un mērķa ņemšana vērā

4. Tiesību aktu tuvināšana — Transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana — Direktīvas 72/166 un 84/5 — Ceļu satiksmes negadījums — Nepilngadīga prasības iesniedzēja vecāku nāve — Bērna tiesības uz kompensāciju — Valsts tiesiskais regulējums, kurā maksimālais paredzētais atlīdzības apmērs ir mazāks par Savienības tiesībās paredzēto minimālo atlīdzības apmēru — Nepieļaujamība

   (Padomes Direktīvas 72/166 3. panta 1. punkts un Direktīvas 84/5 1. panta 1. un 2. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 31.–33. punktu)

2.  Direktīvas 72/166 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 3. panta 1. punkts un Otrās direktīvas 84/5 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu 1. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai ir jāsedz atlīdzība par nemateriālajiem zaudējumiem, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā bojā gājušo radiniekiem, ciktāl šī atlīdzība saskaņā ar pamatlietā piemērojamajām valsts tiesībām ir paredzēta saistībā ar apdrošinātās personas civiltiesisko atbildību.

   Ņemot vērā dažādās Otrās direktīvas 1. panta 1. punkta un Trešās Direktīvas 90/232 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu 1. panta pirmās daļas valodu versijas, kā arī iepriekš minēto trīs direktīvu aizsargājošo mērķi, ir jāuzskata, ka jēdzienā “miesas bojājumi” ietilpst jebkāds kaitējums, ciktāl tā atlīdzinājums ir paredzēts kā civiltiesiskā atbildība un nodrošināts valsts tiesībās, kas ir piemērojamas strīdā, kurš izriet no personas neaizskaramības apdraudējuma, kurā ietilpst gan fiziskas, gan garīgas ciešanas.

   Attiecībā uz jautājumu, kuras personas var pretendēt uz šo nemateriālo zaudējumu atlīdzību – aizsardzība, kas ir jānodrošina atbilstoši Direktīvai 72/166, attiecas uz ikvienu personu, kurai saskaņā ar valsts tiesību aktiem par civiltiesisko atbildību ir tiesības uz transportlīdzekļu izraisītu zaudējumu atlīdzību.

   Tādējādi dalībvalstīm ir jānodrošina, lai obligātā apdrošināšana atlīdzību, kas atbilstoši valsts tiesību aktiem par civiltiesisko atbildību ir jāmaksā par nemateriālajiem zaudējumiem, kuri ir radušies tuviem ceļu satiksmes negadījumā cietušo ģimenes locekļiem, segtu Otrās direktīvas 1. panta 2. punktā noteiktajā minimālajā apmērā.

   (sal. ar 38., 42., 46., 48. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 39. punktu)

4.  Direktīvas 72/166 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 3. panta 1. punkts un Otrās direktīvas 84/5 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu 1. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana atlīdzību par nemateriālo kaitējumu, kas atbilstoši valsts tiesību aktiem par civiltiesisko atbildību ir jāmaksā par tuvu ģimenes locekļu nāvi ceļu satiksmes negadījumā, sedz tikai maksimālajā apmērā, kas ir mazāks par to, kāds noteikts Otrās direktīvas 84/5 1. panta 2. punktā.

   Šajā saistībā dalībvalstīm sava kompetence šajā jomā ir jāīsteno, ievērojot Savienības tiesības, un valsts tiesību normas par ceļu satiksmes negadījuma izraisīta kaitējuma atlīdzību nevar atņemt trīs iepriekš minētajām direktīvām to lietderīgo iedarbību.

   Ja valstu likumdevēji vajadzības gadījumā katrai no dažādajām identificēto zaudējumu īpašajām kategorijām valsts tiesībās varētu paredzēt maksimālos atlīdzības apmērus, kas būtu mazāki par Otrās direktīvas 1. panta 2. punktā noteiktajiem minimālajiem atlīdzības apmēriem, minētajiem minimālajiem atlīdzības apmēriem un attiecīgi šim pantam tiktu atņemta to lietderīgā iedarbība.

   (sal. ar 53., 54. un 58. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)