Lieta C‑276/12

Jiří Sabou

pret

Finanční ředitelství pro hlavní město Prahu

(Nejvyšší správní soud lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Direktīva 77/799/EEK — Dalībvalstu iestāžu savstarpēja palīdzība tiešo nodokļu jomā — Informācijas apmaiņa pēc lūguma — Nodokļu procedūra — Pamattiesības — Dalībvalsts, kas lūdz informāciju, un dalībvalsts, kas saņēmusi lūgumu, pienākumu apjoma ierobežojums attiecībā pret nodokļa maksātāju — Pienākuma informēt nodokļa maksātāju par lūgumu sniegt palīdzību neesamība — Pienākuma uzaicināt nodokļa maksātāju piedalīties liecinieku nopratināšanā neesamība — Nodokļa maksātāja tiesības apšaubīt informāciju, ar ko apmainās — Informācijas apmaiņas minimālais saturs”

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2013. gada 22. oktobra spriedums

1. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Ievērošana administratīvajos procesos – Piemērojamība

2. Tiesību aktu tuvināšana – Dalībvalstu iestāžu savstarpēja palīdzība tiešo un netiešo nodokļu jomā – Direktīva 77/799 – Informācijas apmaiņa pēc lūguma – Dalībvalsts, kas lūdz informāciju, un dalībvalsts, kas saņēmusi lūgumu, pienākumu attiecībā uz nodokļu maksātāju apjoms – Pienākums informēt nodokļa maksātāju par lūgumu sniegt palīdzību un uzaicināt viņu piedalīties minētā lūguma izstrādē – Neesamība – Pienākums uzaicināt nodokļa maksātāju piedalīties liecinieku nopratināšanā – Neesamība

   (Padomes Direktīva 77/799)

3. Tiesību aktu tuvināšana – Dalībvalstu iestāžu savstarpēja palīdzība tiešo un netiešo nodokļu jomā – Direktīva 77/799 – Informācijas apmaiņa pēc lūguma – Nodokļa maksātāja tiesības apšaubīt informāciju, ar ko apmainās – Neesamība – Īpaša prasība par informācijas, ar ko apmainās, saturu – Neesamība – Valsts procesuālo noteikumu piemērošana

   (Padomes Direktīva 77/799)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 28. un 38. punktu)

2.  Savienības tiesības, kuras it īpaši izriet no Direktīvas 77/799 par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību attiecībā uz tiešo nodokļu un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem un pamattiesībām tikt uzklausītam, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās dalībvalsts nodokļa maksātājam nepiešķir nedz tiesības tikt informētam par šīs valsts citai dalībvalstij nosūtīto palīdzības lūgumu, lai it īpaši pārbaudītu šī nodokļa maksātāja ienākuma nodokļa deklarācijā sniegto informāciju, nedz tiesības piedalīties šī lūguma, kas nosūtīts dalībvalstij, kura saņēmusi lūgumu, formulēšanā, nedz arī tiesības piedalīties šīs pēdējās minētās valsts organizētajā liecinieku nopratināšanā.

   Attiecībā uz fiskālās kontroles procedūrām ir jānošķir izmeklēšanas posms, kurā informācija tiek vākta un pie kuras pieder nodokļu administrācijas informācijas lūgums, no otra posma, kas balstīts uz sacīkstes principu starp nodokļu administrāciju un nodokļu maksātāju, pie kura tā vēršas, kas sākas ar to, ka šim nodokļu maksātājam tiek nosūtīts priekšlikums labot [nodokļa apmēru]. Tā kā nodokļu administrācijas, piemērojot Direktīvu 77/799, iesniegtais palīdzības lūgums ietilpst informācijas ievākšanas procedūrā, šai administrācijai nav pienākuma par to paziņot nodokļa maksātājam un saņemt viņa viedokli. Šajā pašā procedūrā ietilpst nodokļu administrācijas, kas saņēmusi lūgumu, nosūtītā atbilde un šīs administrācijas veiktā iepriekšējā izmeklēšana, ieskaitot liecinieku nopratināšanu.

   (sal. ar 40.–43. un 46. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.  Direktīvā 77/799 par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību attiecībā uz tiešo nodokļu un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem nav regulēts jautājums, kādos apstākļos nodokļa maksātājs var apstrīdēt dalībvalsts, kas saņēmusi lūgumu, nosūtītās informācijas pareizumu, un tajā nav noteikta neviena īpaša prasība par nosūtāmās informācijas saturu.

   Šādos apstākļos tas ir tikai valsts tiesību uzdevums paredzēt attiecīgās normas. Nodokļa maksātājs var apstrīdēt uz viņu attiecošos informāciju, kas ir nosūtīta lūgumu iesniegušās dalībvalsts nodokļu administrācijai atbilstoši attiecīgajā dalībvalstī piemērojamām tiesību normām un procedūrām.

   (sal. ar 49. un 50. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

Lieta C‑276/12

Jiří Sabou

pret

Finanční ředitelství pro hlavní město Prahu

(Nejvyšší správní soud lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Direktīva 77/799/EEK — Dalībvalstu iestāžu savstarpēja palīdzība tiešo nodokļu jomā — Informācijas apmaiņa pēc lūguma — Nodokļu procedūra — Pamattiesības — Dalībvalsts, kas lūdz informāciju, un dalībvalsts, kas saņēmusi lūgumu, pienākumu apjoma ierobežojums attiecībā pret nodokļa maksātāju — Pienākuma informēt nodokļa maksātāju par lūgumu sniegt palīdzību neesamība — Pienākuma uzaicināt nodokļa maksātāju piedalīties liecinieku nopratināšanā neesamība — Nodokļa maksātāja tiesības apšaubīt informāciju, ar ko apmainās — Informācijas apmaiņas minimālais saturs”

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2013. gada 22. oktobra spriedums

1. Eiropas Savienības tiesības — Principi — Tiesības uz aizstāvību — Ievērošana administratīvajos procesos — Piemērojamība

2. Tiesību aktu tuvināšana — Dalībvalstu iestāžu savstarpēja palīdzība tiešo un netiešo nodokļu jomā — Direktīva 77/799 — Informācijas apmaiņa pēc lūguma — Dalībvalsts, kas lūdz informāciju, un dalībvalsts, kas saņēmusi lūgumu, pienākumu attiecībā uz nodokļu maksātāju apjoms — Pienākums informēt nodokļa maksātāju par lūgumu sniegt palīdzību un uzaicināt viņu piedalīties minētā lūguma izstrādē — Neesamība — Pienākums uzaicināt nodokļa maksātāju piedalīties liecinieku nopratināšanā — Neesamība

   (Padomes Direktīva 77/799)

3. Tiesību aktu tuvināšana — Dalībvalstu iestāžu savstarpēja palīdzība tiešo un netiešo nodokļu jomā — Direktīva 77/799 — Informācijas apmaiņa pēc lūguma — Nodokļa maksātāja tiesības apšaubīt informāciju, ar ko apmainās — Neesamība — Īpaša prasība par informācijas, ar ko apmainās, saturu — Neesamība — Valsts procesuālo noteikumu piemērošana

   (Padomes Direktīva 77/799)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 28. un 38. punktu)

2.  Savienības tiesības, kuras it īpaši izriet no Direktīvas 77/799 par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību attiecībā uz tiešo nodokļu un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem un pamattiesībām tikt uzklausītam, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās dalībvalsts nodokļa maksātājam nepiešķir nedz tiesības tikt informētam par šīs valsts citai dalībvalstij nosūtīto palīdzības lūgumu, lai it īpaši pārbaudītu šī nodokļa maksātāja ienākuma nodokļa deklarācijā sniegto informāciju, nedz tiesības piedalīties šī lūguma, kas nosūtīts dalībvalstij, kura saņēmusi lūgumu, formulēšanā, nedz arī tiesības piedalīties šīs pēdējās minētās valsts organizētajā liecinieku nopratināšanā.

   Attiecībā uz fiskālās kontroles procedūrām ir jānošķir izmeklēšanas posms, kurā informācija tiek vākta un pie kuras pieder nodokļu administrācijas informācijas lūgums, no otra posma, kas balstīts uz sacīkstes principu starp nodokļu administrāciju un nodokļu maksātāju, pie kura tā vēršas, kas sākas ar to, ka šim nodokļu maksātājam tiek nosūtīts priekšlikums labot [nodokļa apmēru]. Tā kā nodokļu administrācijas, piemērojot Direktīvu 77/799, iesniegtais palīdzības lūgums ietilpst informācijas ievākšanas procedūrā, šai administrācijai nav pienākuma par to paziņot nodokļa maksātājam un saņemt viņa viedokli. Šajā pašā procedūrā ietilpst nodokļu administrācijas, kas saņēmusi lūgumu, nosūtītā atbilde un šīs administrācijas veiktā iepriekšējā izmeklēšana, ieskaitot liecinieku nopratināšanu.

   (sal. ar 40.–43. un 46. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.  Direktīvā 77/799 par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību attiecībā uz tiešo nodokļu un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem nav regulēts jautājums, kādos apstākļos nodokļa maksātājs var apstrīdēt dalībvalsts, kas saņēmusi lūgumu, nosūtītās informācijas pareizumu, un tajā nav noteikta neviena īpaša prasība par nosūtāmās informācijas saturu.

   Šādos apstākļos tas ir tikai valsts tiesību uzdevums paredzēt attiecīgās normas. Nodokļa maksātājs var apstrīdēt uz viņu attiecošos informāciju, kas ir nosūtīta lūgumu iesniegušās dalībvalsts nodokļu administrācijai atbilstoši attiecīgajā dalībvalstī piemērojamām tiesību normām un procedūrām.

   (sal. ar 49. un 50. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)