Apvienotās lietas C‑214/12 P, C‑215/12 P un C‑223/12 P

Land Burgenland(C‑214/12 P), Grazer Wechselseitige Versicherung AG(C‑215/12 P) un Austrijas Republika (C‑223/12 P)

pret

Eiropas Komisiju

“Apelācija — Konkurence — Valsts atbalsts — Atbalsts, kas atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu — Grupai Grazer Wechselseitige (GRAWE) piešķirts atbalsts, privatizējot Bank Burgenland AG — Tirgus cenas noteikšana — Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra — Prettiesiski nosacījumi, kam nav ietekmes uz visdārgāko piedāvājumu — “Privātā pārdevēja” kritērijs — Nošķīrums starp pienākumiem, kas ir valstij, īstenojot tās publiskas varas prerogatīvas, un pienākumiem, kas ir valstij, rīkojoties kā akcionārei — Pierādījumu sagrozīšana — Pienākums norādīt pamatojumu”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 24. oktobra spriedums

1. Valsts atbalsts – Jēdziens – Novērtējums atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam – Riska ņemšana vērā, lai noteiktu uzņēmuma cesijas cenu, kas atspoguļo likumā paredzētā galvojuma režīma pastāvēšanu, kurš piešķirts cedējamam uzņēmumam – Izslēgšana

   (EKL 87. panta 1. punkts)

2. Valsts atbalsts – Jēdziens – Novērtējums atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam – Valsts, kas ir uzņēmuma akcionāre – Valsts, kas rīkojas, īstenojot valsts varu – Nošķīrums saistībā ar privātā ieguldītāja kritērija piemērošanu

   (EKL 87. panta 1. punkts)

3. Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu un pierādījumu vērtējums – Nepieņemamība – Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

   (LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

4. Valsts atbalsts – Novērtējums, ko veic Komisija – Privātā kreditora kritērijs – Sarežģīts ekonomisks vērtējums – Pārbaude tiesā – Robežas

   (EKL 87. panta 1. punkts)

5. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā

   (EKL 87. panta 1. punkts un 253. pants)

6. Valsts atbalsts – Jēdziens – Novērtējums atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam – Uzņēmuma cesija – Cenu noteikšana – Priekšrocība, kas jāpiešķir atklātas, pārskatāmas un beznosacījumu procedūras iesniegt piedāvājumu rezultātam salīdzinājumā ar ekspertīzi – Prettiesiski nosacījumi bez ietekmes uz lielākā piedāvājuma summu

   (EKL 87. panta 1. punkts)

1.  Likumā paredzētā galvojuma režīms, kurš ietver valsts, tostarp reģionālo, iestāžu pienākumu iesaistīties kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un atbilstoši kuram kredītiestādes kreditoriem ir tiešas prasības pret garantētāju – valsts iestādi gadījumā, ja kredītiestāde atrastos maksātnespējas vai likvidācijas situācijā un ja minētās kredītiestādes aktīvi nebūtu pietiekami, lai apmierinātu kreditorus, nav pakļauts parastiem tirgus apstākļiem un nevar tikt ņemts vērā, veicot attiecīgā darījuma pārbaudi atbilstoši principam par privātu tirgus dalībnieku tirgus ekonomikas apstākļos.

   Privāta tirgus dalībnieka principa piemērošanas ziņā svarīgi ir, vai attiecīgie pasākumi ir tādi, kurus šāds ieguldītājs, kas paredz vairāk vai mazāk ilgtermiņā gūt peļņu, būtu varējis piešķirt.

   (sal. ar 48. un 50. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 52., 53., 56.–60. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 73. un 76. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 77.–80. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 81. un 120. punktu)

6.  Tirgus cena ir visaugstākā cena, ko privātais ieguldītājs parastos konkurences apstākļos ir gatavs maksāt par sabiedrību tās situācijā. Lai pārbaudītu tirgus cenu, valsts tiesības var tostarp ņemt vērā sabiedrības īpašumtiesību nodošanā izmantoto formu, piemēram, atklātu konkursu, kas tiek uzskatīts par tādu, kurš nodrošina, ka pārdošana ir notikusi tirgus apstākļos, vai ekspertīzi, kas, iespējams, veikta īpašumtiesību nodošanas sakarā. Tādējādi, ja valsts iestāde ir paredzējusi pārdot tai piederošu uzņēmumu, tam izmantojot atklātu, pārskatāmu un beznosacījuma uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūru, var pieņemt, ka tirgus cena atbilst visaugstākajai piedāvātajai cenai, turklāt, pirmkārt, ir jākonstatē, vai šis piedāvājums ir saistošs un ticams un, otrkārt, vai nav pamata ņemt vērā citus faktorus, nevis vien tirgus cenu. Šādos apstākļos Komisijai nevar tikt noteikts pienākums izmantot tādus citus līdzekļus tirgus cenas pārbaudei kā neatkarīgas ekspertīzes. Turklāt visaugstākais piedāvājums, kas iesniegts konkursa procedūrā, kuras nelikumību ir izraisījuši nelikumīgi nosacījumi, tomēr var atbilst tirgus vērtībai, ja uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu trūkumi nav ietekmējuši piedāvājuma apmēru, izraisot tā samazināšanos.

   Turklāt tirgus ekonomikā privātais pārdevējs principā izvēlēsies visaugstāko pirkuma piedāvājumu, ja tam ir saistību raksturs un ja tas ir ticams, neatkarīgi no iemesliem, kādēļ potenciālais pircējs ir iesniedzis šo piedāvājumu. No šāda privātā pārdevēja perspektīvas iemesli, kādēļ noteikts pretendents ir iesniedzis piedāvājumu par noteiktu summu, nav noteicoši. Ja uzņēmums tiek nopirkts par augstāku cenu nekā cena, kuru būtu gatavs maksāt privātais ieguldītājs parastos konkurences apstākļos par sabiedrību tās esošajā situācijā, tā ir jāizvērtē, visos gadījumos ņemot vērā tirgus cenu, un pircējs nevar tikt uzskatīts par tādu, kas ir guvis priekšrocību salīdzinājumā ar citiem tirgus dalībniekiem.

   (sal. ar 92.–96., 99., 114. un 117. punktu)

Apvienotās lietas C‑214/12 P, C‑215/12 P un C‑223/12 P

Land Burgenland(C‑214/12 P), Grazer Wechselseitige Versicherung AG(C‑215/12 P) un Austrijas Republika (C‑223/12 P)

pret

Eiropas Komisiju

“Apelācija — Konkurence — Valsts atbalsts — Atbalsts, kas atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu — Grupai Grazer Wechselseitige (GRAWE) piešķirts atbalsts, privatizējot Bank Burgenland AG — Tirgus cenas noteikšana — Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra — Prettiesiski nosacījumi, kam nav ietekmes uz visdārgāko piedāvājumu — “Privātā pārdevēja” kritērijs — Nošķīrums starp pienākumiem, kas ir valstij, īstenojot tās publiskas varas prerogatīvas, un pienākumiem, kas ir valstij, rīkojoties kā akcionārei — Pierādījumu sagrozīšana — Pienākums norādīt pamatojumu”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 24. oktobra spriedums

1. Valsts atbalsts — Jēdziens — Novērtējums atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam — Riska ņemšana vērā, lai noteiktu uzņēmuma cesijas cenu, kas atspoguļo likumā paredzētā galvojuma režīma pastāvēšanu, kurš piešķirts cedējamam uzņēmumam — Izslēgšana

   (EKL 87. panta 1. punkts)

2. Valsts atbalsts — Jēdziens — Novērtējums atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam — Valsts, kas ir uzņēmuma akcionāre — Valsts, kas rīkojas, īstenojot valsts varu — Nošķīrums saistībā ar privātā ieguldītāja kritērija piemērošanu

   (EKL 87. panta 1. punkts)

3. Apelācija — Pamati — Kļūdains faktu un pierādījumu vērtējums — Nepieņemamība — Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā — Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

   (LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

4. Valsts atbalsts — Novērtējums, ko veic Komisija — Privātā kreditora kritērijs — Sarežģīts ekonomisks vērtējums — Pārbaude tiesā — Robežas

   (EKL 87. panta 1. punkts)

5. Iestāžu akti — Pamatojums — Pienākums — Apjoms — Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā

   (EKL 87. panta 1. punkts un 253. pants)

6. Valsts atbalsts — Jēdziens — Novērtējums atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam — Uzņēmuma cesija — Cenu noteikšana — Priekšrocība, kas jāpiešķir atklātas, pārskatāmas un beznosacījumu procedūras iesniegt piedāvājumu rezultātam salīdzinājumā ar ekspertīzi — Prettiesiski nosacījumi bez ietekmes uz lielākā piedāvājuma summu

   (EKL 87. panta 1. punkts)

1.  Likumā paredzētā galvojuma režīms, kurš ietver valsts, tostarp reģionālo, iestāžu pienākumu iesaistīties kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un atbilstoši kuram kredītiestādes kreditoriem ir tiešas prasības pret garantētāju – valsts iestādi gadījumā, ja kredītiestāde atrastos maksātnespējas vai likvidācijas situācijā un ja minētās kredītiestādes aktīvi nebūtu pietiekami, lai apmierinātu kreditorus, nav pakļauts parastiem tirgus apstākļiem un nevar tikt ņemts vērā, veicot attiecīgā darījuma pārbaudi atbilstoši principam par privātu tirgus dalībnieku tirgus ekonomikas apstākļos.

   Privāta tirgus dalībnieka principa piemērošanas ziņā svarīgi ir, vai attiecīgie pasākumi ir tādi, kurus šāds ieguldītājs, kas paredz vairāk vai mazāk ilgtermiņā gūt peļņu, būtu varējis piešķirt.

   (sal. ar 48. un 50. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 52., 53., 56.–60. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 73. un 76. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 77.–80. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 81. un 120. punktu)

6.  Tirgus cena ir visaugstākā cena, ko privātais ieguldītājs parastos konkurences apstākļos ir gatavs maksāt par sabiedrību tās situācijā. Lai pārbaudītu tirgus cenu, valsts tiesības var tostarp ņemt vērā sabiedrības īpašumtiesību nodošanā izmantoto formu, piemēram, atklātu konkursu, kas tiek uzskatīts par tādu, kurš nodrošina, ka pārdošana ir notikusi tirgus apstākļos, vai ekspertīzi, kas, iespējams, veikta īpašumtiesību nodošanas sakarā. Tādējādi, ja valsts iestāde ir paredzējusi pārdot tai piederošu uzņēmumu, tam izmantojot atklātu, pārskatāmu un beznosacījuma uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūru, var pieņemt, ka tirgus cena atbilst visaugstākajai piedāvātajai cenai, turklāt, pirmkārt, ir jākonstatē, vai šis piedāvājums ir saistošs un ticams un, otrkārt, vai nav pamata ņemt vērā citus faktorus, nevis vien tirgus cenu. Šādos apstākļos Komisijai nevar tikt noteikts pienākums izmantot tādus citus līdzekļus tirgus cenas pārbaudei kā neatkarīgas ekspertīzes. Turklāt visaugstākais piedāvājums, kas iesniegts konkursa procedūrā, kuras nelikumību ir izraisījuši nelikumīgi nosacījumi, tomēr var atbilst tirgus vērtībai, ja uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu trūkumi nav ietekmējuši piedāvājuma apmēru, izraisot tā samazināšanos.

   Turklāt tirgus ekonomikā privātais pārdevējs principā izvēlēsies visaugstāko pirkuma piedāvājumu, ja tam ir saistību raksturs un ja tas ir ticams, neatkarīgi no iemesliem, kādēļ potenciālais pircējs ir iesniedzis šo piedāvājumu. No šāda privātā pārdevēja perspektīvas iemesli, kādēļ noteikts pretendents ir iesniedzis piedāvājumu par noteiktu summu, nav noteicoši. Ja uzņēmums tiek nopirkts par augstāku cenu nekā cena, kuru būtu gatavs maksāt privātais ieguldītājs parastos konkurences apstākļos par sabiedrību tās esošajā situācijā, tā ir jāizvērtē, visos gadījumos ņemot vērā tirgus cenu, un pircējs nevar tikt uzskatīts par tādu, kas ir guvis priekšrocību salīdzinājumā ar citiem tirgus dalībniekiem.

   (sal. ar 92.–96., 99., 114. un 117. punktu)