Apvienotās lietas no C‑159/12 līdz C‑161/12

Alessandra Venturini

pret

ASL Varese u.c.,

Maria Rosa Gramegna

pret

ASL Lodi u.c.

un

Anna Muzzio

pret

ASL Pavia u.c.

(Tribunale amministrativo regionale per la Lombardia lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Brīvība veikt uzņēmējdarbību — LESD 49. pants — Sabiedrības veselība — Valsts tiesību akti, kas liedz paraaptiekām pārdot zāles, kuru iegādei ir vajadzīga ārsta recepte un kuru izmaksas sedz pircējs”

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 5. decembra spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Jautājums, kas uzdots lietā, kura ir saistīta tikai ar vienas dalībvalsts teritoriju – Iekļaušana, ņemot vērā Savienības tiesību iespējamo piemērojamību minētajai lietai, valsts tiesībās paredzēta diskriminācijas aizlieguma dēļ

   (LESD 267. pants)

2. Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Ierobežojumi – Valsts tiesiskais regulējums, kas liedz paraaptiekām pārdot zāles, kuru iegādei ir vajadzīga ārsta recepte un kuru izmaksas pilnībā sedz pircējs – Nepieļaujamība – Pamatojums – Sabiedrības veselības aizsardzība – Nosacījumi

   (LESD 49. pants)

1.  Pat tādā tīri iekšējā situācijā, kad visi elementi ir saistīti tikai ar vienu dalībvalsti, atbilde uz prejudiciālo jautājumu var būt lietderīga iesniedzējtiesai, it īpaši gadījumā, ja valsts tiesību normās tai ir noteikts pienākums piešķirt valsts pilsonim tādas pašas tiesības, kādas citas dalībvalsts pilsonim izrietētu no Savienības tiesībām tādā pašā situācijā.

   (sal. ar 28. punktu)

2.  LESD 49. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas neļauj farmaceitam, kurš ir ieguvis attiecīgu kvalifikāciju un ir reģistrēts atbilstošajā profesionālajā apvienībā, bet kurš nav teritoriālajā plānā iekļautas aptiekas īpašnieks, tam piederošajā paraaptiekā mazumtirdzniecībā izplatīt arī zāles, kuru iegādei ir vajadzīga ārsta recepte un kuru izmaksas nesedz valsts veselības dienests, bet pilnībā sedz to pircējs.

   Šāds valsts tiesiskais regulējums, kurā minēto zāļu izplatīšana ir rezervēta tikai aptiekām, kuru izveidošana ir atkarīga no plānošanas režīma, ir piemērots, lai nodrošinātu drošu un kvalitatīvu iedzīvotāju apgādi ar zālēm, kā arī līdz ar to – sabiedrības veselības aizsardzību. Šāds tiesiskais regulējums, ciktāl tas būtiski samazina ar iespējamu aptieku nepietiekamību saistīto risku, nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi nodrošināt drošu un kvalitatīvu iedzīvotāju apgādi ar zālēm.

   (sal. ar 55., 63., 66. punktu un rezolutīvo daļu)

Apvienotās lietas no C‑159/12 līdz C‑161/12

Alessandra Venturini

pret

ASL Varese u.c.,

Maria Rosa Gramegna

pret

ASL Lodi u.c.

un

Anna Muzzio

pret

ASL Pavia u.c.

(Tribunale amministrativo regionale per la Lombardia lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Brīvība veikt uzņēmējdarbību — LESD 49. pants — Sabiedrības veselība — Valsts tiesību akti, kas liedz paraaptiekām pārdot zāles, kuru iegādei ir vajadzīga ārsta recepte un kuru izmaksas sedz pircējs”

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 5. decembra spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi — Tiesas kompetence — Jautājums, kas uzdots lietā, kura ir saistīta tikai ar vienas dalībvalsts teritoriju — Iekļaušana, ņemot vērā Savienības tiesību iespējamo piemērojamību minētajai lietai, valsts tiesībās paredzēta diskriminācijas aizlieguma dēļ

   (LESD 267. pants)

2. Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Ierobežojumi — Valsts tiesiskais regulējums, kas liedz paraaptiekām pārdot zāles, kuru iegādei ir vajadzīga ārsta recepte un kuru izmaksas pilnībā sedz pircējs — Nepieļaujamība — Pamatojums — Sabiedrības veselības aizsardzība — Nosacījumi

   (LESD 49. pants)

1.  Pat tādā tīri iekšējā situācijā, kad visi elementi ir saistīti tikai ar vienu dalībvalsti, atbilde uz prejudiciālo jautājumu var būt lietderīga iesniedzējtiesai, it īpaši gadījumā, ja valsts tiesību normās tai ir noteikts pienākums piešķirt valsts pilsonim tādas pašas tiesības, kādas citas dalībvalsts pilsonim izrietētu no Savienības tiesībām tādā pašā situācijā.

   (sal. ar 28. punktu)

2.  LESD 49. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas neļauj farmaceitam, kurš ir ieguvis attiecīgu kvalifikāciju un ir reģistrēts atbilstošajā profesionālajā apvienībā, bet kurš nav teritoriālajā plānā iekļautas aptiekas īpašnieks, tam piederošajā paraaptiekā mazumtirdzniecībā izplatīt arī zāles, kuru iegādei ir vajadzīga ārsta recepte un kuru izmaksas nesedz valsts veselības dienests, bet pilnībā sedz to pircējs.

   Šāds valsts tiesiskais regulējums, kurā minēto zāļu izplatīšana ir rezervēta tikai aptiekām, kuru izveidošana ir atkarīga no plānošanas režīma, ir piemērots, lai nodrošinātu drošu un kvalitatīvu iedzīvotāju apgādi ar zālēm, kā arī līdz ar to – sabiedrības veselības aizsardzību. Šāds tiesiskais regulējums, ciktāl tas būtiski samazina ar iespējamu aptieku nepietiekamību saistīto risku, nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi nodrošināt drošu un kvalitatīvu iedzīvotāju apgādi ar zālēm.

   (sal. ar 55., 63., 66. punktu un rezolutīvo daļu)