Lieta C‑47/12

Kronos International Inc.

pret

Finanzamt Leverkusen

(Finanzgericht Köln lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 49. un 54. pants — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — LESD 63. un 65. pants — Kapitāla brīva aprite — Nodokļu tiesību akti — Uzņēmumu ienākuma nodoklis — Dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts atcelt nodokļu dubultu uzlikšanu sadalītajai peļņai — Nodokļa ieskaitīšanas metode, ko piemēro to sabiedrību izmaksātajām dividendēm, kas ir tās pašas dalībvalsts kā sabiedrība saņēmēja rezidentes — Atbrīvošanas no nodokļa metode, ko piemēro to sabiedrību izmaksātājām dividendēm, kas ir citas dalībvalsts nekā sabiedrība saņēmēja, vai trešās valsts rezidentes — Atšķirīga attieksme pret dividenžu saņēmējas sabiedrības zaudējumiem”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 11. septembra spriedums

1. Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Kapitāla brīva aprite – Līguma normas – Piemērošanas joma – Valsts tiesiskais regulējums jautājumā par nerezidentes sabiedrības rezidentei sabiedrībai, kas izveidota saskaņā ar trešās valsts tiesībām un kurai pieder konkrēta kapitāla daļa izmaksātājā sabiedrībā, izmaksāto dividenžu aplikšanu ar nodokli – Iekļaušana – Brīvību veikt uzņēmējdarbību reglamentējošo tiesību normu nepiemērojamība

   (LESD 49., 63. un 65. pants)

2. Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Līguma normas – Piemērošanas joma – Sabiedrība, kas izveidota atbilstoši trešās valsts tiesību aktiem un reģistrēta dalībvalstī – Izslēgšana – Norāde uz to, ka trešās valsts sabiedrībai diskriminācijas gadījumā nodokļu jomā rezidences dalībvalstī nav iespējas atsaukties uz tiesību noteikumiem, kas regulē brīvību veikt uzņēmējdarbību – Ietekmes neesamība

   (LESD 49. pants)

3. Kapitāla brīva aprite un maksājumu brīvība – Ierobežojumi – Nodokļu tiesību akti – Uzņēmumu ienākuma nodoklis – Dividenžu aplikšana ar nodokli – Atbrīvošanas no nodokļa metode, ko piemēro to sabiedrību izmaksātājām dividendēm, kas ir citas dalībvalsts vai trešās valsts rezidentes – Nodokļa ieskaitīšanas metode, ko piemēro to sabiedrību izmaksātajām dividendēm, kas ir tās pašas dalībvalsts kā sabiedrība saņēmēja rezidentes – Pilnīga vai daļēja atmaksāšana gadījumā, ja radušies zaudējumu

   (LESD 63. pants)

1.  Valsts tiesiskā regulējuma saderība ar Savienības tiesībām, saskaņā ar kuru dalībvalsts rezidente sabiedrība nevar ieskaitīt uzņēmuma ienākuma nodokli, ko citā dalībvalstī vai trešā valstī samaksājušas dividenžu izmaksātājas kapitālsabiedrības, jo šīs dividendes ir atbrīvotas no nodokļa pirmajā dalībvalstī gadījumā, kad to pamatā ir piederošās kapitāldaļas vismaz 10 % apmērā no maksātājas sabiedrības kapitāla, un ja šajā lietā dividendes saņemošās kapitālsabiedrības faktiskā dalība ir lielāka par 90 % un saņēmēja sabiedrība tikusi izveidota saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, ir jāizvērtē, ņemot vērā LESD 63. un 65. pantu.

   Tiklīdz valsts tiesiskā regulējuma par dividendēm piemērojamā nodokļu režīma mērķis nav to piemērot tikai situācijās, kurās mātesuzņēmums īsteno izšķirošu ietekmi uz dividenžu izmaksātāju sabiedrību, ir jāņem vērā, cik liela līdzdalība ir saņēmējai sabiedrībai izmaksātājā sabiedrībā, ciktāl šajā gadījumā var tikt veikta atsauce gan uz LESD 49. pantu, gan LESD 63. pantu un ciktāl šīs līdzdalības lielums ļauj noteikt, vai uz attiecīgo situāciju attiecas viena vai otra attiecīgi šajās divās Savienības tiesību normās reglamentētā brīvība.

   Šī argumentācija pēc analoģijas ir piemērojama arī tad, ja var tikt veikta atsauce tikai uz kapitāla brīvu apriti, ņemot vērā brīvības veikt uzņēmējdarbību personīgās piemērošanas jomas robežas. Šāds ir gadījums pamatlietas situācijā, kad dividenžu saņēmēja sabiedrība ir dibināta saskaņā ar trešās valsts tiesībām.

   Šajā sakarā, situācijā, kad uz brīvību veikt uzņēmējdarbību nevar atsaukties dividenžu saņēmējas sabiedrības saiknes ar trešās valsts tiesību sistēmu dēļ, valsts tiesiskais regulējums par piemērojamo nodokļu režīmu citas dalībvalsts vai trešās valsts izcelsmes dividendēm, kas nav piemērojams tikai situācijām, kurās mātesuzņēmums īsteno izšķirošu ietekmi uz dividenžu izmaksātāju sabiedrību, ir jāizvērtē saskaņā ar LESD 63. Pantu.

   Līdz ar to sabiedrība, kas ir izveidota saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem un kas ir dalībvalsts rezidente, var neatkarīgi no tai piederošo kapitāldaļu skaita sabiedrībā, kura izmaksā dividendes un kura ir citas dalībvalsts vai trešās valsts rezidente, atsaukties uz šo normu, lai apšaubītu šāda regulējuma tiesiskumu. Tā kā Līgums nepaplašina uzņēmējdarbības brīvību, attiecinot to arī uz trešajām valstīm, ir jānodrošina, lai LESD 63. panta 1. punkta interpretācija, runājot par attiecībām ar trešajām valstīm, neļautu saimnieciskās darbības veicējiem, kas neietilpst brīvības veikt uzņēmējdarbību teritoriālās piemērošanas jomā, izmantot šo brīvību savā labā.

   (sal. ar 40., 42., 43., 51. – 53. un 55. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 44. – 48. punktu)

3.  LESD 63. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj piemērot atbrīvojuma no nodokļa metodi dividendēm, ko izmaksā citu dalībvalstu un trešo valstu rezidentes sabiedrības, lai gan nodokļa ieskaitīšanas metode tiek piemērota dividendēm, ko izmaksā šīs pašas dalībvalsts sabiedrības rezidentes, kuras rezidente ir arī dividenžu saņēmēja sabiedrība, un ja gadījumā, kad šī saņēmēja sabiedrība cieš zaudējumus, nodokļa ieskaitīšanas metode izraisa to, ka dividenžu saņēmējas rezidentes sabiedrības samaksātais nodoklis tiek pilnībā vai daļēji atmaksāts.

   Pirmkārt, LESD 63. panta 1. punktā noteiktā kapitāla brīva aprite nevar būt pamats tam, lai dalībvalstīm tiktu noteikts pienākums darīt ko vairāk nekā atcelt valsts ienākuma nodokli, kas akcionāriem jāmaksā par saņemtajām ārvalstu izcelsmes dividendēm, un atmaksāt summu, kuras izcelsme meklējama citas dalībvalsts nodokļu sistēmā, jo citādi, īstenojot otrās dalībvalsts pilnvaras nodokļu jomā, tiktu ierobežota pirmās dalībvalsts nodokļu autonomija.

   Otrkārt, nodokļa maksātājas sabiedrības lūgtā atmaksa, piemērojot ieskaitīšanas metodi, ir loģisks papildinājums tam, ka tiek ņemtas vērā dividendes un samazinās iepriekš radušos zaudējumu pārnešana. Šādas atmaksas neesamība, dividenžu ņemšana vērā un saņēmējas sabiedrības zaudējumu samazināšana var izraisīt nodokļa dubultu uzlikšanu šīm dividendēm nākamajos taksācijas laikposmos, kad saņēmējai sabiedrībai ir pozitīvi rezultāti. Savukārt, piemērojot atbrīvošanas no nodokļa metodi, tā kā zaudējumi netiek samazināti, saņemtās dividendes neapdraud nodokļa dubultas uzlikšanas risks. Atmaksas neesamība tiek atsvērta ar to, ka dividendes netiek ņemtas vērā, nosakot nodokļa bāzi,

   (sal. ar 83., 87.– 89. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)