This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62012CJ0020
Sprieduma kopsavilkums
Sprieduma kopsavilkums
Keywords
Personu brīva pārvietošanās – Darba ņēmēji – Vienlīdzīga attieksme – Sociālās priekšrocības – Valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram finansiālam atbalstam augstākās izglītības iegūšanai ir piemērojams nosacījums par dzīvesvietu valsts teritorijā – Atteikums piešķirt atbalstu studentiem, Savienības pilsoņiem, kuri nedzīvo attiecīgajā dalībvalstī, bet kuru tēvs vai māte kā pārrobežu darba ņēmēji strādā šajā dalībvalstī – Netieša diskriminācija – Pamatojums – Tādu personu proporcijas palielināšana, kurām ir augstākās izglītības diploms – Šī tiesiskā regulējuma nesamērīgums
(Padomes Regulas 1612/68, kas grozīta ar Direktīvu 2004/38, 7. panta 2. punkts)
Summary
Regulas Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/38, 7. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tam principā pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram finansiālā atbalsta augstākās izglītības iegūšanai piešķiršanai tiek izvirzīts nosacījums par studenta dzīvesvietu un tiek radīta netieši diskriminējoša atšķirīga attieksme starp personām, kuras dzīvo attiecīgajā dalībvalstī, un personām, kuras tajā nedzīvo, bet ir šajā dalībvalstī strādājošu pārrobežu darba ņēmēju bērni.
Kaut arī mērķis palielināt iedzīvotāju, kuriem ir augstākā izglītība, īpatsvaru, lai veicinātu minētās dalībvalsts ekonomikas attīstību, ir leģitīms mērķis, kas var attaisnot šādu atšķirīgu attieksmi, un tāds nosacījums par dzīvesvietu kā pamatlietā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētais ir piemērots minētā mērķa sasniegšanai, šāds nosacījums tomēr pārsniedz mērķa sasniegšanai vajadzīgā robežas, jo tas neļauj ņemt vērā citus iespējami reprezentatīvus elementus par minētā finansiālā atbalsta pieprasījuma patieso piesaisti attiecīgās dalībvalsts sabiedrībai vai darba tirgum, kā, piemēram, apstākli, ka vismaz viens no studenta vecākiem, kurš joprojām viņu uztur, ir pārrobežu darba ņēmējs, kuram ir stabila darba vieta attiecīgajā dalībvalstī un kurš tajā ir nodarbināts jau ievērojami ilgu laiku.
(sal. ar 83. punktu un rezolutīvo daļu)
Lieta C-20/12
Elodie Giersch u.c.
pret
État du Grand-Duché de Luxembourg
(Tribunal administratif (Luksemburga) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Personu brīva pārvietošanās — Vienlīdzīga attieksme — Sociālās priekšrocības — Regula (EEK) Nr. 1612/68 — 7. panta 2. punkts — Finansiāls atbalsts augstākās izglītības iegūšanai — Nosacījums par dzīvesvietu dalībvalstī, kas piešķir atbalstu — Atteikums piešķirt atbalstu studentiem Savienības pilsoņiem, kuri nedzīvo attiecīgajā dalībvalstī, bet kuru tēvs vai māte kā pārrobežu darba ņēmēji strādā šajā dalībvalstī — Netieša diskriminācija — Pamatojums — Mērķis palielināt tādu personu proporciju, kurām ir augstākās izglītības diploms — Piemērots raksturs — Samērīgums”
Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 20. jūnija spriedums
Personu brīva pārvietošanās – Darba ņēmēji – Vienlīdzīga attieksme – Sociālās priekšrocības – Valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram finansiālam atbalstam augstākās izglītības iegūšanai ir piemērojams nosacījums par dzīvesvietu valsts teritorijā – Atteikums piešķirt atbalstu studentiem, Savienības pilsoņiem, kuri nedzīvo attiecīgajā dalībvalstī, bet kuru tēvs vai māte kā pārrobežu darba ņēmēji strādā šajā dalībvalstī – Netieša diskriminācija – Pamatojums – Tādu personu proporcijas palielināšana, kurām ir augstākās izglītības diploms – Šī tiesiskā regulējuma nesamērīgums
(Padomes Regulas 1612/68, kas grozīta ar Direktīvu 2004/38, 7. panta 2. punkts)
Regulas Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/38, 7. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tam principā pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram finansiālā atbalsta augstākās izglītības iegūšanai piešķiršanai tiek izvirzīts nosacījums par studenta dzīvesvietu un tiek radīta netieši diskriminējoša atšķirīga attieksme starp personām, kuras dzīvo attiecīgajā dalībvalstī, un personām, kuras tajā nedzīvo, bet ir šajā dalībvalstī strādājošu pārrobežu darba ņēmēju bērni.
Kaut arī mērķis palielināt iedzīvotāju, kuriem ir augstākā izglītība, īpatsvaru, lai veicinātu minētās dalībvalsts ekonomikas attīstību, ir leģitīms mērķis, kas var attaisnot šādu atšķirīgu attieksmi, un tāds nosacījums par dzīvesvietu kā pamatlietā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētais ir piemērots minētā mērķa sasniegšanai, šāds nosacījums tomēr pārsniedz mērķa sasniegšanai vajadzīgā robežas, jo tas neļauj ņemt vērā citus iespējami reprezentatīvus elementus par minētā finansiālā atbalsta pieprasījuma patieso piesaisti attiecīgās dalībvalsts sabiedrībai vai darba tirgum, kā, piemēram, apstākli, ka vismaz viens no studenta vecākiem, kurš joprojām viņu uztur, ir pārrobežu darba ņēmējs, kuram ir stabila darba vieta attiecīgajā dalībvalstī un kurš tajā ir nodarbināts jau ievērojami ilgu laiku.
(sal. ar 83. punktu un rezolutīvo daļu)