Lieta T-545/11

Stichting Greenpeace Nederland un Pesticide Action Network Europe (PAN Europe)

pret

Eiropas Komisiju

“Piekļuve dokumentiem — Regula (EK) Nr. 1049/2001 — Dokumenti attiecībā uz aktīvās vielas “glifosāta” pirmo tirdzniecības atļauju — Daļējs piekļuves atteikums — Fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu apdraudējuma risks — Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 5. punkts — Sevišķas sabiedrības intereses — Regula (EK) Nr. 1367/2006 — Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkts — Direktīva 91/414/EEK”

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2013. gada 8. oktobra spriedums

1. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Šaura interpretācija un piemērošana

   (LES 1. panta otrā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 preambulas 1., 2., 4. un 11. apsvērums un 1. un 4. pants)

2. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Piekļuves pieteikums attiecībā uz vides informāciju – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Regula Nr. 1367/2006, kurai salīdzinājumā ar Regulu Nr. 1049/2001 ir speciāls raksturs – Neapstrīdama prezumpcija, saskaņā ar kuru pastāv sevišķas sabiedrības intereses, kas uzliek pienākumu izpaust informāciju, kas attiecas uz emisijām vidē – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas un TRIPs līguma ietekme – Neesamība

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. un 17. pants; TRIPs līguma 39. panta 2. un 3. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. un 5. punkts; Regulas Nr. 1367/2006 preambulas 8. un 15. apsvērums un 3. pants un 6. panta 1. punkts; un Regulas Nr. 1107/2009 63. panta 2. punkts; Padomes Direktīva 91/414)

3. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Piekļuves pieteikums attiecībā uz vides informāciju – Regula Nr. 1367/2006 – Neapstrīdama prezumpcija, saskaņā ar kuru pastāv sevišķas sabiedrības intereses, kas uzliek pienākumu izpaust informāciju, kas attiecas uz emisijām vidē – Jēdziens “emisijas vidē”

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001 un Regulas Nr. 1367/2006 preambulas 15. apsvērums un 6. panta 1. punkts; Padomes Direktīvas 96/61 2. panta 5. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 27.–29., 50. punktu)

2.  Regulas Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, 6. panta 1. punkta pirmajā teikumā ir noteikts pienākums izsniegt dokumentu, ja pieprasītā informācija attiecas uz emisijām vidē, pat gadījumā, ja varētu tikt apdraudētas Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā aizsargātās intereses, un šī interpretācija nevar tikt apšaubīta, aizbildinoties ar tādu interpretāciju, kas būtu saskanīga vai harmoniska ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. un 17. pantu, vai tādu informāciju, kas būtu saderīga ar Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (turpmāk tekstā – “TRIPs līgums”), kas veido Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu 1.C pielikumu, 39. panta 2. un 3. punktu, Direktīvu 91/414 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū vai Regulu Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū.

   Pirmkārt, Regulā Nr. 367/2006 ir ietvertas normas, kas aizstāj, groza vai precizē dažas Regulas Nr. 1049/2001 normas.

   Otrkārt, Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkta pirmajā teikumā ir paredzēta neapstrīdama juridiska prezumpcija, atbilstoši kurai informācijas izpaušanai ir sabiedrības sevišķu interešu raksturs tad, ja pieprasītā informācija attiecas uz emisijām vidē, izņemot gadījumu, ja pieprasītā informācija attiecas uz izmeklēšanu, tostarp izmeklēšanu par iespējamiem Eiropas Savienības tiesību pārkāpumiem. Šajā pašā tiesību normā ir noteikts, ka attiecīgajai iestādei pēc pieteikuma par piekļuvi dokumentam saņemšanas, tas ir jāizsniedz, ja pieprasītā informācija attiecas uz emisijām vidē, pat ja šāda izsniegšana varētu apdraudēt fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu aizsardzību. Šajā ziņā ne Direktīva 91/414, ne Regula Nr. 1107/2009 neļauj iebilst pret minēto neapstrīdamo prezumpciju un neļauj ar to aizsargātās sabiedrības un privātās intereses nostādīt augstāk par Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkta pirmajā teikumā minētajām sevišķajām sabiedrības interesēm.

   Treškārt, nevar izslēgt šī 6. panta 1. punkta piemērošanu, aizbildinoties ar taisnīgu līdzsvaru starp pamattiesību uz īpašumu, kurās ietilpst intelektuālā īpašuma tiesības, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību Hartā un TRIPs līgumā, aizsardzību un citu pamattiesību aizsardzību. Šāda pieeja padarītu nepiemērojamu skaidru un nepārprotamu Savienības regulas normu, par kuru pat netiek apgalvots, ka tā ir pretrunā augstāka spēka tiesību normai.

   Visbeidzot, lai arī ir skaidrs, ka TRIPs līguma normas ir Savienības tiesību sistēmas neatņemama sastāvdaļa un ka, ja jomā, uz kuru attiecas TRIPs līgums, pastāv Savienības tiesiskais regulējums, ir pienākums veikt minētajam līgumam atbilstošu interpretāciju, nevar būt runa par to, ka, lai nodrošinātu piemērojamo tiesību normu interpretāciju atbilstoši TRIPs līguma 39. panta 2. un 3. punktam, varētu palikt nepiemērotas Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkta pirmā teikuma normas, jo šāda pieeja faktiski nozīmētu apšaubīt minētā 6. panta 1. punkta tiesiskumu saistībā ar minētajām TRIPs līguma normām.

   (sal. ar 35. –38, 40., 41., 44.–46. punktu)

3.  Ne no tiesību piekļūt Savienības iestāžu dokumentiem loģikas, kāda tā izriet no Regulām Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem un Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, ne no to piemērošanas, ne arī no šīs pēdējās regulas formulējuma, kāds tas izriet no priekšdarbiem, neizriet, ka jēdziens “emisijas” būtu jāinterpretē šauri. Turklāt, lai informācijas izsniegšana būtu likumīga, pietiek, ka pieprasītā informācija pietiekami tieši attiecas uz emisijām vidē.

   Ņemot vērā, ka, ja pieprasītā informācija attiecas uz emisijām vidē, tad šāda izpaušana ir sabiedrības interesēs, kas ir pārākas par ar izņēmumu aizsargātajām interesēm, Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkta pirmajā teikumā ir pieļauta praktiska vispārējā principa, saskaņā ar kuru sabiedrībai ir jāsaņem visplašākā iespējamā piekļuve Savienības iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem, īstenošana. Attiecībā uz pieeju vides informācijai atteikuma iemesli būtu jāinterpretē sašaurināti, ievērojot sabiedrības intereses saņemt informāciju un to, vai pieprasītā informācija attiecas uz emisijām apkārtējā vidē. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 1367/2006 preambulas 15. apsvērumu tikai piekļuves vides informācijai atteikuma iemesli būtu jāinterpretē šauri, ievērojot sabiedrības intereses saņemt informāciju un to, vai pieprasītā informācija attiecas uz emisijām apkārtējā vidē vai nē.

   Līdz ar to jēdziens “emisijas vidē”, kas izriet no Orhūsas konvencijas Īstenošanas vadlīnijām, nevar tikt izmantots, lai interpretētu Regulu Nr. 1367/2006. Faktiski tā kā Īstenošanas vadlīnijām nav obligāta statusa attiecībā uz Orhūsas konvencijas interpretāciju, tam a fortiori ir jābūt tāpat attiecībā uz Regulas Nr. 1367/2006 interpretāciju. Šajā ziņā Īstenošanas vadlīnijās ir atsauce uz jēdzienu “emisijas”, kāds tas izriet no Direktīvas 96/61 par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, kuras 2. panta 5. punktā emisija ir definēta kā tieša vai netieša vielu, vibrāciju, siltuma vai trokšņa novadīšana no iekārtas punktveida vai difūza avota gaisā, ūdenī vai zemē, ņemot vērā, ka iekārta ir stacionāra vienība, kurā it īpaši tiek veikta viena vai vairākas darbības, kas uzskaitītas I pielikumā. Šāda definīcija ir skaidrojama ar Direktīvas 96/61 mērķi, proti, piesārņojuma, kas izriet no pilnībā rūpnieciskām darbībām, novēršanu. Ir jānorāda, ka ne Orhūsas konvencijas, ne Regulas Nr. 1367/2006 piemērošanas joma neattiecas vienīgi uz šādu darbību sekām.

   (sal. ar 51.–53., 55. un 56. punktu)