Lieta C-643/11

LVK – 56 EOOD

pret

Direktor na Direktsia “Obzhalvane i upravlenie na izpalnenieto” – Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

(Administrativen sad Varna lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Nodokļi — PVN — Direktīva 2006/112/EK — Nodokļu neitralitātes princips — Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu — Atteikums — 203. pants — PVN norāde rēķinā — Iekasējamība — Ar nodokli apliekama darījuma esamība — Identisks vērtējums attiecībā uz rēķina izsniedzēju un tā saņēmēju — Nepieciešamība”

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 31. janvāra spriedums

1. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Nodoklis, kas jāmaksā tikai tādēļ, ka tas ir minēts rēķinā – Piemērošanas joma – Ar nodokli apliekama darījuma faktiska neesamība – Iekļaušana – Paziņojums par nodokļa korekciju – Piemērojamība

   (Padomes Direktīvas 2006/112 167. un 203. pants)

2. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Priekšnodokļa atskaitīšana – Nodokļu neitralitātes, samērīguma un tiesiskās paļāvības principu ievērošana – Atteikums, to pamatojot ar darījuma faktisku neveikšanu – Pieļaujamība – Nosacījumi

   (Padomes Direktīvas 2006/112 63., 167. pants, 168. panta a) punkts un 203. pants)

1.  Direktīvas 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 203. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pievienotās vērtības nodoklis, kuru persona ir norādījusi rēķinā, tai ir jāmaksā neatkarīgi no faktiska ar nodokli apliekama darījuma esamības.

   Tomēr minētajā 203. pantā paredzēto pienākumu, kura mērķis ir novērst nodokļu ieņēmumu zuduma apdraudējumu, ko var izraisīt minētās direktīvas 167. un nākamajos pantos paredzētās atskaitīšanas tiesības, ierobežo iespēja, kas dalībvalstīm ir jāparedz savā valsts tiesību sistēmā, koriģēt ikvienu rēķinā nepamatoti iekļautu nodokli, ja rēķina izsniedzējs pierāda savu labticību vai ja tas savlaicīgi ir pilnībā novērsis nodokļu ieņēmumu zuduma apdraudējumu.

   Turklāt, ja vien rēķina izsniedzējs neatsaucas uz kādu no gadījumiem, kad ir atļauta rēķinā nepamatoti iekļauta pievienotās vērtības nodokļa korekcija, nodokļu iestādes pienākums nav šā rēķinu izsniedzēja nodokļu revīzijas laikā pārbaudīt, vai rēķinā iekļautais un deklarētais pievienotās vērtības nodoklis atbilst ar nodokli apliekamiem darījumiem, ko šis rēķina izsniedzējs faktiski ir veicis.

   Tas pats 203. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka vienīgi no apstākļa, ka nodokļu iestāde šā rēķina izsniedzējam adresētā lēmumā par nodokļa korekciju nav koriģējusi tā deklarēto pievienotās vērtības nodokli, nevar tikt secināts, ka šī iestāde minēto rēķinu ir atzinusi par atbilstošu faktiskam ar nodokli apliekamam darījumam.

   Tomēr Savienības tiesībās nav izslēgts, ka kompetentā iestāde veic nodokļa maksātāja rēķinos iekļauto darījumu esamības pārbaudi un ka tā attiecīgā gadījumā koriģē nodokļa parādu, kas izriet no nodokļa maksātāja iesniegtajām deklarācijām. Šādas pārbaudes rezultāts, tāpat kā rēķinā iekļautā pievienotās vērtības nodokļa deklarācija un samaksa, ko veic rēķina izsniedzējs, ir elementi, kas valsts tiesai ir jāņem vērā, vērtējot tāda ar nodokli apliekama darījuma esamību, kas konkrētā gadījumā rēķina saņēmējam rada atskaitīšanas tiesības.

   (sal. ar 36., 37., 39., 41. un 42. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka Direktīvas 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 167. pantam un 168. panta a) punktam, kā arī nodokļu neitralitātes, tiesiskās noteiktības un vienlīdzīgas attieksmes principiem nav pretrunā tas, ka rēķina saņēmējam pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības var tikt liegtas faktiska ar nodokli apliekama darījuma neesamības dēļ, kaut gan šā rēķina izsniedzējam adresētajā lēmumā par nodokļa korekciju šā rēķina izsniedzēja deklarētais pievienotās vērtības nodoklis nav ticis koriģēts. Tomēr, ja, ņemot vērā krāpšanu vai pārkāpumus, ko izdarījis šā rēķina izsniedzējs vai kas pieļauti iegādes darījumā, ar kuru tiek pamatotas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, šis darījums tiek uzskatīts par faktiski nenotikušu, tad, ievērojot objektīvus apstākļus un neprasot rēķina saņēmējam veikt pārbaudes, kas nav tā pienākums, ir jāpierāda, ka šā rēķina saņēmējs zināja vai tam būtu vajadzējis zināt, ka minētais darījums ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa krāpšanu.

   (sal. ar 64. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

Lieta C-643/11

LVK – 56 EOOD

pret

Direktor na Direktsia “Obzhalvane i upravlenie na izpalnenieto” – Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

(Administrativen sad Varna lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Nodokļi — PVN — Direktīva 2006/112/EK — Nodokļu neitralitātes princips — Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu — Atteikums — 203. pants — PVN norāde rēķinā — Iekasējamība — Ar nodokli apliekama darījuma esamība — Identisks vērtējums attiecībā uz rēķina izsniedzēju un tā saņēmēju — Nepieciešamība”

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 31. janvāra spriedums

1. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma — Nodoklis, kas jāmaksā tikai tādēļ, ka tas ir minēts rēķinā — Piemērošanas joma — Ar nodokli apliekama darījuma faktiska neesamība — Iekļaušana — Paziņojums par nodokļa korekciju — Piemērojamība

   (Padomes Direktīvas 2006/112 167. un 203. pants)

2. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma — Priekšnodokļa atskaitīšana — Nodokļu neitralitātes, samērīguma un tiesiskās paļāvības principu ievērošana — Atteikums, to pamatojot ar darījuma faktisku neveikšanu — Pieļaujamība — Nosacījumi

   (Padomes Direktīvas 2006/112 63., 167. pants, 168. panta a) punkts un 203. pants)

1.  Direktīvas 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 203. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pievienotās vērtības nodoklis, kuru persona ir norādījusi rēķinā, tai ir jāmaksā neatkarīgi no faktiska ar nodokli apliekama darījuma esamības.

   Tomēr minētajā 203. pantā paredzēto pienākumu, kura mērķis ir novērst nodokļu ieņēmumu zuduma apdraudējumu, ko var izraisīt minētās direktīvas 167. un nākamajos pantos paredzētās atskaitīšanas tiesības, ierobežo iespēja, kas dalībvalstīm ir jāparedz savā valsts tiesību sistēmā, koriģēt ikvienu rēķinā nepamatoti iekļautu nodokli, ja rēķina izsniedzējs pierāda savu labticību vai ja tas savlaicīgi ir pilnībā novērsis nodokļu ieņēmumu zuduma apdraudējumu.

   Turklāt, ja vien rēķina izsniedzējs neatsaucas uz kādu no gadījumiem, kad ir atļauta rēķinā nepamatoti iekļauta pievienotās vērtības nodokļa korekcija, nodokļu iestādes pienākums nav šā rēķinu izsniedzēja nodokļu revīzijas laikā pārbaudīt, vai rēķinā iekļautais un deklarētais pievienotās vērtības nodoklis atbilst ar nodokli apliekamiem darījumiem, ko šis rēķina izsniedzējs faktiski ir veicis.

   Tas pats 203. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka vienīgi no apstākļa, ka nodokļu iestāde šā rēķina izsniedzējam adresētā lēmumā par nodokļa korekciju nav koriģējusi tā deklarēto pievienotās vērtības nodokli, nevar tikt secināts, ka šī iestāde minēto rēķinu ir atzinusi par atbilstošu faktiskam ar nodokli apliekamam darījumam.

   Tomēr Savienības tiesībās nav izslēgts, ka kompetentā iestāde veic nodokļa maksātāja rēķinos iekļauto darījumu esamības pārbaudi un ka tā attiecīgā gadījumā koriģē nodokļa parādu, kas izriet no nodokļa maksātāja iesniegtajām deklarācijām. Šādas pārbaudes rezultāts, tāpat kā rēķinā iekļautā pievienotās vērtības nodokļa deklarācija un samaksa, ko veic rēķina izsniedzējs, ir elementi, kas valsts tiesai ir jāņem vērā, vērtējot tāda ar nodokli apliekama darījuma esamību, kas konkrētā gadījumā rēķina saņēmējam rada atskaitīšanas tiesības.

   (sal. ar 36., 37., 39., 41. un 42. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka Direktīvas 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 167. pantam un 168. panta a) punktam, kā arī nodokļu neitralitātes, tiesiskās noteiktības un vienlīdzīgas attieksmes principiem nav pretrunā tas, ka rēķina saņēmējam pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības var tikt liegtas faktiska ar nodokli apliekama darījuma neesamības dēļ, kaut gan šā rēķina izsniedzējam adresētajā lēmumā par nodokļa korekciju šā rēķina izsniedzēja deklarētais pievienotās vērtības nodoklis nav ticis koriģēts. Tomēr, ja, ņemot vērā krāpšanu vai pārkāpumus, ko izdarījis šā rēķina izsniedzējs vai kas pieļauti iegādes darījumā, ar kuru tiek pamatotas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, šis darījums tiek uzskatīts par faktiski nenotikušu, tad, ievērojot objektīvus apstākļus un neprasot rēķina saņēmējam veikt pārbaudes, kas nav tā pienākums, ir jāpierāda, ka šā rēķina saņēmējs zināja vai tam būtu vajadzējis zināt, ka minētais darījums ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa krāpšanu.

   (sal. ar 64. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)