Lieta C-534/11

Mehmet Arslan

pret

Policie ČR, Krajské ředitelství policie Ústeckého kraje, odbor cizinecké policie

(Nejvyšší správní soud lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa — Direktīva 2008/115/EK — Kopīgie standarti un procedūras attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi — Piemērojamība patvēruma meklētājiem — Iespēja turpināt aizturēt trešās valsts valstspiederīgo arī pēc patvēruma pieteikuma iesniegšanas”

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 30. maija spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas – Valsts tiesas kompetence – Strīda faktu konstatēšana un novērtēšana – Prejudiciāla jautājuma nepieciešamība un uzdoto jautājumu atbilstība – Valsts tiesas vērtējums – Acīmredzami neatbilstoši jautājumi un hipotētiski jautājumi, kas uzdoti kontekstā, kas neļauj sniegt derīgu atbildi – Jautājumi, kuriem nav sakara ar pamatlietas priekšmetu

   (LESD 267. pants)

2. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Imigrācijas politika – To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi – Direktīva 2008/115 – Piemērojamība personām – Patvēruma meklētāji Direktīvas 2005/85 izpratnē – Izslēgšana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115 preambulas 9. apsvērums un 2. panta 1. punkts; Padomes Direktīvas 2005/85 7. panta 1. punkts)

3. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Obligātie standarti patvēruma meklētāju uzņemšanai – Direktīva 2003/9 – Minimālie standarti saistībā ar procedūru bēgļa statusa piešķiršanai vai atņemšanai dalībvalstīs –Direktīva 2005/85 – Aizturēšana izraidīšanas nolūkā Direktīvas 2008/115 izpratnē – Vēlāka patvēruma pieteikuma iesniegšana – Aizturēšanas turpināšana – Pieļaujamība – Nosacījumi

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115 15. pants; Padomes Direktīvas 2003/9 un 2005/85)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 33. un 34. punktu)

2.  Direktīvas 2008/115 par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 2. panta 1. punkts, ko lasa kopā ar tās preambulas 9. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka šī direktīva nav piemērojama trešo valstu valstspiederīgajam, kurš ir iesniedzis starptautiskas aizsardzības pieteikumu Direktīvas 2005/85 par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu, izpratnē, laikposmā no minētā pieteikuma iesniegšanas brīža līdz lēmuma par šo pieteikumu pieņemšanas pirmajā instancē brīdim vai – attiecīgajā gadījumā – līdz prasības, kas celta par minēto lēmumu, izskatīšanas pabeigšanas brīdim.

   Proti, no Direktīvas 2005/85 un Direktīvas 2008/115 noteikumiem, sistēmas un mērķiem skaidri izriet, ka patvēruma meklētājam – neatkarīgi no uzturēšanās atļaujas piešķiršanas, kas saskaņā ar Direktīvas 2005/85 7. panta 1. punktu ir atstāta katras dalībvalsts ziņā, – ir tiesības palikt attiecīgās dalībvalsts teritorijā, vismaz līdz brīdim, kad viņa pieteikums tiek noraidīts pirmajā instancē, un tātad viņu nevar uzskatīt par tādu, kurš “nelikumīgi uzturas” Direktīvas 2008/115 izpratnē, kas attiecas uz izraidīšanu no minētās teritorijas.

   (sal. ar 48. un 49. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.  Direktīvai 2003/9, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai dalībvalstīs, un Direktīvai 2005/85 par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu, nav pretrunā tas, ka trešās valsts valstspiederīgo, kurš ir iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu Direktīvas 2005/85 izpratnē, pēc tam, kad viņš ir ticis aizturēts saskaņā ar Direktīvas 2008/115 par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 15. pantu atgriešanai vai izraidīšanai, turpina aizturēt, pamatojoties uz valsts tiesību normu, ja, katrā atsevišķajā gadījumā izvērtējot visus atbilstošos apstākļus, tiek konstatēts, ka šis pieteikums tika iesniegts ar vienīgu mērķi kavēt vai izjaukt atgriešanas lēmuma izpildi un ka ir objektīvi vajadzīgs saglabāt aizturēšanas līdzekli, lai novērstu, ka ieinteresētā persona galīgi izvairās no atgriešanas.

   Lai arī Direktīva 2008/115 uz patvēruma pieteikuma izskatīšanas procedūras laiku nav piemērojama, tas nekādi nenozīmē, ka tādēļ galīgi tiks izbeigta atgriešanas procedūra, kas var turpināties gadījumā, ja patvēruma pieteikums tiks noraidīts. Tomēr, ja dalībvalstis nevarētu novērst, ka ieinteresētā persona, iesniedzot patvēruma pieteikumu, var automātiski panākt savu atbrīvošanu, tiktu apdraudēts šīs direktīvas mērķis, proti, trešo valstu valstspiederīgo, kas nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā, efektīva atgriešana.

   Tomēr tas vien, ka sava pieteikuma iesniegšanas brīdī attiecībā uz patvēruma meklētāju tiek pieņemts atgriešanas lēmums un ka viņš tiek aizturēts, pamatojoties uz Direktīvas 2008/115 15. pantu, katrā atsevišķajā gadījumā neizvērtējot visus atbilstošos apstākļus, neļauj pieņemt, ka viņš šo pieteikumu ir iesniedzis ar vienīgu mērķi kavēt vai izjaukt atgriešanas lēmuma izpildi un ka viņa aizturēšana joprojām ir objektīvi vajadzīga un samērīga.

   (sal. ar 60., 62. un 63. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

Lieta C-534/11

Mehmet Arslan

pret

Policie ČR, Krajské ředitelství policie Ústeckého kraje, odbor cizinecké policie

(Nejvyšší správní soud lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa — Direktīva 2008/115/EK — Kopīgie standarti un procedūras attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi — Piemērojamība patvēruma meklētājiem — Iespēja turpināt aizturēt trešās valsts valstspiederīgo arī pēc patvēruma pieteikuma iesniegšanas”

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 30. maija spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi — Tiesas kompetence — Robežas — Valsts tiesas kompetence — Strīda faktu konstatēšana un novērtēšana — Prejudiciāla jautājuma nepieciešamība un uzdoto jautājumu atbilstība — Valsts tiesas vērtējums — Acīmredzami neatbilstoši jautājumi un hipotētiski jautājumi, kas uzdoti kontekstā, kas neļauj sniegt derīgu atbildi — Jautājumi, kuriem nav sakara ar pamatlietas priekšmetu

   (LESD 267. pants)

2. Robežkontrole, patvērums un imigrācija — Imigrācijas politika — To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi — Direktīva 2008/115 — Piemērojamība personām — Patvēruma meklētāji Direktīvas 2005/85 izpratnē — Izslēgšana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115 preambulas 9. apsvērums un 2. panta 1. punkts; Padomes Direktīvas 2005/85 7. panta 1. punkts)

3. Robežkontrole, patvērums un imigrācija — Patvēruma politika — Obligātie standarti patvēruma meklētāju uzņemšanai — Direktīva 2003/9 — Minimālie standarti saistībā ar procedūru bēgļa statusa piešķiršanai vai atņemšanai dalībvalstīs –Direktīva 2005/85 — Aizturēšana izraidīšanas nolūkā Direktīvas 2008/115 izpratnē — Vēlāka patvēruma pieteikuma iesniegšana — Aizturēšanas turpināšana — Pieļaujamība — Nosacījumi

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115 15. pants; Padomes Direktīvas 2003/9 un 2005/85)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 33. un 34. punktu)

2.  Direktīvas 2008/115 par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 2. panta 1. punkts, ko lasa kopā ar tās preambulas 9. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka šī direktīva nav piemērojama trešo valstu valstspiederīgajam, kurš ir iesniedzis starptautiskas aizsardzības pieteikumu Direktīvas 2005/85 par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu, izpratnē, laikposmā no minētā pieteikuma iesniegšanas brīža līdz lēmuma par šo pieteikumu pieņemšanas pirmajā instancē brīdim vai – attiecīgajā gadījumā – līdz prasības, kas celta par minēto lēmumu, izskatīšanas pabeigšanas brīdim.

   Proti, no Direktīvas 2005/85 un Direktīvas 2008/115 noteikumiem, sistēmas un mērķiem skaidri izriet, ka patvēruma meklētājam – neatkarīgi no uzturēšanās atļaujas piešķiršanas, kas saskaņā ar Direktīvas 2005/85 7. panta 1. punktu ir atstāta katras dalībvalsts ziņā, – ir tiesības palikt attiecīgās dalībvalsts teritorijā, vismaz līdz brīdim, kad viņa pieteikums tiek noraidīts pirmajā instancē, un tātad viņu nevar uzskatīt par tādu, kurš “nelikumīgi uzturas” Direktīvas 2008/115 izpratnē, kas attiecas uz izraidīšanu no minētās teritorijas.

   (sal. ar 48. un 49. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.  Direktīvai 2003/9, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai dalībvalstīs, un Direktīvai 2005/85 par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu, nav pretrunā tas, ka trešās valsts valstspiederīgo, kurš ir iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu Direktīvas 2005/85 izpratnē, pēc tam, kad viņš ir ticis aizturēts saskaņā ar Direktīvas 2008/115 par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 15. pantu atgriešanai vai izraidīšanai, turpina aizturēt, pamatojoties uz valsts tiesību normu, ja, katrā atsevišķajā gadījumā izvērtējot visus atbilstošos apstākļus, tiek konstatēts, ka šis pieteikums tika iesniegts ar vienīgu mērķi kavēt vai izjaukt atgriešanas lēmuma izpildi un ka ir objektīvi vajadzīgs saglabāt aizturēšanas līdzekli, lai novērstu, ka ieinteresētā persona galīgi izvairās no atgriešanas.

   Lai arī Direktīva 2008/115 uz patvēruma pieteikuma izskatīšanas procedūras laiku nav piemērojama, tas nekādi nenozīmē, ka tādēļ galīgi tiks izbeigta atgriešanas procedūra, kas var turpināties gadījumā, ja patvēruma pieteikums tiks noraidīts. Tomēr, ja dalībvalstis nevarētu novērst, ka ieinteresētā persona, iesniedzot patvēruma pieteikumu, var automātiski panākt savu atbrīvošanu, tiktu apdraudēts šīs direktīvas mērķis, proti, trešo valstu valstspiederīgo, kas nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā, efektīva atgriešana.

   Tomēr tas vien, ka sava pieteikuma iesniegšanas brīdī attiecībā uz patvēruma meklētāju tiek pieņemts atgriešanas lēmums un ka viņš tiek aizturēts, pamatojoties uz Direktīvas 2008/115 15. pantu, katrā atsevišķajā gadījumā neizvērtējot visus atbilstošos apstākļus, neļauj pieņemt, ka viņš šo pieteikumu ir iesniedzis ar vienīgu mērķi kavēt vai izjaukt atgriešanas lēmuma izpildi un ka viņa aizturēšana joprojām ir objektīvi vajadzīga un samērīga.

   (sal. ar 60., 62. un 63. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)