Lieta C-415/11

Mohamed Aziz

pret

Caixa d’Estalvis de Catalunya, Tarragona i Manresa (Catalunyacaixa)

(Juzgado de lo Mercantil no 3 de Barcelona lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Direktīva 93/13/EEK — Patērētāju līgumi — Hipotekārā aizdevuma līgums — Piedziņas vēršanas uz hipotēkas objektu procedūra — Valsts tiesas, kas izskata lietu pēc būtības, kompetence — Negodīgi noteikumi — Vērtēšanas kritēriji”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas – Acīmredzami neatbilstoši jautājumi un hipotētiski jautājumi, kas uzdoti kontekstā, kas neļauj sniegt derīgu atbildi – Jautājumi, kuriem nav sakara ar pamatlietas priekšmetu – Tiesas kompetences neesamība

   (LESD 267. pants)

2. Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Valsts tiesas pienākums pēc savas iniciatīvas veikt tās vērtējumam iesniegta nolīguma noteikuma negodīguma pārbaudi – Piemērojamība

   (Padomes Direktīva 93/13)

3. Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Mērķis

   (Padomes Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts)

4. Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Maksājuma rīkojuma procedūra – Iespējas valsts tiesai pēc savas iniciatīvas izvērtēt līgumā, kas nodots tās izvērtēšanā, ietverta noteikuma negodīgumu neesamība, ja patērētājs nav cēlis iebildumus – Nepieļaujamība

   (Padomes Direktīva 93/13)

5. Eiropas Savienības tiesības – Tieša iedarbība – Valsts procesuālie noteikumi – Piemērošanas nosacījumi – Līdzvērtības un efektivitātes principu ievērošana

6. Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Piedziņas vēršanas uz hipotēkas objektu procedūra – Valsts tiesas iespējas noteikt pagaidu pasākumus neesamība – Nepieļaujamība – Neatbilstība efektivitātes principam

   (Padomes Direktīva 93/13)

7. Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Negodīgs noteikums 3. panta izpratnē – Valsts tiesas veikta negodīguma novērtēšana – Kritēriji

   (Padomes Direktīvas 93/13 3. panta 1. punkts un 4. panta 1. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 34., 35. un 39. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 41., 46. un 47. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 44. un 45. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 48. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 50. un 53. punktu)

6.  Direktīva 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram, lai gan tajā nav paredzēta iespēja piedziņas vēršanas uz hipotēkas objektu procedūrā izvirzīt iebildumus par līguma noteikuma, kas ir izpildes raksta pamatā, negodīgo raksturu, tiesai, kura izskata lietu pēc būtības un kurai ir kompetence vērtēt šāda noteikuma negodīgo raksturu, nav atļauts noteikt pagaidu pasākumus, tostarp apturēt minēto izpildes procedūru, ja šādu pasākumu veikšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu tās galīgā nolēmuma pilnīgu efektivitāti.

   Nepastāvot šai iespējai, visos gadījumos, kad piedziņas vēršana uz ar hipotēku nodrošinātu nekustamo īpašumu ir veikta pirms tiesas, kas izskata lietu pēc būtības, nolēmuma pasludināšanas, ar kuru atzīts hipotēkas pamatā esošā līguma noteikuma negodīgais raksturs un līdz ar to par spēkā neesošu atzīta arī izpildes procedūra, šis nolēmums ļautu nodrošināt šim patērētājam vienīgi vēlāku aizsardzību un vienīgi zaudējumu atlīdzības veidā, kas būtu nepilnīga un nepietiekama un, pretēji Direktīvas 93/13 7. panta 1. punktā paredzētajam, nebūtu nedz adekvāts, nedz efektīvs līdzeklis, lai novērstu šāda noteikuma izmantošanu. Tas tā vēl jo vairāk ir tad, ja īpašums, kas ir bijis hipotekārā nodrošinājuma priekšmets, ir cietušā patērētāja un viņa ģimenes locekļu mājoklis, jo šāds patērētāju tiesību aizsardzības mehānisms, kas ir ierobežots tikai ar zaudējumu un procentu samaksu, neļauj novērst galīgo un neatgriezenisko minētā mājokļa zaudēšanu. Šāda procesuālo tiesību sistēma var apdraudēt direktīvā paredzētās aizsardzības efektivitāti.

   (sal. ar 59.–61., 64. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

7.  Direktīvas 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 3. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka:

   —

   jēdziens “ievērojama nelīdzsvarotība” par sliktu patērētājam ir jāizvērtē, izanalizējot tās valsts tiesību normas, kuras būtu piemērojamas vienošanās starp pusēm neesamības gadījumā, lai novērtētu, vai, un attiecīgā gadījumā – kādā mērā, patērētājs, piemērojot līgumu, tiek nostādīts juridiski neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar spēkā esošajos valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem. Tāpat tālab būtu jāizvērtē arī tiesiskais stāvoklis, kādā attiecīgais patērētājs atrodas, ņemot vērā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētos līdzekļus, kas ir tā rīcībā, lai izbeigtu negodīgo noteikumu izmantošanu’

   —

   lai novērtētu, vai “pretēji prasībai pēc godprātības” ir radusies šāda nelīdzsvarotība, ir jāpārbauda, vai pārdevējs vai piegādātājs, godīgi un līdzvērtīgi izturoties pret patērētāju, varēja pamatoti pieņemt, ka patērētājs būtu piekritis attiecīgajam noteikumam arī tad, ja tas būtu ticis individuāli apspriests; Direktīvas 93/13 3. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka pielikums, uz kuru ir atsauce šajā tiesību normā, ir tikai indikatīvs un nepilnīgs tādu noteikumu saraksts, ko var uzskatīt par negodīgiem. Turklāt saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 1. punktu līguma noteikuma negodīgumu novērtē, ņemot vērā preču vai pakalpojumu raksturu, attiecībā uz ko līgums noslēgts, un atsaucoties uz visiem apstākļiem līguma slēgšanas brīdī, kas ar to bijuši saistīti. No tā izriet, ka šajos apstākļos jāizvērtē arī tas, kādas sekas minētajam noteikumam var būt, ievērojot līgumam piemērojamās tiesības, kas ietver valsts tiesību sistēmas analīzi. (sal. ar 68.–71., 76. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

Lieta C-415/11

Mohamed Aziz

pret

Caixa d’Estalvis de Catalunya, Tarragona i Manresa (Catalunyacaixa)

(Juzgado de lo Mercantil no 3 de Barcelona lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Direktīva 93/13/EEK — Patērētāju līgumi — Hipotekārā aizdevuma līgums — Piedziņas vēršanas uz hipotēkas objektu procedūra — Valsts tiesas, kas izskata lietu pēc būtības, kompetence — Negodīgi noteikumi — Vērtēšanas kritēriji”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi — Tiesas kompetence — Robežas — Acīmredzami neatbilstoši jautājumi un hipotētiski jautājumi, kas uzdoti kontekstā, kas neļauj sniegt derīgu atbildi — Jautājumi, kuriem nav sakara ar pamatlietas priekšmetu — Tiesas kompetences neesamība

   (LESD 267. pants)

2. Patērētāju tiesību aizsardzība — Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos — Direktīva 93/13 — Valsts tiesas pienākums pēc savas iniciatīvas veikt tās vērtējumam iesniegta nolīguma noteikuma negodīguma pārbaudi — Piemērojamība

   (Padomes Direktīva 93/13)

3. Patērētāju tiesību aizsardzība — Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos — Direktīva 93/13 — Mērķis

   (Padomes Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts)

4. Patērētāju tiesību aizsardzība — Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos — Direktīva 93/13 — Maksājuma rīkojuma procedūra — Iespējas valsts tiesai pēc savas iniciatīvas izvērtēt līgumā, kas nodots tās izvērtēšanā, ietverta noteikuma negodīgumu neesamība, ja patērētājs nav cēlis iebildumus — Nepieļaujamība

   (Padomes Direktīva 93/13)

5. Eiropas Savienības tiesības — Tieša iedarbība — Valsts procesuālie noteikumi — Piemērošanas nosacījumi — Līdzvērtības un efektivitātes principu ievērošana

6. Patērētāju tiesību aizsardzība — Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos — Direktīva 93/13 — Piedziņas vēršanas uz hipotēkas objektu procedūra — Valsts tiesas iespējas noteikt pagaidu pasākumus neesamība — Nepieļaujamība — Neatbilstība efektivitātes principam

   (Padomes Direktīva 93/13)

7. Patērētāju tiesību aizsardzība — Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos — Direktīva 93/13 — Negodīgs noteikums 3. panta izpratnē — Valsts tiesas veikta negodīguma novērtēšana — Kritēriji

   (Padomes Direktīvas 93/13 3. panta 1. punkts un 4. panta 1. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 34., 35. un 39. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 41., 46. un 47. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 44. un 45. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 48. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 50. un 53. punktu)

6.  Direktīva 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram, lai gan tajā nav paredzēta iespēja piedziņas vēršanas uz hipotēkas objektu procedūrā izvirzīt iebildumus par līguma noteikuma, kas ir izpildes raksta pamatā, negodīgo raksturu, tiesai, kura izskata lietu pēc būtības un kurai ir kompetence vērtēt šāda noteikuma negodīgo raksturu, nav atļauts noteikt pagaidu pasākumus, tostarp apturēt minēto izpildes procedūru, ja šādu pasākumu veikšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu tās galīgā nolēmuma pilnīgu efektivitāti.

   Nepastāvot šai iespējai, visos gadījumos, kad piedziņas vēršana uz ar hipotēku nodrošinātu nekustamo īpašumu ir veikta pirms tiesas, kas izskata lietu pēc būtības, nolēmuma pasludināšanas, ar kuru atzīts hipotēkas pamatā esošā līguma noteikuma negodīgais raksturs un līdz ar to par spēkā neesošu atzīta arī izpildes procedūra, šis nolēmums ļautu nodrošināt šim patērētājam vienīgi vēlāku aizsardzību un vienīgi zaudējumu atlīdzības veidā, kas būtu nepilnīga un nepietiekama un, pretēji Direktīvas 93/13 7. panta 1. punktā paredzētajam, nebūtu nedz adekvāts, nedz efektīvs līdzeklis, lai novērstu šāda noteikuma izmantošanu. Tas tā vēl jo vairāk ir tad, ja īpašums, kas ir bijis hipotekārā nodrošinājuma priekšmets, ir cietušā patērētāja un viņa ģimenes locekļu mājoklis, jo šāds patērētāju tiesību aizsardzības mehānisms, kas ir ierobežots tikai ar zaudējumu un procentu samaksu, neļauj novērst galīgo un neatgriezenisko minētā mājokļa zaudēšanu. Šāda procesuālo tiesību sistēma var apdraudēt direktīvā paredzētās aizsardzības efektivitāti.

   (sal. ar 59.–61., 64. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

7.  Direktīvas 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 3. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka:

   —

   jēdziens “ievērojama nelīdzsvarotība” par sliktu patērētājam ir jāizvērtē, izanalizējot tās valsts tiesību normas, kuras būtu piemērojamas vienošanās starp pusēm neesamības gadījumā, lai novērtētu, vai, un attiecīgā gadījumā – kādā mērā, patērētājs, piemērojot līgumu, tiek nostādīts juridiski neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar spēkā esošajos valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem. Tāpat tālab būtu jāizvērtē arī tiesiskais stāvoklis, kādā attiecīgais patērētājs atrodas, ņemot vērā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētos līdzekļus, kas ir tā rīcībā, lai izbeigtu negodīgo noteikumu izmantošanu’

   —

   lai novērtētu, vai “pretēji prasībai pēc godprātības” ir radusies šāda nelīdzsvarotība, ir jāpārbauda, vai pārdevējs vai piegādātājs, godīgi un līdzvērtīgi izturoties pret patērētāju, varēja pamatoti pieņemt, ka patērētājs būtu piekritis attiecīgajam noteikumam arī tad, ja tas būtu ticis individuāli apspriests; Direktīvas 93/13 3. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka pielikums, uz kuru ir atsauce šajā tiesību normā, ir tikai indikatīvs un nepilnīgs tādu noteikumu saraksts, ko var uzskatīt par negodīgiem. Turklāt saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 1. punktu līguma noteikuma negodīgumu novērtē, ņemot vērā preču vai pakalpojumu raksturu, attiecībā uz ko līgums noslēgts, un atsaucoties uz visiem apstākļiem līguma slēgšanas brīdī, kas ar to bijuši saistīti. No tā izriet, ka šajos apstākļos jāizvērtē arī tas, kādas sekas minētajam noteikumam var būt, ievērojot līgumam piemērojamās tiesības, kas ietver valsts tiesību sistēmas analīzi. (sal. ar 68.–71., 76. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)