Lieta C-135/11 P

IFAW Internationaler Tierschutz-Fonds gGmbH

pret

Eiropas Komisiju

“Apelācija — Sabiedrības piekļuve iestāžu dokumentiem — Regula (EK) Nr. 1049/2001 — 4. panta 5. punkts — Apjoms — Dalībvalsts izdoti dokumenti — Šīs dalībvalsts iebildums pret šo dokumentu izsniegšanu — Tādas pārbaudes apjoms, ko veic iestāde un Savienības tiesa, balstoties uz dalībvalsts izvirzīto iebildumu pamatojumu — Strīdīgā dokumenta iesniegšana Savienības tiesā”

Sprieduma kopsavilkums

1. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Dalībvalsts izdoti dokumenti – Dalībvalsts tiesības lūgt iestādi nepubliskot dokumentus – Iestādes pienākums neizsniegt šos dokumentu bez iepriekšējas piekrišanas saņemšanas

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 5. punkts)

2. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Dalībvalsts izdoti dokumenti – Dalībvalsts tiesības lūgt iestādi nepubliskot dokumentus – Apjoms

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3. un 5. punkts)

3. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Dalībvalsts izdoti dokumenti – Dalībvalsts tiesības lūgt iestādi nepubliskot dokumentus – Procesuālās sekas – Dalībvalsts un Savienības iestādes pienākums pamatot lēmumu, ar kuru atteikta piekļuve – Apjoms

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3. punkts)

4. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Dalībvalsts izdoti dokumenti – Dalībvalsts tiesības lūgt iestādi nepubliskot dokumentus – Savienības tiesas kompetence pārbaudīt atteikuma pamatotību – Dokumentu pārbaude “in camera”

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3. punkts)

1.  Ja dalībvalsts ir izmantojusi tai Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 5. punktā paredzētās tiesības lūgt, lai konkrēts šīs pašas valsts izdots dokuments netiktu izsniegts bez tās iepriekšējas piekrišanas, tad, lai iestāde šo dokumentu izsniegtu, ir nepieciešama šīs dalībvalsts iepriekšēja piekrišana. No tā turpretī izriet, ka iestāde, kura nav saņēmusi attiecīgās dalībvalsts piekrišanu, nevar izsniegt attiecīgo dokumentu.

   (sal. ar 55. un 56. punktu)

2.  Pilnvaru izmantošana, kuras ar Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 5. punktu piešķirtas attiecīgajai dalībvalstij, ir ierobežota ar šī paša panta 1.–3. punktā paredzētajiem materiāltiesiskajiem izņēmumiem, un šai dalībvalstij šajā ziņā ir tikai tiesības uz dalību iestādes lēmumu pieņemšanā. Attiecīgās dalībvalsts iepriekšēja piekrišana, kas minēta šī 4. panta 5. punktā, ir pielīdzināma nevis diskrecionārām veto tiesībām, bet gan tikai sava veida apstiprinājumam, ka nepastāv pamatojums šī paša panta 1.–3. punktā paredzētajiem izņēmumiem. Lēmumu pieņemšanas procedūrā, kāda tā noteikta minētā 4. panta 5. punktā, tādējādi ir paredzēts, ka attiecīgajai iestādei un dalībvalstij ir jāatsaucas uz minētajā 1.–3. punktā noteiktajiem materiāltiesiskajiem izņēmumiem.

   Saistībā ar minētās regulas 4. panta 5. punkta piemērošanas jomu attiecībā uz iestādi, kurai ir iesniegts pieteikums, ir jāatgādina, ka attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju attiecīgās dalībvalsts iejaukšanās neietekmē to, ka lēmumam, kuru iestāde vēlāk nosūtījusi, atbildot uz tajā iesniegto lūgumu piekļūt tās rīcībā esošajam dokumentam, ir Savienības tiesību akta raksturs.

   (sal. ar 58. un 60. punktu)

3.  Iestāde, kurai ir iesniegts pieteikums un kura ir lēmuma atteikt piekļuvi dokumentiem izdevēja, ir atbildīga par tā tiesiskumu. Tādējādi šī iestāde dalībvalsts iebildumus pret tās izdota dokumenta izsniegšanu var neņemt vērā, ja izvirzītais iebildums nav nekādi pamatots vai ja iemesli, uz kuriem pamatojas šī valsts, lai atteiktu piekļuvi attiecīgajam dokumentam, neattiecas uz Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 1.–3. punktā minētajiem izņēmumiem. Līdz ar to, pirms atteikt piekļuvi dokumentam, kuru izdevusi kāda dalībvalsts, attiecīgajai iestādei ir jāpārbauda, vai dalībvalsts iebildumi ir pamatoti ar minētajiem izņēmumiem un vai tā ir pienācīgi pamatojusi savu nostāju šajā ziņā.

   Turpretī iestādei, kurai ir iesniegts pieteikums, nav jāveic attiecīgās dalībvalsts lēmuma, ar ko tiek izteikti iebildumi, izsmeļošs vērtējums, veicot pārbaudi, kas pārsniegtu vērtējumu attiecībā uz to, vai vienkārši pastāv pamatojums, kurā ir atsauce uz minētajiem izņēmumiem. Faktiski prasība par šādu izsmeļošu vērtējumu varētu radīt situāciju, ka – tiklīdz tas vienreiz ir veikts – iestāde, kurai ir iesniegts pieteikums, varētu kļūdaini izsniegt pieteikuma iesniedzējam attiecīgo dokumentu, lai gan ir tās dalībvalsts, kura šo dokumentu ir izdevusi, izteikti iebildumi, kuri ir pienācīgi pamatoti.

   (sal. ar 61.–64. punktu)

4.  Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 5. punkta piemērošana netraucē Savienības tiesai veikt tādu iestādes lēmuma par atteikumu pārbaudi, kas pārsniedz prima facie pārbaudi un ir saistīta ar minētās regulas 4. panta 1.–3. punktā paredzēto izņēmumu piemērojamības šajā gadījumā materiāltiesisko pārbaudi.

   Faktiski gadījumā, ja dalībvalsts pamatoti iebilst pret piekļuvi attiecīgajam dokumentam un ja tādēļ attiecīgajai iestādei piekļuves lūgums ir jānoraida, tad tā autoram ir tiesības uz tiesību aizsardzību tiesā. Savienības tiesai pēc ieinteresētās personas, kurai attiecīgā iestāde ir atteikusi piekļuvi, lūguma ir jāpārbauda, vai šo atteikumu varēja pamatot ar minētajiem izņēmumiem neatkarīgi no tā, vai šis atteikums ir balstīts uz šo izņēmumu vērtējumu, ko veikusi iestāde pati vai attiecīgā dalībvalsts.

   Šāda tiesību aizsardzības tiesā garantija, kas pienākas pieteikuma iesniedzējam, kuram lūgumu saņēmušā iestāde ir atteikusi piekļuvi vienam vai vairākiem dalībvalsts izdotiem dokumentiem pēc šīs valsts izteiktajiem iebildumiem, nozīmē, ka Savienības tiesai lēmuma atteikt piekļuvi tiesiskums ir jāizvērtē in concreto, ņemot vērā visus atbilstošos faktus, no kuriem vissvarīgākie ir dokumenti, kuru izsniegšana tika atteikta. Lai ievērotu aizliegumu izsniegt attiecīgos dokumentus bez attiecīgās dalībvalsts iepriekšējas piekrišanas, Savienības tiesai ir jāiepazīstas ar šiem dokumentiem in camera tā, lai pašiem lietas dalībniekiem attiecīgie dokumenti nav pieejami.

   (sal. ar 70., 72. un 73. punktu)