Lieta T‑271/10 RENV

(publicēts izvilkumu veidā)

H

pret

Eiropas Savienības Padomi

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Valsts eksperts, kas norīkots EUPM Bosnijā un Hercegovinā – Lēmums par iecelšanu citā amatā – EUPM vadītāja kompetence iecelt citā amatā norīkotu valsts personāla locekli – Pienākums norādīt pamatojumu – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Psiholoģiska vardarbība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 11. aprīļa spriedums

1. Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Nosacījumi – Esoša pamata paplašināšana – Pieļaujamība

   (Vispārējās tiesas Reglamenta 84. panta 1. punkts)

2. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Eiropas Savienības civilās misijas – Pilnvaras norīkot personālu katrai Savienības civilajai misijai – Civilo operāciju komandiera kompetence – Pilnvaras norīkot un iecelt citā amatā personālu katras civilās misijas ietvaros – Attiecīgās civilās misijas vadītāja kompetence – Norīkota valsts personāla locekļa iecelšana citā amatā – Izcelsmes dalībvalsts konsultēšanās prasība – Neesamība

   (Padomes Lēmuma 2009/906/KĀDP 5. un 6. pants)

3. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pamatojuma neesamība vai tā nepietiekamība – Pamats, kurš atšķiras no pamata par likumību pēc būtības

   (LESD 263. un 296. pants)

4. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Civilā misija kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā – Pasākums valsts norīkota personāla locekļa iecelšanai citā amatā – Minimālās prasības

   (LESD 296. pants)

5. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Eiropas Savienības civilās misijas – Lēmums par norīkota valsts personāla locekļa iecelšanu citā amatā – Iecelšana citā amatā saistībā ar psiholoģisko vardarbību – Norīkota valsts personāla locekļa prasība – Noteikumi

   (Civildienesta noteikumu 12.a pants)

6. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Eiropas Savienības civilās misijas – Lēmums par norīkota valsts personāla locekļa iecelšanu citā amatā – Norīkota valsts personāla locekļa prasība – Pamati – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Jēdziens – Dienesta interesēm atbilstošs lēmums – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Neesamība

7. Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Lēmums par norīkota valsts personāla locekļa iecelšanu citā amatā – Pārbaudes apjoms – Ierobežota kontrole, kas jo īpaši piemērojama minētā lēmuma pamatā esošo lietderības apsvērumu izvērtēšanai

   (LESD 275. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants)

8. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Kaitējums – Cēloņsakarība – Kumulatīvi nosacījumi

   (LESD 340. panta otrā daļa)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 37. punktu)

2.  Civilajam operācijas komandierim, kas rīkojas Politikas un drošības komitejas politiskā uzraudzībā un saskaņā ar tās stratēģiskajām norādēm, kā arī Augstā pārstāvja vispārējā pakļautībā, ir jāveic vadība un kontrole stratēģiskā līmenī, lai plānotu un veiktu visas civilās misijas, kuras tiek īstenotas atbilstoši kopējai drošības un aizsardzības politikai; viņš ir arī ģenerālkomandieris visiem civilo misiju vadītājiem, kompetencei norīkot personālu katrai Savienības civilajai misijai Lēmuma 2009/906 6. panta 2. punkta izpratnē attiecoties uz Eiropas Savienības Policijas misiju Bosnijā un Hercegovinā. Turpretī katras misijas iekšienē kompetence norīkot amatā un iecelt citā amatā personālu ir vienīgi attiecīgajam misijas vadītājam.

   No šiem noteikumiem izriet, ka operāciju kontrole, ko operāciju norises vietās veic misijas vadītājs, katrā ziņā nozīmē, ka tam ir iespējas pieņemt lēmumus, tostarp par personāla iecelšanu citā amatā, visīsākajos termiņos un piemērot šos lēmumus personālam, ko ir norīkojušas dalībvalstis, ar mērķi izpildīt misijas uzdevumus.

   Operāciju kontrole katrā ziņā nozīmē, ka misijas vadītājam ir iespējas pieņemt lēmumus, tostarp par personāla iecelšanu citā amatā, visīsākajos termiņos un piemērot šos lēmumus personālam, ko ir norīkojušas dalībvalstis, ar mērķi izpildīt misijas uzdevumus. Šis operatīvais raksturs tātad ir nesavienojams ar iepriekšēju konsultēšanos ar norīkotā personāla izcelsmes dalībvalsts iestādi.

   (skat. 69., 70. un 78. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 88. punktu)

4.  LESD 296. pantā paredzētajam pamatojumam jābūt atbilstošam apstrīdētā tiesību akta būtībai un kontekstam, kādā tas ticis pieņemts. Tam skaidri un neapšaubāmi ir jāparāda tās iestādes argumentācija, kas ir pieņēmusi attiecīgo aktu, tādā veidā, kas ieinteresētajām personām sniegtu iespēju iepazīties ar veiktā pasākuma pamatojumu un kompetentajai tiesai – veikt pārbaudi. Pamatojuma prasība ir izvērtējama, ievērojot attiecīgās lietas apstākļus.

   Šajā ziņā netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un juridiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst LESD 296. panta prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tās tiesību normas, kuras reglamentē attiecīgo jomu. Tādējādi, pirmkārt, nelabvēlīgs akts ir pietiekami pamatots, ja tas ir pieņemts attiecīgajai personai zināmos apstākļos, kas ļauj tai izprast pret to noteiktā pasākuma apmēru. Otrkārt, akta pamatojuma precizitātes pakāpei ir jābūt samērīgai ar materiālajām iespējām un tehniskajiem nosacījumiem vai termiņu, kurā tas jāsniedz.

   Tādēļ pietiek ar to, ka tiesību aktā, ar kuru ir noteikts pasākums personāla locekļa iecelšanai citā amatā Savienības civilās misijas ietvaros, uz kuru attiecas kopējā ārpolitika un drošības politika, ir norādīti īpaši un konkrēti iemesli, kuru dēļ šī tiesību akta autors, īstenojot savu rīcības brīvību, uzskata, ka attiecīgajai personai ir jāpiemēro šāds pasākums.

   Turklāt jautājums par to, vai pienākums norādīt pamatojumu ir izpildīts, principā ir jānovērtē, pamatojoties uz prasītājam pieejamo informāciju, vēlākais, prasības celšanas brīdī.

   (skat. 89.–92. punktu)

5.  Uz psiholoģiskās vardarbības esamību var atsaukties kā pamatojumu atcelšanas prasībām, kas ir vērstas nevis pret lūguma sniegt palīdzību, kuru ir iesniedzis personāla loceklis, jo viņš uzskata, ka ir psiholoģiskās vardarbības upuris, noraidīšanu, bet kas ir vērstas pret citiem administrācijas pieņemtiem lēmumiem.

   It īpaši jānorāda, ka psiholoģiskās vardarbības konteksta esamību var ņemt vērā tad, ja šīs vardarbības autors ir arī apstrīdētā lēmuma parakstītājs, lai secinātu, ka šis lēmums tika pieņemts ar mērķi nodarīt kaitējumu personāla loceklim un ka tādējādi tas ir pieņemts pilnvaru nepareizas izmantošanas rezultātā. Tādējādi, runājot par atsaukšanos uz apgalvoto psiholoģisko vardarbību, lai pamatotu prasījumus, kas vērsti pret lēmumu par iecelšanu citā amatā, šis lēmums varēja tikt pieņemts pilnvaru nepareizas izmantošanas rezultātā, ja tas tika pieņemts ar mērķi nodarīt kaitējumu personāla locekļa personībai, cieņai vai fiziskajai vai psiholoģiskajai integritātei.

   Šajā ziņā Savienības iestāžu norīkotajiem personāla locekļiem, kuru statusu regulē Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu, un dalībvalstu norīkotajiem personāla locekļiem ir piemērojami vieni un tie paši noteikumi par viņu pienākumu veikšanu operācijas norises vietās. Tādējādi nekas neliedz dalībvalsts norīkotam personāla loceklim atsaukties uz psiholoģiskās vardarbības esamību, lai pamatotu atcelšanas prasības, kas vērstas pret lēmumu par iecelšanu citā amatā.

   Turklāt, iespējams, ka fakti, uz kuriem balstās, lai pierādītu psiholoģiskas vardarbības esamību, lai gan tos par tādiem nevar kvalificēt saskaņā ar judikatūru, kas iedibināta attiecībā uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 12.a pantu, tomēr ļauj secināt, ka lēmums par iecelšanu citā amatā ir pieņemts pilnvaru nepareizas izmantošanas rezultātā un ka līdz ar to tas tāpēc ir jāatceļ.

   (skat. 105.–108. punktu)

6.  Prasības atcelt tiesību aktu, kuru ir cēlis kāds Eiropas Savienības civilajā misijā norīkots valsts personāla loceklis par lēmumu iecelt viņu citā amatā, kontekstā pilnvaru nepareizas izmantošanas jēdzienam ir precīza piemērošanas joma, kas attiecas uz administratīvās iestādes izmantotajām pilnvarām citiem mērķiem, nevis tiem, kuriem tām piešķirtas.

   Šajā ziņā Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība, organizējot savus dienestus atkarībā no tai uzticētajiem uzdevumiem un, lai izpildītu šos uzdevumus, ieceļot amatā to rīcībā esošo personālu ar nosacījumu, ka šī iecelšana amatā ir dienesta interesēs un tiek veikta, ievērojot darba līdzvērtību.

   Šādos apstākļos Vispārējā tiesa pārbauda tikai, vai šī institūcija nav pārsniegusi robežas, kas nav apstrīdamas, un nav izmantojusi savas pilnvaras acīmredzami kļūdaini.

   Turklāt pilnvaru nepareiza izmantošana ir tikai tad, ja ir objektīvi, būtiski un saskaņoti pierādījumi, pamatojoties uz kuriem var pārliecināties, ka apstrīdētajam aktam ir cits mērķis, nevis tas, kas tam tiek piešķirts saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, un jautājums par pilnvaru nepareizu izmantošanu nevar rasties, ja vien nav pierādīts, ka lēmums ir pretrunā dienesta interesēm.

   Šajā ziņā nepietiek tikai ar atsaukšanos uz konkrētiem faktiem, kas pamato šos prasījumus; ir arī jāsniedz pietiekami precīzas, objektīvas un saskanīgas norādes, lai apgalvotu faktu patiesumu vai vismaz ticamību, pretējā gadījumā attiecīgās iestādes apgalvojumu materiālā precizitāte nevar tikt apstrīdēta.

   Tādējādi, vispārējs norāžu par pilnvaru nepareizu izmantošanu novērtējums nevar balstīties uz vienkāršiem apgalvojumiem, nepietiekami precīzām vai uz neobjektīvām un neatbilstošām norādēm.

   (skat. 110.–115. punktu)

7.  Atbilstoši LESD 275. pantam Savienības tiesai nav jurisdikcijas attiecībā uz lēmuma par valsts norīkota personāla locekļa iecelšanu citā amatā operatīvo aspektu. Tomēr tā var pārbaudīt atbilstību procesuālajiem noteikumiem, pienākuma norādīt pamatojumu ievērošanu un faktu patieso ticamību, kā arī to, vai iecelšanas citā amatā pasākums nav izraisījusi acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā un pilnvaru nepareizu izmantošanu. Tā kā Eiropas Savienības Tiesa nevar aizstāt misijas vadītāja veikto novērtējumu ar faktiem un apstākļiem, kas pamato šādu pasākumu veikšanu, tās veiktā kontrole ir ierobežota, un to it īpaši piemēro apsvērumiem par lietderību, uz kuriem balstīti šādi pasākumi.

   Šajā ziņā misijas vadītājam, kurš ir pieņēmis šādu lēmumu, ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz apstākļiem, kas jāņem vērā, lai pieņemtu pasākumus par personāla pārvietošanu uz citu operāciju norises vietu. Tomēr šī plaša rīcības brīvība neaizliedz Tiesai, pārbaudot likumību, pārbaudīt, vai misijas vadītājs būtībā izmantoja pareizos faktus.

   Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā garantētā pārbaudes tiesā efektivitāte tostarp nozīmē, ka Savienības tiesai ir jāpārliecinās, ka lēmums, kam attiecībā uz konkrēto personu ir individuāla piemērojamība, ir balstīts uz pietiekami pārliecinošu faktisko pamatu. Tas nozīmē, ka ir jāpārbauda lēmuma pamatā esošie fakti, tādējādi pārbaudē tiesā nav jāizvērtē tikai norādīto iemeslu abstrakta ticamība, bet arī tas, vai ir pamatoti šie apsvērumi.

   (skat. 155.–157. punktu)

8.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 170. un 171. punktu)