Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62010CJ0614

    Sprieduma kopsavilkums

    Lieta C-614/10

    Eiropas Komisija

    pret

    Austrijas Republiku

    “Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 95/46/EK — Personas datu apstrāde un šādu datu brīva aprite — Fizisko personu aizsardzība — 28. panta 1. punkts — Valsts uzraudzības iestāde — Neatkarība — Uzraudzības iestāde un Federālā kanceleja — Personāla un organizatoriskas saiknes”

    Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2012. gada 16. oktobra spriedums

    1. Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Direktīva 95/46 – Valsts uzraudzības iestādes – Neatkarības prasība – Apjoms – Valsts tiesiskais regulējums, kurā starp iestādi un valsti ir paredzētas personāla un organizatoriskas saiknes – Nepieļaujamība – Pienākumu neizpilde

      (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46 28. panta 1. punkta otrā daļa)

    2. Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Direktīva 95/46 – Valsts uzraudzības iestādes – Neatkarības prasība – Apjoms – Atsevišķas budžeta pozīcijas prasība – Neesamība

      (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 43. panta 3. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46 28. panta 1. punkta otrā daļa)

    1.  Direktīvas 95/46 par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 28. panta 1. punkta otrajā daļā minētais jēdziens “pilnīgi neatkarīgi” ir jāinterpretē tādējādi, ka personas datu aizsardzības uzraudzības iestādēm ir jābūt neatkarīgām tādā apjomā, kas tām ļauj veikt savus pienākumus bez ārējas ietekmes. Šajā ziņā ar apstākli vien, ka šāda iestāde ir funkcionāli neatkarīga, jo tās locekļi ir neatkarīgi un, pildot savus pienākumus, tiem nav saistoši nekādi norādījumi, nepietiek, lai minēto uzraudzības iestādi pasargātu no jebkādas ārējas ietekmes. Minētā 28. panta 1. punkta otrajā daļā pieprasītās neatkarības mērķis ir izslēgt ne tikai tiešu ietekmi, kas izpaužas norāžu veidā, bet arī jebkāda veida netiešu ietekmi, kas varētu iespaidot uzraudzības iestādes lēmumus. Turklāt, ņemot vērā tiesību uz privāto dzīvi garanta lomu, ko nodrošina uzraudzības iestādes, minētā 28. panta 1. punkta otrajā daļā ir pieprasīts, lai attiecībā uz to lēmumiem, un tātad uz pašām iestādēm, nepastāvētu nekādas aizdomas par neobjektivitāti.

      Dalībvalsts nav izpildījusi Direktīvas 95/46 28. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētos pienākumus, ja tā nav pieņēmusi visus vajadzīgos noteikumus, lai tās valsts tiesību akti atbilstu neatkarības kritērijam attiecībā uz uzraudzības iestādi, un, precīzāk, nav ieviesusi tādu tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru

      – minētās iestādes administrators ir federālais ierēdnis, kas ir pakļauts uzraudzībai,

      – tās birojs ir iekļauts Federālās kancelejas dienestā un

      – valdības vadītājam ir beznosacījuma tiesības saņemt informāciju par jebkādiem iestādes vadības aspektiem.

      (sal. ar 41.–43., 52. un 66. punktu un rezolutīvo daļu)

    2.  Lai personas datu aizsardzības uzraudzības iestāde atbilstu Direktīvas 95/46 par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 28. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētajam neatkarības kritērijam, tai nav jābūt tādai atsevišķai budžeta pozīcijai kā tā, kas ir paredzēta Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 43. panta 3. punktā. Dalībvalstīm faktiski nav pienākuma savos valsts tiesību aktos pārņemt analogus noteikumus Regulas Nr. 45/2001 V nodaļā paredzētajiem, lai nodrošinātu savu uzraudzības iestāžu pilnīgu neatkarību, un tās var arī paredzēt, ka no budžeta tiesību viedokļa uzraudzības iestāde ir pakļauta noteiktam ministrijas departamentam. Tomēr nepieciešamo cilvēku un materiālo resursu piešķiršana šādai iestādei nedrīkstētu tai traucēt pildīt savus pienākumus “pilnīgi neatkarīgi” Direktīvas 95/46 28. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē.

      (sal. ar 58. punktu)

    Top

    Lieta C-614/10

    Eiropas Komisija

    pret

    Austrijas Republiku

    “Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 95/46/EK — Personas datu apstrāde un šādu datu brīva aprite — Fizisko personu aizsardzība — 28. panta 1. punkts — Valsts uzraudzības iestāde — Neatkarība — Uzraudzības iestāde un Federālā kanceleja — Personāla un organizatoriskas saiknes”

    Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2012. gada 16. oktobra spriedums

    1. Tiesību aktu tuvināšana — Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi — Direktīva 95/46 — Valsts uzraudzības iestādes — Neatkarības prasība — Apjoms — Valsts tiesiskais regulējums, kurā starp iestādi un valsti ir paredzētas personāla un organizatoriskas saiknes — Nepieļaujamība — Pienākumu neizpilde

      (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46 28. panta 1. punkta otrā daļa)

    2. Tiesību aktu tuvināšana — Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi — Direktīva 95/46 — Valsts uzraudzības iestādes — Neatkarības prasība — Apjoms — Atsevišķas budžeta pozīcijas prasība — Neesamība

      (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 43. panta 3. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46 28. panta 1. punkta otrā daļa)

    1.  Direktīvas 95/46 par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 28. panta 1. punkta otrajā daļā minētais jēdziens “pilnīgi neatkarīgi” ir jāinterpretē tādējādi, ka personas datu aizsardzības uzraudzības iestādēm ir jābūt neatkarīgām tādā apjomā, kas tām ļauj veikt savus pienākumus bez ārējas ietekmes. Šajā ziņā ar apstākli vien, ka šāda iestāde ir funkcionāli neatkarīga, jo tās locekļi ir neatkarīgi un, pildot savus pienākumus, tiem nav saistoši nekādi norādījumi, nepietiek, lai minēto uzraudzības iestādi pasargātu no jebkādas ārējas ietekmes. Minētā 28. panta 1. punkta otrajā daļā pieprasītās neatkarības mērķis ir izslēgt ne tikai tiešu ietekmi, kas izpaužas norāžu veidā, bet arī jebkāda veida netiešu ietekmi, kas varētu iespaidot uzraudzības iestādes lēmumus. Turklāt, ņemot vērā tiesību uz privāto dzīvi garanta lomu, ko nodrošina uzraudzības iestādes, minētā 28. panta 1. punkta otrajā daļā ir pieprasīts, lai attiecībā uz to lēmumiem, un tātad uz pašām iestādēm, nepastāvētu nekādas aizdomas par neobjektivitāti.

      Dalībvalsts nav izpildījusi Direktīvas 95/46 28. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētos pienākumus, ja tā nav pieņēmusi visus vajadzīgos noteikumus, lai tās valsts tiesību akti atbilstu neatkarības kritērijam attiecībā uz uzraudzības iestādi, un, precīzāk, nav ieviesusi tādu tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru

      – minētās iestādes administrators ir federālais ierēdnis, kas ir pakļauts uzraudzībai,

      – tās birojs ir iekļauts Federālās kancelejas dienestā un

      – valdības vadītājam ir beznosacījuma tiesības saņemt informāciju par jebkādiem iestādes vadības aspektiem.

      (sal. ar 41.–43., 52. un 66. punktu un rezolutīvo daļu)

    2.  Lai personas datu aizsardzības uzraudzības iestāde atbilstu Direktīvas 95/46 par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 28. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētajam neatkarības kritērijam, tai nav jābūt tādai atsevišķai budžeta pozīcijai kā tā, kas ir paredzēta Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 43. panta 3. punktā. Dalībvalstīm faktiski nav pienākuma savos valsts tiesību aktos pārņemt analogus noteikumus Regulas Nr. 45/2001 V nodaļā paredzētajiem, lai nodrošinātu savu uzraudzības iestāžu pilnīgu neatkarību, un tās var arī paredzēt, ka no budžeta tiesību viedokļa uzraudzības iestāde ir pakļauta noteiktam ministrijas departamentam. Tomēr nepieciešamo cilvēku un materiālo resursu piešķiršana šādai iestādei nedrīkstētu tai traucēt pildīt savus pienākumus “pilnīgi neatkarīgi” Direktīvas 95/46 28. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē.

      (sal. ar 58. punktu)

    Top