Keywords
Summary

Keywords

1. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami akti – Tiesību akti, kas pieņemti tiesisko seku radīšanai – Jēdziens – Nosacījumi

(LESD 263. pants)

2. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami akti – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Dalībvalstij adresēts Komisijas lēmums par rīkojuma sniegt informāciju valsts atbalsta procedūrā izdošanu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999 10. panta 3. punktu – Iekļaušana

(LESD 263. panta pirmā daļa un 288. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas Nr. 659/1999 10. panta 2. un 3. punkts)

3. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami akti – Sagatavojoši akti – Izslēgšana – Dalībvalstij adresēts Komisijas lēmums par rīkojuma sniegt informāciju izdošanu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999 10. panta 3. punktu – Tiesību akts, kas rada autonomas tiesiskās sekas – Iekļaušana

(LESD 258. un 263. pants; Padomes Regulas Nr. 659/1999 10. panta 3. punkts)

4. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Dalībvalstij adresēts Komisijas lēmums par rīkojuma sniegt informāciju par publisko tiesību uzņēmumu izdošanu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999 10. panta 3. punktu – Šī uzņēmuma celta prasība – Pieļaujamība

(LESD 263. pants; Padomes Regulas Nr. 659/1999 10. panta 3. punkts)

Summary

1. Dalībvalstu vai iestāžu celto prasību atcelt tiesību aktu ietvaros apstrīdami akti LESD 263. panta nozīmē ir visi iestāžu pieņemtie noteikumi neatkarīgi no to formas, kuru mērķis ir radīt saistošas tiesiskas sekas. Turklāt dalībvalsts var celt prasību atcelt tiesību aktu, kas rada šādas saistošas tiesiskās sekas, bet tai nav jāpierāda interese celt prasību.

Ja prasību atcelt iestādes pieņemtu tiesību aktu ir cēlusi fiziska vai juridiska persona, šo prasību var celt tikai tad, ja šī tiesību akta saistošās tiesiskās sekas var ietekmēt prasītāja intereses, konkrētā veidā mainot tā tiesisko stāvokli. Ja neprivileģēts prasītājs ir cēlis prasību atcelt tam neadresētu tiesību aktu, šī pēdējā minētā prasība par prasītāja interešu ietekmēšanu pārklājas ar LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētajiem nosacījumiem.

(sal. ar 36.–38. punktu)

2. Komisijas saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai, 10. panta 3. punktu pieņemts lēmums, ar kuru dalībvalstij ir noteikts pienākums sniegt tai informāciju par iespējami prettiesisku atbalstu, rada saistošas tiesiskās sekas un līdz ar to tas ir apstrīdams tiesību akts LESD 263. panta izpratnē. Šāds rīkojums tiek izdots ar šīs regulas 10. pantu ieviestās procedūras otrajā posmā, lai Komisija varētu no attiecīgās dalībvalsts saņemt vajadzīgo informāciju par šādu atbalstu, – posms, kurā Komisija pieņem lēmumu LESD 288. panta izpratnē. Savienības likumdevējs, paredzot, ka rīkojumam sniegt informāciju ir lēmuma forma, bija domājis šādam aktam piešķirt saistošu spēku.

(sal. ar 41. un 43.–45. punktu)

3. Starppasākumi, kuru mērķis ir sagatavot galīgo lēmumu, principā nav uzskatāmi par tiesību aktiem, par kuriem var celt prasību tos atcelt. Prasība atcelt tādus tiesību aktus, kuros ir izteikts Komisijas pagaidu viedoklis, varētu likt Savienības tiesai sniegt vērtējumu par jautājumiem, par kuriem attiecīgajai iestādei vēl nav bijusi iespēja pieņemt lēmumu, un līdz ar to šādas prasības rezultātā priekšlaicīgi tiktu uzsākta diskusija par lietas būtību un tiktu sajaukti dažādie administratīvās procedūras un tiesvedības posmi. Tādējādi šādas prasības pieņemšana izskatīšanai nebūtu saderīga ar pilnvaru sadalījuma starp Komisiju un Savienības tiesu sistēmām, Līgumā paredzētajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, kā arī pareizas tiesvedības prasībām un likumīgu Komisijas administratīvās procedūras norisi.

Par starppasākumu nevar celt prasību arī tad, ja ir pierādīts, ka attiecībā uz šī pasākuma apgalvoto prettiesiskumu var atsaukties tādas prasības atbalstam, kura celta par galīgo lēmumu, kuru šis pasākums sagatavojis. Šādos apstākļos prasība, kas celta par lēmumu, ar kuru procedūra tiek izbeigta, nodrošinātu pietiekamu tiesību aizsardzību tiesā. Ja šis pēdējais minētais nosacījums nav izpildīts, jāuzskata, ka starppasākums rada autonomas tiesiskās sekas un tādējādi par to var celt prasību to atcelt.

Tā tas ir tāda rīkojuma gadījumā, kuru Komisija ir adresējusi dalībvalstij un ar kuru ir uzdots sniegt informāciju par publisko tiesību uzņēmuma ieņēmumiem un izdevumiem procedūrā par valsts atbalsta konstatēšanu saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai, 10. panta 3. punktu. Prasība, kas celta par lēmumu, ar ko tiek izbeigta procedūra attiecībā uz šādu valsts atbalstu, prasītājiem nevar nodrošināt pietiekamu tiesību aizsardzību tiesā, ņemot vērā, ka, pirmkārt, starppasākuma prettiesiskums, proti, rīkojuma nesamērīgums saistībā ar to, ka informācija nebija būtiska, nevarētu ietekmēt Komisijas galīgā lēmuma tiesiskumu, jo šis pēdējais minētais lēmums netiktu balstīts uz informāciju, kura iegūta, atbildot uz minēto rīkojumu, un ka, otrkārt, attiecīgās dalībvalsts atteikums pakļauties šādam rīkojumam ir uzskatāms par Līgumos paredzētā pienākuma neizpildi LESD 258. panta izpratnē, saskaņā ar kuru šāda rīkojuma neizpilde nevar tikt attaisnota ar rīkojuma iespējamo prettiesiskumu. Līdz ar to šāda rīkojuma tiesiskums ir apstrīdams citā procedūrā, proti, ceļot LESD 263. pantā minēto prasību atcelt tiesību aktu.

(sal. ar 50.–60. punktu)

4. Atbilstoši LESD 263. panta ceturtajai daļai fiziska vai juridiska persona prasību par lēmumu, kas adresēts citai personai, var celt tikai tad, ja šis lēmums to skar tieši un individuāli. Šajā ziņā dalībvalstij adresēts Komisijas rīkojums sniegt informāciju par publisko tiesību uzņēmuma ieņēmumiem un izdevumiem procedūrā par valsts atbalsta konstatēšanu saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai, 10. panta 3. punktu tieši ietekmē šo uzņēmumu tiktāl, ciktāl, pirmkārt, šim uzņēmumam, kura labā veikts pasākums, uz kuru attiecas šajā rīkojumā minētā informācija, kā šīs informācijas turētājam būtu jāizpilda rīkojums sniegt informāciju un, otrkārt, pieprasītās informācijas galīgais un izsmeļošais saturs izriet no paša strīdīgā akta, attiecīgajai dalībvalstij šajā ziņā neatstājot nekādu rīcības brīvību. Turklāt šis rīkojums šādu uzņēmumu skar individuāli, jo tajā minētā informācija iespējamā valsts atbalsta, kuru šis uzņēmums esot saņēmis, pārbaudes procedūrā attiecas tikai uz šo uzņēmumu.

(sal. ar 65., 68.–70. un 74. punktu)