EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62010CJ0399

Sprieduma kopsavilkums

Apvienotās lietas C-399/10 P un C-401/10 P

Bouygues SA un Bouygues Télécom SA

pret

Eiropas Komisiju u.c.

“Apelācija — Valsts atbalsts — Finanšu pasākumi par labu France Télécom — Akcionāra avansa projekts — Francijas valdības locekļa publiski paziņojumi — Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un nav uzdots to atgūt — Valsts atbalsta jēdziens — Ekonomiskās priekšrocības jēdziens — Valsts līdzekļu iesaistīšanas jēdziens”

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2013. gada 19. marta spriedums

  1. Valsts atbalsts – Izmeklēšana, ko veic Komisija – Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto oficiālo izmeklēšanas procedūru – Administratīvā procesa priekšmeta noteikšana – Sūdzība par vairākiem pasākumiem – Komisijas nostājas formulēšana attiecībā uz dažiem no tiem – Prasījumu attiecībā uz pārējiem pasākumiem noraidīšana – Izslēgšana

    (LESD 108. panta 2. un 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 4. panta 4. punkts, 6. panta 1. punkts un 13. panta 1. punkts)

  2. Valsts atbalsts – Jēdziens – Priekšrocību piešķiršana, izmantojot valsts līdzekļus, par ko ir vainojama valsts – Priekšrocības, kas izraisa valsts budžeta samazinājumu vai šāda samazinājuma risku – Atbilstības vai līdzvērtības neesamība starp piešķirto priekšrocību un budžeta samazinājumu – Iekļaušana – Priekšrocības vairāku secīgu iejaukšanās pasākumu veidā, kuru starpā ir nenodalāma saikne – Pasākumu vērtējums to kopumā

    (LESD 107. panta 1. punkts un 108. pants)

  1.  Saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EKL 88. panta piemērošanai, 4. panta 4. punktu, 6. panta 1. punktu un 13. panta 1. punktu lēmums uzsākt valsts atbalsta oficiālo izmeklēšanas procedūru un uzaicinājums ieinteresētajām personām sniegt savus apsvērumus ir nepieciešami, lai noteiktu administratīvā procesa priekšmetu un lai nodrošinātu to, ka Komisijai sniegtā informācija ir pēc iespējas pilnīgāka.

    Tā kā, ja pēc sūdzības par vairākiem dalībvalsts valdības veiktajiem pasākumiem, tostarp par tās publiskiem paziņojumiem, iesniegšanas Komisija uzsāk oficiālo izmeklēšanas procedūru vienīgi attiecībā uz dažiem no šiem pasākumiem, fakts, ka nebija formulēta nostāja attiecībā uz to paziņojumu kvalifikāciju par valsts atbalstu, kuri nebija minētās uzsāktās procedūras priekšmets, nevar pats par sevi tikt pielīdzināts lēmumam, ar kuru noraidīti sūdzības iesniedzēja prasījumi. Tādējādi, tā kā nav pieņemts neviens papildu lēmums, kas paplašinātu administratīvā procesa priekšmetu, attiecībā uz jautājumu, vai šie paziņojumi paši par sevi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, Komisija – ar lēmumu uzsākt oficiālo izmeklēšanas procedūru – neturpina izskatīt šos sūdzības elementus.

    (sal. ar 70.–72., 77. un 78. punktu)

  2.  Vienīgi priekšrocības, ko tieši vai netieši piešķir no valsts līdzekļiem vai kas rada papildu izmaksas valstij, ir jāuzskata par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Līdz ar to, lai konstatētu valsts atbalsta esamību šīs tiesību normas izpratnē, Komisijai ir jākonstatē pietiekami tieša saikne starp saņēmējam piešķirto priekšrocību, no vienas puses, un valsts budžeta samazinājumu vai pat pietiekami konkrētu ekonomisku risku attiecībā uz izmaksām, kas jāsedz no šī budžeta, no otras puses. Turpretim, nav nepieciešams, lai šāda samazināšana vai pat šāds risks atbilstu vai būtu līdzvērtīgs minētajai priekšrocībai, ne lai atlīdzība par šādu priekšrocību būtu šāds samazinājums vai tāds risks, ne lai tai būtu tāds pats veids kā no tās izrietošajai valsts līdzekļu iesaistīšanai.

    Turklāt vairākkārtēju iejaukšanos gadījumā, tā kā valsts iejaukšanās pasākumiem var būt dažādi veidi un tie ir jāizvērtē atbilstoši to sekām, nevar izslēgt, ka vairāki secīgi valsts iejaukšanās pasākumi minētā 107. panta 1. punkta piemērošanas mērķiem būtu jāuzskata par vienu iejaukšanās pasākumu. Tā tas it īpaši var būt gadījumā, ja starp secīgiem iejaukšanās pasākumiem, ievērojot tostarp to hronoloģiju, mērķi un uzņēmuma stāvokli šīs iejaukšanās laikā, ir tik cieša saikne, ka nav iespējams tos nodalīt.

    (sal. ar 99., 100., 103., 104., 109. un 110. punktu)

Top

Apvienotās lietas C-399/10 P un C-401/10 P

Bouygues SA un Bouygues Télécom SA

pret

Eiropas Komisiju u.c.

“Apelācija — Valsts atbalsts — Finanšu pasākumi par labu France Télécom — Akcionāra avansa projekts — Francijas valdības locekļa publiski paziņojumi — Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un nav uzdots to atgūt — Valsts atbalsta jēdziens — Ekonomiskās priekšrocības jēdziens — Valsts līdzekļu iesaistīšanas jēdziens”

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2013. gada 19. marta spriedums

  1. Valsts atbalsts — Izmeklēšana, ko veic Komisija — Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto oficiālo izmeklēšanas procedūru — Administratīvā procesa priekšmeta noteikšana — Sūdzība par vairākiem pasākumiem — Komisijas nostājas formulēšana attiecībā uz dažiem no tiem — Prasījumu attiecībā uz pārējiem pasākumiem noraidīšana — Izslēgšana

    (LESD 108. panta 2. un 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 4. panta 4. punkts, 6. panta 1. punkts un 13. panta 1. punkts)

  2. Valsts atbalsts — Jēdziens — Priekšrocību piešķiršana, izmantojot valsts līdzekļus, par ko ir vainojama valsts — Priekšrocības, kas izraisa valsts budžeta samazinājumu vai šāda samazinājuma risku — Atbilstības vai līdzvērtības neesamība starp piešķirto priekšrocību un budžeta samazinājumu — Iekļaušana — Priekšrocības vairāku secīgu iejaukšanās pasākumu veidā, kuru starpā ir nenodalāma saikne — Pasākumu vērtējums to kopumā

    (LESD 107. panta 1. punkts un 108. pants)

  1.  Saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EKL 88. panta piemērošanai, 4. panta 4. punktu, 6. panta 1. punktu un 13. panta 1. punktu lēmums uzsākt valsts atbalsta oficiālo izmeklēšanas procedūru un uzaicinājums ieinteresētajām personām sniegt savus apsvērumus ir nepieciešami, lai noteiktu administratīvā procesa priekšmetu un lai nodrošinātu to, ka Komisijai sniegtā informācija ir pēc iespējas pilnīgāka.

    Tā kā, ja pēc sūdzības par vairākiem dalībvalsts valdības veiktajiem pasākumiem, tostarp par tās publiskiem paziņojumiem, iesniegšanas Komisija uzsāk oficiālo izmeklēšanas procedūru vienīgi attiecībā uz dažiem no šiem pasākumiem, fakts, ka nebija formulēta nostāja attiecībā uz to paziņojumu kvalifikāciju par valsts atbalstu, kuri nebija minētās uzsāktās procedūras priekšmets, nevar pats par sevi tikt pielīdzināts lēmumam, ar kuru noraidīti sūdzības iesniedzēja prasījumi. Tādējādi, tā kā nav pieņemts neviens papildu lēmums, kas paplašinātu administratīvā procesa priekšmetu, attiecībā uz jautājumu, vai šie paziņojumi paši par sevi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, Komisija – ar lēmumu uzsākt oficiālo izmeklēšanas procedūru – neturpina izskatīt šos sūdzības elementus.

    (sal. ar 70.–72., 77. un 78. punktu)

  2.  Vienīgi priekšrocības, ko tieši vai netieši piešķir no valsts līdzekļiem vai kas rada papildu izmaksas valstij, ir jāuzskata par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Līdz ar to, lai konstatētu valsts atbalsta esamību šīs tiesību normas izpratnē, Komisijai ir jākonstatē pietiekami tieša saikne starp saņēmējam piešķirto priekšrocību, no vienas puses, un valsts budžeta samazinājumu vai pat pietiekami konkrētu ekonomisku risku attiecībā uz izmaksām, kas jāsedz no šī budžeta, no otras puses. Turpretim, nav nepieciešams, lai šāda samazināšana vai pat šāds risks atbilstu vai būtu līdzvērtīgs minētajai priekšrocībai, ne lai atlīdzība par šādu priekšrocību būtu šāds samazinājums vai tāds risks, ne lai tai būtu tāds pats veids kā no tās izrietošajai valsts līdzekļu iesaistīšanai.

    Turklāt vairākkārtēju iejaukšanos gadījumā, tā kā valsts iejaukšanās pasākumiem var būt dažādi veidi un tie ir jāizvērtē atbilstoši to sekām, nevar izslēgt, ka vairāki secīgi valsts iejaukšanās pasākumi minētā 107. panta 1. punkta piemērošanas mērķiem būtu jāuzskata par vienu iejaukšanās pasākumu. Tā tas it īpaši var būt gadījumā, ja starp secīgiem iejaukšanās pasākumiem, ievērojot tostarp to hronoloģiju, mērķi un uzņēmuma stāvokli šīs iejaukšanās laikā, ir tik cieša saikne, ka nav iespējams tos nodalīt.

    (sal. ar 99., 100., 103., 104., 109. un 110. punktu)

Top