EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62010CJ0376

Sprieduma kopsavilkums

Lieta C-376/10 P

Pye Phyo Tay Za

pret

Eiropas Savienības Padomi

“Apelācija — Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Mjanmas Savienības Republiku — Personām, organizācijām un struktūrām piemērojama līdzekļu iesaldēšana — Juridiskais pamats”

Sprieduma kopsavilkums

Iestāžu akti — Juridiskā pamata izvēle — Regula, ar ko atjauno un stiprina ierobežojošus pasākumus pret trešo valsti — Atsevišķu personu un organizāciju, kas ir saistītas ar šo valstu vadītājiem vai kuras tie kontrolē, līdzekļu iesaldēšanas pasākumi

(EKL 60. un 301. pants; Padomes Regula Nr. 194/2008; Padomes Kopējās nostājas 2006/318 un 2007/750)

Pat ja ir tiesa, ka Tiesa EKL 60. un 301. pantu ir interpretējusi plaši, minētajos pantos ietvertajā jēdzienā “trešās valstis” iekļaujot šo valstu vadītājus, kā arī personas un organizācijas, kas ir saistītas ar šiem vadītājiem vai kuras tie tieši vai netieši kontrolē, tomēr šādai interpretācijai tika piemēroti nosacījumi ar mērķi nodrošināt, ka EKL 60. un 301. panta piemērošana atbilst tiem piešķirtajam mērķim. Šajā saistībā, ja tiktu atbalstīta tāda EKL 60. un 301. panta interpretācija, saskaņā ar kuru pietiktu ar to, ka attiecīgie ierobežojošie pasākumi attiecas uz personām vai organizācijām, kas atrodas trešajā valstī vai ir ar to saistītas citā veidā, lai varētu uzskatīt, ka tie ir pieņemti pret šo valsti EKL 60. un 301. panta izpratnē, šīm tiesību normām tiktu piešķirta pārmērīgi plaša piemērojamība un netiktu nekādi ņemta vērā prasība, kas izriet no šo pašu normu redakcijas, ka pasākumi, par kuriem ir lemts, balstoties uz minētajām normām, ir jāveic pret trešajām valstīm.

No tā izriet, ka, lai pasākumi pret fiziskām personām, pamatojoties uz EKL 60. un 301. pantu, varētu tikt veikti kā ierobežojoši pasākumi pret trešajām valstīm, tie ir jāvērš tikai pret minēto valstu vadītājiem un personām, kuras ir saistītas ar šiem vadītājiem. Šāda prasība nodrošina pietiekamas saiknes esamību starp attiecīgajām personām un trešo valsti, kura ir Savienības veikto ierobežojošo pasākumu mērķis, nepieļaujot, ka EKL 60. un 301. pants tiktu interpretēti pārāk plaši.

Uzskatot, ka var tikt pieņemts, ka trešās valsts svarīgu uzņēmumu vadītāju ģimenes locekļi arī gūst labumu no šīs valsts valdības ekonomikas politikas, Vispārējā tiesa ir paplašinājusi to fizisko personu kategorijas, kurām var piemērot īpaši paredzētus ierobežojošus pasākumus. Šādu pasākumu piemērošana fiziskām personām tikai tādēļ, ka viņas vieno ģimeniskas saiknes ar personām, kuras ir saistītas ar attiecīgās trešās valsts vadītājiem, neatkarīgi no viņu personiskās uzvedības, ir pretrunā Tiesas veiktajai EKL 60. un 301. panta interpretācijai. Turklāt, nospriežot, ka ierobežojošie pasākumi pret trešo valsti nevar tikt vērsti pret personām, kuras ar šo valsti ir saistītas “citā veidā”, Tiesa ir vēlējusies ierobežot fizisko personu kategorijas, uz kurām var attiecināt īpaši paredzētus ierobežojošos pasākumus, ar tādām, kurām acīmredzami ir saikne ar attiecīgo trešo valsti, proti, trešo valstu vadītājiem un personām, kuras ir saistītas ar šiem vadītājiem.

Turklāt kritērija, kuru Vispārējā tiesa izmantojusi uzņēmumu vadītāju ģimenes locekļu iekļaušanai, pamatā ir pieņēmums, kas nebija paredzēts ne Regulā Nr. 194/2008, ar ko atjauno un stiprina ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu, ne Kopējās nostājās 2006/318 un 2007/750, uz kurām šajā regulā veikta atsauce, un tas neatbilst šī tiesiskā regulējuma mērķim. Tādējādi regulas, kuras mērķis ir ieviest sankcijas pret trešo valsti, pamatojoties uz EKL 60. un 301. pantu, ietvaros apelācijas sūdzības iesniedzējam piederošu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana var tikt veikta, tikai pamatojoties uz precīzu un konkrētu informāciju, kas ļauj pierādīt, ka minētais apelācijas sūdzības iesniedzējs gūst labumu no Mjanmas Savienības Republikas vadītāju ekonomikas politikas.

No tā izriet, ka, atzīstot, ka var tikt pieņemts, ka trešo valstu svarīgu uzņēmumu vadītāju ģimenes locekļi gūst labumu no viņu ieņemamā amata un tādējādi viņi gūst labumu arī no valdības ekonomikas politikas, un tādējādi starp apelācijas sūdzības iesniedzēju un Mjanmas militāro režīmu pastāv pietiekama saikne EKL 60. un 301. panta izpratnē, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

(sal. ar 60.–66. un 68.–71. punktu)

Top

Lieta C-376/10 P

Pye Phyo Tay Za

pret

Eiropas Savienības Padomi

“Apelācija — Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Mjanmas Savienības Republiku — Personām, organizācijām un struktūrām piemērojama līdzekļu iesaldēšana — Juridiskais pamats”

Sprieduma kopsavilkums

Iestāžu akti – Juridiskā pamata izvēle – Regula, ar ko atjauno un stiprina ierobežojošus pasākumus pret trešo valsti – Atsevišķu personu un organizāciju, kas ir saistītas ar šo valstu vadītājiem vai kuras tie kontrolē, līdzekļu iesaldēšanas pasākumi

(EKL 60. un 301. pants; Padomes Regula Nr. 194/2008; Padomes Kopējās nostājas 2006/318 un 2007/750)

Pat ja ir tiesa, ka Tiesa EKL 60. un 301. pantu ir interpretējusi plaši, minētajos pantos ietvertajā jēdzienā “trešās valstis” iekļaujot šo valstu vadītājus, kā arī personas un organizācijas, kas ir saistītas ar šiem vadītājiem vai kuras tie tieši vai netieši kontrolē, tomēr šādai interpretācijai tika piemēroti nosacījumi ar mērķi nodrošināt, ka EKL 60. un 301. panta piemērošana atbilst tiem piešķirtajam mērķim. Šajā saistībā, ja tiktu atbalstīta tāda EKL 60. un 301. panta interpretācija, saskaņā ar kuru pietiktu ar to, ka attiecīgie ierobežojošie pasākumi attiecas uz personām vai organizācijām, kas atrodas trešajā valstī vai ir ar to saistītas citā veidā, lai varētu uzskatīt, ka tie ir pieņemti pret šo valsti EKL 60. un 301. panta izpratnē, šīm tiesību normām tiktu piešķirta pārmērīgi plaša piemērojamība un netiktu nekādi ņemta vērā prasība, kas izriet no šo pašu normu redakcijas, ka pasākumi, par kuriem ir lemts, balstoties uz minētajām normām, ir jāveic pret trešajām valstīm.

No tā izriet, ka, lai pasākumi pret fiziskām personām, pamatojoties uz EKL 60. un 301. pantu, varētu tikt veikti kā ierobežojoši pasākumi pret trešajām valstīm, tie ir jāvērš tikai pret minēto valstu vadītājiem un personām, kuras ir saistītas ar šiem vadītājiem. Šāda prasība nodrošina pietiekamas saiknes esamību starp attiecīgajām personām un trešo valsti, kura ir Savienības veikto ierobežojošo pasākumu mērķis, nepieļaujot, ka EKL 60. un 301. pants tiktu interpretēti pārāk plaši.

Uzskatot, ka var tikt pieņemts, ka trešās valsts svarīgu uzņēmumu vadītāju ģimenes locekļi arī gūst labumu no šīs valsts valdības ekonomikas politikas, Vispārējā tiesa ir paplašinājusi to fizisko personu kategorijas, kurām var piemērot īpaši paredzētus ierobežojošus pasākumus. Šādu pasākumu piemērošana fiziskām personām tikai tādēļ, ka viņas vieno ģimeniskas saiknes ar personām, kuras ir saistītas ar attiecīgās trešās valsts vadītājiem, neatkarīgi no viņu personiskās uzvedības, ir pretrunā Tiesas veiktajai EKL 60. un 301. panta interpretācijai. Turklāt, nospriežot, ka ierobežojošie pasākumi pret trešo valsti nevar tikt vērsti pret personām, kuras ar šo valsti ir saistītas “citā veidā”, Tiesa ir vēlējusies ierobežot fizisko personu kategorijas, uz kurām var attiecināt īpaši paredzētus ierobežojošos pasākumus, ar tādām, kurām acīmredzami ir saikne ar attiecīgo trešo valsti, proti, trešo valstu vadītājiem un personām, kuras ir saistītas ar šiem vadītājiem.

Turklāt kritērija, kuru Vispārējā tiesa izmantojusi uzņēmumu vadītāju ģimenes locekļu iekļaušanai, pamatā ir pieņēmums, kas nebija paredzēts ne Regulā Nr. 194/2008, ar ko atjauno un stiprina ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu, ne Kopējās nostājās 2006/318 un 2007/750, uz kurām šajā regulā veikta atsauce, un tas neatbilst šī tiesiskā regulējuma mērķim. Tādējādi regulas, kuras mērķis ir ieviest sankcijas pret trešo valsti, pamatojoties uz EKL 60. un 301. pantu, ietvaros apelācijas sūdzības iesniedzējam piederošu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana var tikt veikta, tikai pamatojoties uz precīzu un konkrētu informāciju, kas ļauj pierādīt, ka minētais apelācijas sūdzības iesniedzējs gūst labumu no Mjanmas Savienības Republikas vadītāju ekonomikas politikas.

No tā izriet, ka, atzīstot, ka var tikt pieņemts, ka trešo valstu svarīgu uzņēmumu vadītāju ģimenes locekļi gūst labumu no viņu ieņemamā amata un tādējādi viņi gūst labumu arī no valdības ekonomikas politikas, un tādējādi starp apelācijas sūdzības iesniedzēju un Mjanmas militāro režīmu pastāv pietiekama saikne EKL 60. un 301. panta izpratnē, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

(sal. ar 60.–66. un 68.–71. punktu)

Top