Keywords
Summary

Keywords

1. Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70 – Piemērošanas joma

(Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 2. klauzulas 1. punkts un 3. klauzulas 1. punkts)

2. Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70 – Nodarbinātības nosacījumi – Jēdziens

(Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 4. klauzulas 1. punkts)

3. Iestāžu akti – Direktīvas – Dalībvalstu īstenota izpilde

(LESD 258. pants; Padomes Direktīvas 1999/70 2. panta trešā daļa)

4. Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70

(Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 4. klauzulas 1. punkts)

Summary

1. Gan no Direktīvas 1999/70 par UNICE , CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku teksta, gan no direktīvas pielikumā ietvertā pamatnolīguma teksta, gan no to struktūras un mērķa izriet, ka tajos minētās prasības ir paredzētas piemērošanai arī ar pārvaldes iestādēm un citām publiskā sektora struktūrām uz noteiktu laiku noslēgtiem darba līgumiem un darba tiesiskajām attiecībām.

Dalībvalsts autonomās kopienas pagaidu personāla loceklis ietilpst Direktīvas 1999/70 un šīs direktīvas pielikumā ietvertā pamatnolīguma piemērojamības personām jomā.

(sal. ar 38. un 45. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2. Piemaksai par darba stāžu, ciktāl tā ir uzskatāma par darba nosacījumu, ir piemērojams Direktīvas 1999/70 par UNICE , CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā ietvertā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punkts, līdz ar to darba ņēmēji uz noteiktu laiku var iebilst pret attieksmi, kas saistībā ar šīs piemaksas izmaksu bez objektīva pamata ir mazāk labvēlīga nekā attieksme, kāda ir pret darba ņēmējiem uz nenoteiktu laiku, kuri atrodas salīdzināmā situācijā. Atsevišķu valsts darbinieku darba tiesisko attiecību īslaicīgais raksturs pats par sevi nevar radīt objektīvu pamatu šīs pamatnolīguma klauzulas izpratnē.

(sal. ar 58. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3. Direktīvas 1999/70 par UNICE , CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku 2. panta trešajā daļā ir noteikts, ka, pieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi šīs direktīvas izpildei, dalībvalstis tajos ietver atsauci uz minēto direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai.

Ja direktīvā ir tieši paredzēts, ka šīs direktīvas transponēšanas noteikumos ir jāietver atsauce uz to vai arī šāda atsauce ir jāpievieno to oficiālajai publikācijai, katrā ziņā ir jāpieņem pozitīvs transponēšanas akts. Lai gan, protams, ir taisnība, ka dalībvalstīm prasības par valsts pienākumu neizpildi procesa ietvaros var noteikt sodu par Direktīvas 1999/70 2. panta trešajā daļā noteikto saistību neizpildi, no tā obligāti neizriet, ka valsts pasākums, kura pamatojuma izklāstā nav sniegta atsauce uz attiecīgo direktīvu, nevar tikt uzskatīts par derīgu tās transponēšanas pasākumu. Tā kā dalībvalstīm ne tikai ir formāli jātransponē Savienības direktīvas to tiesību sistēmā, bet arī jānodrošina, lai atbilstoši šīm direktīvām tām noteiktie pienākumi tiktu pilnībā un vienmēr ievēroti, nevar izslēgt, ka dalībvalsts, kura vispirms ir vēlējusies transponēt direktīvu un panākt savu pienākumu izpildi atbilstoši Savienības tiesībām, īpaši pēc valsts tiesās uzsāktām tiesvedībām vai prasības, kuru Komisija ir cēlusi saskaņā ar LESD 258. pantu, saprot, ka ar tās valsts tiesību normām Savienības tiesības ir transponētas nepareizi vai nepilnīgi un šādos apstākļos tās ir jāgroza.

Tādējādi apstāklis pats par sevi, ka valsts tiesību normā nav ietverta nekāda atsauce uz Direktīvu 1999/70, neizslēdz, ka šo tiesību normu var uzskatīt par valsts pasākumu šīs direktīvas transponēšanai.

(sal. ar 61.–64. un 67. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

4. Direktīvas 1999/70 par UNICE , CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā ietvertā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punkts ir beznosacījumu un pietiekoši precīzs, lai pagaidu ierēdņi uz to valsts tiesā varētu atsaukties pret valsti ar mērķi panākt, lai tiem tiktu atzītas tiesības saņemt piemaksas par darba stāžu laika posmā no brīža, kad beidzās dalībvalstīm noteiktais termiņš minētās direktīvas transponēšanai, līdz datumam, kad stājās spēkā valsts tiesību akts, ar kuru šī direktīva tika transponēta attiecīgās dalībvalsts tiesību sistēmā, ievērojot attiecīgos valsts tiesību noteikumus par noilgumu.

Neraugoties uz to, ka valsts tiesiskajā regulējumā, ar kuru ir transponēta Direktīva 1999/70, ir noteikums, ar kuru pagaidu ierēdņiem tiek atzītas tiesības saņemt ar trīsgadu darba stāžu saistītas piemaksas, bet ir izslēgta šo tiesību piemērošana ar atpakaļejošu spēku, attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar Savienības tiesībām un atbilstoši pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku noteikumam ar tiešu iedarbību ir pienākums šīm tiesībām piešķirt atpakaļejošu spēku, sākot no dienas, kad beidzās dalībvalstīm noteiktais termiņš šīs direktīvas transponēšanai.

(sal. ar 90. un 99. punktu un rezolutīvās daļas 4) un 5) punktu)