Keywords
Summary

Keywords

1. Kopienas preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Relatīvi spēkā neesamības pamati – Preču zīmes izmantošana, kas var tikt aizliegta saskaņā ar citām agrākām tiesībām – Tiesības uz personvārdu

(Padomes Regulas Nr. 40/94 52. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

2. Apelācija – Pamati – Kļūda tiesību piemērošanā – Valsts tiesību normas, kas kļuvusi piemērojama tiesvedībā, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 52. panta 2. punktā ietverto atsauci, pārkāpums

(LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas Statūtu 58. panta pirmā daļa; Padomes Regulas Nr. 40/94 63. panta 2. punkts un 52. panta 2. punkta a) apakšpunkts; Komisijas Regulas Nr. 2868/95 1. panta 37. noteikums)

3. Kopienas preču zīme – Apelācijas process – Prasība Savienības tiesā – Vispārējās tiesas iespēja grozīt apstrīdēto lēmumu – Robežas

(Padomes Regulas Nr. 40/94 63. panta 2. un 3. punkts)

Summary

1. Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 52. panta 2. punkta formulējums un struktūra neļauj gadījumos, kad ir norādītas tiesības uz personvārdu, ierobežot šīs normas izmantošanu, to attiecinot vienīgi uz gadījumiem, kuros Kopienas preču zīmes reģistrācija ir konfliktā ar tiesībām, kas paredz ekskluzīvi aizsargāt personvārdu kā attiecīgās personas atribūtu.

Saskaņā ar šo normu Kopienas preču zīmi var atzīt par spēkā neesošu, ja ir ieinteresētās personas, kura atsaucas uz “citām agrākām tiesībām”, pieteikums. Lai precizētu šādu agrāku tiesību raksturu, minētajā normā ir uzskaitītas četras tiesības, ar apstākļa vārda “jo īpaši” lietojumu skaidri norādot, ka šis saraksts nav izsmeļošs. No šī neierobežotā uzskaitījuma izriet, ka parauga veidā uzskaitīto tiesību mērķis ir aizsargāt dažāda rakstura intereses. Dažu no tām, tādu kā autortiesības un rūpnieciskā īpašuma tiesības, ekonomiskos aspektus pret komerciāliem pārkāpumiem aizsargā gan valsts tiesību sistēmas, gan Savienības tiesības.

(sal. ar 34.–36. punktu)

2. No Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 52. panta 2. punkta formulējuma izriet, ka šajā punktā ietvertā atsauce uz situāciju, kurā agrākas tiesības ļauj aizliegt Kopienas preču zīmes izmantošanu, skaidri nošķir divus gadījumus atkarībā no tā, vai agrākās tiesības aizsargā Kopienas tiesiskais regulējums “vai” valsts tiesības.

Attiecībā uz Regulā Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94, noteikto procesuālo režīmu gadījumā, ja tiek iesniegts pieteikums saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 52. panta 2. punktu, pamatojoties uz valsts tiesību sistēmā aizsargātām agrākām tiesībām, Regulas Nr. 2868/95 37. noteikums pieteikuma iesniedzējam, lai viņš varētu aizliegt Kopienas preču zīmes izmantošanu, pamatojoties uz agrākām tiesībām, uzliek pienākumu iesniegt Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes, paraugi un modeļi) ne vien pierādījumus, kas apliecina, ka viņš atbilst izvirzītajiem nosacījumiem atbilstoši valsts tiesību aktiem, kurus tas lūdz piemērot, bet arī elementus, kas pierāda šo tiesību aktu saturu.

Gadījumā, ja pieteikums par Kopienas preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu ir pamatots ar agrākām tiesībām, ko aizsargā valsts tiesību norma, tās vispirms ir kompetentās Biroja instances, kurām ir jāvērtē elementu, kurus pieteikuma iesniedzējs iesniedzis, lai pierādītu minētās normas saturu, spēks un piemērojamība. Otrkārt, atbilstoši Regulas Nr. 40/94 63. panta 2. punktam prasību par Apelāciju padomju lēmumiem Vispārējā tiesā var celt, pamatojoties uz Līguma, Regulas Nr. 40/94 vai jebkāda ar to piemērošanu saistītā tiesību akta pārkāpumu. No tā izriet, ka Vispārējās tiesas kompetencē ietilpst pilnas pārbaudes veikšana par to Biroja vērtējumu tiesiskumu, ko tas sniedzis attiecībā uz elementiem, kurus pieteikuma iesniedzējs iesniedzis, lai pierādītu valsts tiesību normu, uz kuru aizsardzību tas atsaucas, saturu.

Lai apelācijas ietvaros īstenotu pārbaudi par Vispārējās tiesas veiktajiem konstatējumiem attiecībā uz minētajām valsts tiesību normām, Tiesai ir pilnvaras izvērtēt, pirmkārt, vai Vispārējā tiesa, pamatojoties uz tai iesniegtajiem dokumentiem un citiem materiāliem, nav sagrozījusi attiecīgo valsts tiesību normu formulējumu vai uz tām attiecināmo valsts tiesu judikatūru, vai arī ar tām saistītās tiesību doktrīnas publikācijas, pēc tam – vai Vispārējā tiesa, ņemot vērā šos elementus, nav veikusi konstatējumus, kas acīmredzami ir pretrunā ar to saturu, un visbeidzot, vai Vispārējā tiesa, veicot visu elementu vērtējumu un lai konstatētu attiecīgo valsts tiesību normu saturu, nav piešķīrusi vienam no šiem elementiem piemērojamību, kas tam nepienākas, ņemot vērā pārējos elementus, ciktāl tas acīmredzami izriet no lietas materiāliem.

(sal. ar 48.–53. punktu)

3. Pārbaude, ko Vispārējā tiesa veic atbilstoši Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 63. pantam, ir Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju padomju lēmumu tiesiskuma pārbaude. Tā var atcelt vai grozīt pārsūdzēto lēmumu vienīgi tad, ja tā pieņemšanas brīdī uz to attiecās viens no šīs regulas 63. panta 2. punktā minētajiem atcelšanas vai grozīšanas pamatiem.

No tā izriet, ka Vispārējai tiesai atzītās [lēmumu] grozīšanas tiesības nepiešķir tai pilnvaras ar savu vērtējumu aizstāt Apelāciju padomes vērtējumu un arī veikt vērtējumu, attiecībā uz kuru minētā padome vēl nav paudusi viedokli. Līdz ar to [lēmumu] grozīšanas tiesību īstenošana principā ir veicama vienīgi situācijās, kurās Vispārējā tiesa pēc Apelāciju padomes veiktā vērtējuma pārbaudes var, pamatojoties uz konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, noteikt, kāds lēmums Apelāciju padomei bija jāpieņem.

(sal. ar 71. un 72. punktu)