Lieta C-473/08

Ingenieurbüro Eulitz GbR Thomas und Marion Eulitz

pret

Finanzamt Dresden I

(Sächsisches Finanzgericht lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Sestā PVN direktīva — 13. panta A daļas 1. punkta j) apakšpunkts — Atbrīvojums no nodokļa — Mācības, ko skolotāji pasniedz privāti un kas aptver skolas vai universitātes mācību vielu — Pakalpojumi, ko patstāvīgs skolotājs ir sniedzis profesionālās izglītības mācību kursā, kuru organizējusi mācību iestāde — trešā persona”

Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 28. janvāra spriedums   I ‐ 910

Sprieduma kopsavilkums

1. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Sestajā direktīvā paredzētie atbrīvojumi no nodokļa – Mācību, ko skolotāji pasniedz privāti un kas aptver skolas vai universitātes mācību vielu, atbrīvojums no nodokļa

   (Padomes Direktīvas 77/388 13. panta A daļas 1. punkta j) apakšpunkts)

2. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Sestajā direktīvā paredzētie atbrīvojumi no nodokļa – Mācību, ko skolotāji pasniedz privāti un kas aptver skolas vai universitātes mācību vielu, atbrīvojums no nodokļa

   (Padomes Direktīvas 77/388 4. pants un 13. panta A daļas 1. punkta j) apakšpunkts)

1.  Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 13. panta A daļas 1. punkta j) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uz pasniedzēja pakalpojumiem, ko ir sniedzis diplomēts inženieris mācību iestādē, kam ir privāttiesiskas apvienības statuss, mācību programmās, kas tiek pabeigtas ar eksāmenu un kas ir paredzētas dalībniekiem, kam jau ir vismaz augstākās izglītības mācību iestādes izdots arhitekta vai inženiera diploms vai līdzvērtīga izglītība, var attiecināt jēdzienu “mācības, [..] kas aptver skolas vai universitātes mācību vielu”, šīs tiesību normas izpratnē. Arī citas darbības, kas nav pasniegšana šaurā nozīmē, var būt šādas mācības, ja vien šīs darbības būtībā tiek veiktas, nododot pasniedzēja zināšanas un prasmes audzēkņiem vai studentiem, kuras aptver skolas vai universitātes mācību vielu. Ciktāl nepieciešams, iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai visas aplūkotās darbības ir “mācības”, kas aptver “skolas vai universitātes mācību vielu”, minētās tiesību normas izpratnē.

   (sal. ar 38. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 13. panta A daļas 1. punkta j) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka nevar uzskatīt, ka patstāvīga persona, kas ir civiltiesiskas sabiedrības biedrs un kas ir sniegusi pakalpojumus kā pasniedzējs iestādes — trešās personas piedāvātos profesionālās tālākizglītības kursos, būtu lasījusi lekcijas “privāti” šīs tiesību normas izpratnē, jo šī iestāde — un nevis attiecīgais pasniedzējs — atbild par mācību iestādi, kurā pēdējais lasīja šīs lekcijas un sniedza mācību pakalpojumus kursu dalībniekiem. Šis pēdējais apstāklis pats par sevi var izslēgt iespēju, ka pasniedzējs — un tātad civiltiesiskā sabiedrība, kuras biedrs viņš ir, — varētu tikt uzskatīts par tādu, kas pasniedz stundas “privāti” Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta j) apakšpunkta izpratnē.

   Tikai tas, ka saimnieciska darbība tiek veikta “patstāvīgi” un atbilst pārējiem Sestās direktīvas 4. pantā noteiktajiem kritērijiem, lai personu varētu uzskatīt par PVN maksātāju, pats par sevi nav pietiekami, lai secinātu, ka pasniedzējs, kas nav saistīts ar darba līgumu vai neatrodas līdzvērtīgās pakļautības attiecībās kā tās, kas izriet no šāda līguma, veiktu savu saimniecisko darbību “privāti” šīs direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta j) apakšpunkta izpratnē.

   (sal. ar 48., 52., 53. un 55. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)