Lieta C-388/08 PPU

Kriminālprocess

pret

Artur Leymann un Aleksei Pustovarov

(Korkein oikeus lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Pamatlēmums 2002/584/TI — 27. pants — Eiropas apcietināšanas orderis un nodošanas procedūras starp dalībvalstīm — Specialitātes princips — Piekrišanas procedūra”

Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 1. decembra spriedums   I ‐ 8987

Sprieduma kopsavilkums

1. Prejudiciāli jautājumi – Steidzamības prejudiciāla nolēmuma tiesvedība – Nosacījumi

   (Tiesas Reglamenta 104.b pants)

2. Eiropas Savienība – Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Specialitātes princips

   (Padomes Pamatlēmuma 2002/584 3. un 4. pants un 27. panta 2. punkts, 3. punkta g) apakšpunkts un 4. punkts)

3. Eiropas Savienība – Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Specialitātes princips

   (Padomes Pamatlēmuma 2002/584 27. panta 2. punkts)

4. Eiropas Savienība – Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Specialitātes princips

   (Padomes Pamatlēmuma 2002/584 27. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 4. punkts)

1.  Var apmierināt pieteikumu piemērot steidzamības tiesvedību lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu par Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm interpretāciju, pamatojoties uz iesniedzējtiesas apgalvojumu, ka, ja apsūdzība par noziedzīgo nodarījumu tiktu noraidīta, personai piespriestā soda ilgums būtu jāsamazina un tā būtu jāatbrīvo agrāk.

   (sal. ar 38. un 39. punktu)

2.  Pamatlēmuma 2002/584 par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm 27. panta 2. punktā ir paredzēts specialitātes noteikums, atbilstoši kuram nevar veikt nodotās personas kriminālvajāšanu, to notiesāt vai tai atņemt brīvību par nodarījumu, kas izdarīts pirms tās nodošanas un kas nav nodarījums, par kuru tā nodota. Nodošanas lūguma pamatā ir informācija, kas atspoguļo kriminālprocesa stadiju Eiropas apcietināšanas ordera izdošanas brīdī. Tādējādi procesa gaitā ir iespējams, ka aplūkojamie fakti vairs neatbilst vairākiem sākotnēji aprakstīto faktu aspektiem. Ar savāktajiem pierādījumiem var precizēt, pat grozīt nodarījuma sastāvu, kurš sākotnēji bija Eiropas apcietināšanas ordera izdošanas pamatā.

   Minētā 27. panta 2. punktā ietvertie termini “kriminālvajāšana”, “notiesāšana” vai “brīvības atņemšana” norāda, ka jēdziens “nodarījum[s], [..] kas nav nodarījums”, par kuru [persona] nodota, ir jāizvērtē, ņemot vērā dažādās procesuālās stadijas un katru procesuālo darbību, kuras dēļ varētu mainīties nodarījuma juridiskā kvalifikācija. Lai šī pamatlēmuma 27. panta 3. punkta g) apakšpunktā ietvertās piekrišanas prasības aspektā izvērtētu, vai procesuālās darbības dēļ varētu rasties “nodarījum[s], [..] kas nav nodarījums”, par kuru izdots Eiropas apcietināšanas orderis, ir jāsalīdzina Eiropas apcietināšanas orderī izklāstītais nodarījuma apraksts un vēlākajā procesuālajā dokumentā ietvertais. Lūdzot izpildes dalībvalsts piekrišanu sakarā ar katru izmaiņu faktu izklāstā, tiktu pārsniegtas specialitātes principa prasības un tiktu apdraudēta pamatlēmumā paredzētā mērķa paātrināt un vienkāršot dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbību īstenošana.

   Lai noteiktu, vai attiecīgais nodarījums ir “nodarījum[s], [..] kas nav nodarījums”, par kuru [persona] nodota Pamatlēmuma 2002/584/TI 27. panta 2. punkta izpratnē, kā dēļ būtu jāpiemēro minētā pamatlēmuma 27. panta 3. punkta g) apakšpunktā un 4. punktā paredzētā piekrišanas procedūra, ir jāpārbauda, vai nodarījuma sastāva elementi atbilstoši to juridiskajai kvalifikācijai nodošanas dalībvalsts tiesībās ir tie paši, par kuriem persona tika nodota, un vai pietiekami atbilst apcietināšanas orderī un vēlākajā procesuālajā dokumentā ietvertā informācija. Izmaiņas laika un vietas apstākļos ir pieļaujamas tiktāl, ciktāl tās izriet no ordera izdošanas dalībvalstī procesa ietvaros savāktajiem pierādījumiem attiecībā uz apcietināšanas orderī aprakstītajām darbībām, nemaina nodarījuma raksturu un nerada minētā pamatlēmuma 3. un 4. pantā paredzētos neizpildīšanas pamatus.

   (sal. ar 43., 53.–56. un 59. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.  Izmaiņas nodarījuma aprakstā, ja tās attiecas tikai uz attiecīgo narkotisko vielu kategoriju, nemainoties noziedzīgā nodarījuma juridiskajai kvalifikācijai, pašas par sevi vien nevar nozīmēt “nodarījumu, [..] kas nav nodarījums”, par kuru [persona] nodota Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm 27. panta 2. punkta izpratnē, jo runa ir par noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir paredzēts tikpat ilgs cietumsods un kurš ietilpst minētā pamatlēmuma 2. panta 2. punkta sadaļā “narkotisku vielu nelikumīga tirdzniecība”.

   (sal. ar 62. un 63. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

4.  Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm 27. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētais izņēmums, saskaņā ar ko 27. panta 2. punktā paredzētais specialitātes princips nav piemērojams, ja kriminālprocess neļauj piemērot pasākumus, kas ierobežotu personas brīvību, ir interpretējams tādējādi, ka gadījumā, ja pastāv “nodarījum[s], [..] kas nav nodarījums”, par kuru [persona] nodota, ir jālūdz piekrišana atbilstoši šī pamatlēmuma 27. panta 4. punktam un tā jāsaņem, ja ir jāizpilda ar brīvības atņemšanu saistīts sods vai pasākums. Pret nodoto personu par nodarījumu var uzsākt kriminālvajāšanu un to notiesāt pirms piekrišanas saņemšanas, ja vien kriminālvajāšanas stadijā vai spriedumā par šo noziedzīgo nodarījumu tai netiek piemērots ar brīvības ierobežošanu saistīts pasākums. Katrā ziņā 27. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētajam izņēmumam nav pretrunā situācija, kurā nodotajai personai piemēro ar brīvības ierobežošanu saistītu pasākumu pirms piekrišanas saņemšanas, ja šis pasākums ir juridiski pamatots ar pārējiem Eiropas apcietināšanas orderī ietvertajiem apsūdzības pamatiem.

   (sal. ar 76. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)