Keywords
Summary

Keywords

1. Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Interpretācija, kas tiek lūgta gadījumā, kad valsts iekšējā situācijā atbilstoši valsts tiesībās noteiktajam ir jāpiemēro Savienības tiesību norma – Kompetence sniegt šo interpretāciju

(LESD 267. pants)

2. Tiesību aktu tuvināšana – Kopēja nodokļu sistēma, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, aktīvu pārvešanai un akciju maiņai – Direktīva 90/434 – Darījumi, kuru mērķis ir krāpšana nodokļu jomā vai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas

(Padomes Direktīvas 90/434 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

Summary

1. Ja valsts tiesību aktos saistībā ar šīs valsts pilnībā iekšējo situāciju ir paredzēti tādi paši risinājumi kā Savienības tiesībās, lai it sevišķi nepieļautu pilsoņu diskrimināciju vai iespējamus konkurences izkropļojumus, no Savienības tiesībām pārņemto noteikumu vai jēdzienu vienveidīga interpretācija neatkarīgi no apstākļiem, kādos tos paredzēts piemērot, noteikti ir Savienības interesēs – lai novērstu interpretācijas atšķirības nākotnē.

(sal. ar 33. punktu)

2. Direktīvas 90/434 par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tajā paredzēto priekšrocību režīmu izmantošanu nevar atteikt nodokļu maksātājam, kurš ir iecerējis noslēgt tiesisko darījumu kopumu, kurā ietilpst uzņēmumu apvienošana, lai izvairītos no nodokļa par īpašuma tiesību maiņu maksāšanas, jo šis nodoklis neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.

Dalībvalstis tikai izņēmuma kārtā un īpašos gadījumos var atteikties pilnībā vai daļēji piemērot šīs direktīvas noteikumus vai neļaut izmantot to piešķirtās priekšrocības. Tādējādi Direktīvas 90/434 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts kā izņēmuma noteikums ir jāinterpretē šauri, ņemot vērā tā tekstu, mērķi, kā arī kontekstu, kurā tas iekļaujas. Ekonomiski pamatotiem mērķiem atsaucoties uz darījumā līdzdarbojošos uzņēmumu restrukturizāciju vai darbības racionalizāciju, kuru gadījumā nav aizdomu par krāpšanu nodokļu jomā vai izvairīšanos no nodokļiem, minētā norma aprobežojas vienīgi ar uzņēmumu apvienošanos un citiem ar reorganizāciju saistītiem darījumiem un tādēļ ir piemērojama tikai attiecībā uz nodokļiem, kurus ir jāmaksā sakarā ar minētajiem darījumiem.

Turklāt ar Direktīvu 90/434 pilnībā nesaskaņo nodokļus, ko drīkst iekasēt sakarā ar dažādu dalībvalstu sabiedrību apvienošanu vai līdzīgu darījumu. Paredzot konkurencei neitrālus noteikumus nodokļu jomā, ar šo direktīvu tiek labotas tikai zināmas neērtības nodokļu jomā, kas saistītas ar uzņēmumu pārrobežu restrukturizāciju. No tā izriet, ka tikai saistībā ar Direktīvā 90/434 konkrēti minētiem nodokļiem var tikt izmantotas ar šo direktīvu izveidotās priekšrocības un tādējādi tie var ietilpt šīs direktīvas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā izņēmuma piemērošanas jomā. Tā kā direktīvā nav nekādu norāžu par to, kas ļautu secināt, ka ar to būtu iecerēts priekšrocību režīmu attiecināt arī uz citiem nodokļiem, kā, piemēram, nodoklis, kuru iekasē, iegūstot attiecīgajā dalībvalstī esošu nekustamo īpašumu, ir jāuzskata, ka tie tomēr ietilpst dalībvalstu nodokļu kompetencē un ar Direktīvu 90/434 izveidotos priekšrocību režīmus atbilstoši tās 11. panta 1. punkta a) apakšpunktam nevajadzētu liegt izmantot, lai kompensētu tāda nodokļa nesamaksu, kura aprēķina bāze un likme noteikti atšķiras no sabiedrību apvienošanai un citiem ar to saistītajiem darījumiem piemērojamajām.

(sal. ar 45.–47., 49., 50., 52.–54. un 56. punktu un rezolutīvo daļu)