Lieta C-345/08

Krzysztof Peśla

pret

Justizministerium Mecklenburg-Vorpommern

(Verwaltungsgericht Schwerin lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Darba ņēmēju brīva pārvietošanās — EKL 39. pants — Atteikums ļaut veikt juridisko sagatavošanas praksi reglamentētajās jurista profesijās — Kandidāts, kas savu diplomu tiesību zinātnēs ieguvis citā dalībvalstī — Iegūto zināšanu līdzvērtīguma pārbaudes kritēriji”

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 10. decembra spriedums   I ‐ 11680

Sprieduma kopsavilkums

1. Personu brīva pārvietošanās – Darba ņēmēji – Iespēja veikt juridisko sagatavošanas praksi reglamentētajās jurista profesijās

   (EKL 39. pants)

2. Personu brīva pārvietošanās – Darba ņēmēji – Iespēja veikt juridisko sagatavošanas praksi reglamentētajās jurista profesijās

   (EKL 39. pants)

1.  EKL 39. pants ir interpretējams tādējādi, ka zināšanas, kas jāuzskata par atskaites punktu, lai varētu novērtēt izglītības līdzvērtīgumu pēc lūguma, nenokārtojot šim nolūkam paredzētos pārbaudījumus, tieši ļaut veikt jurista profesijām paredzētu sagatavošanas praksi, ir tās, ko apliecina kvalifikācija, kāda ir prasīta dalībvalstī, kurā kandidāts lūdz ļaut viņam veikt šādu praksi.

   Veicot, pirmkārt, kvalifikācijas, ko apliecina kandidāta diplomi, sertifikāti un citi dokumenti, kā arī atbilstoša viņa profesionālā pieredze, un, otrkārt, profesionālās kvalifikācijas, kas ir prasīta valsts tiesību aktos, salīdzinošo pārbaudi, dalībvalsts var ņemt vērā objektīvas atšķirības, kas saistītas gan ar attiecīgās profesijas tiesisko regulējumu izcelsmes dalībvalstī, gan darbības jomu, kurā tā ietilpst. Advokāta profesijas gadījumā dalībvalstij līdz ar to ir pamats veikt salīdzinošo diplomu pārbaudi, ņemot vērā atklātās atšķirības attiecīgo valsts tiesību sistēmu starpā.

   Tādējādi tas vien, ka pabeigtās tiesību zinātņu studijas, kas saistītas ar pirmās dalībvalsts tiesībām, gan no saņemtās izglītības līmeņa, gan no šajā sakarā ieguldītā laika un pūļu viedokļa var uzskatīt par salīdzināmām ar studijām, kuru mērķis ir sniegt zināšanas, ko apliecina citas dalībvalsts pieprasītā kvalifikācija, pats par sevi salīdzinošās pārbaudes ietvaros nevar radīt pienākumu dot priekšroku nevis zināšanām, kas prasītas tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā kandidāts lūdz ļaut viņam piedalīties profesionālajās mācībās, kas vajadzīgas, lai varētu strādāt kādā no jurista profesijām, bet zināšanām, kas saistītas galvenokārt ar pirmās dalībvalsts tiesībām un ko apliecina kvalifikācijas, kuras iegūtas šajā pēdējā minētajā valstī.

   (sal. ar 37., 44., 46. un 48. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  EKL 39. pants ir interpretējams tādējādi, ka tad, ja kompetentās dalībvalsts iestādes izskata citas dalībvalsts pilsoņa lūgumu ļaut viņam piedalīties praktiskajās mācībās, lai pēc tam strādātu reglamentētā jurista profesijā, piemēram, jurista profesijām paredzētu sagatavošanas praksi, šis pants pats par sevi nenosaka, ka šīs iestādes Kopienu tiesībās paredzētajā līdzvērtīguma pārbaudē pieprasa kandidātam tikai tādu zināšanu līmeni tiesību zinātnēs, kas zemāks par tām, kuras apliecina kvalifikācija, kas šajā dalībvalstī pieprasīta, lai varētu piedalīties šādās praktiskajās mācībās. Tomēr ir jāprecizē, ka, pirmkārt, minētais pants neliedz arī pazemināt prasītās kvalifikācijas un ka, otrkārt, svarīgi ir tas, lai praksē iespēja daļēji atzīt zināšanas, ko apliecina kvalifikācijas, kuras ieinteresētā persona ir pamatojusi, nebūtu tikai fikcija, un tas ir jāpārbauda valsts tiesai.

   (sal. ar 65. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)