Lieta C-323/08

Ovidio Rodríguez Mayor u.c.

pret

Herencia yacente de Rafael de las Heras Dávila u.c.

(Tribunal Superior de Justicia de Madrid lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Prejudiciāla nolēmuma tiesvedība — Darba ņēmēju aizsardzība — Kolektīvā atlaišana — Direktīva 98/59/EK — Darba līgumu izbeigšana darba devēja nāves gadījumā”

Ģenerāladvokāta P. Mengoci [P. Mengozzi] secinājumi, sniegti 2009. gada 16. jūlijā   I ‐ 11624

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 10. decembra spriedums   I ‐ 11650

Sprieduma kopsavilkums

1. Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas

   (EKL 234. pants; Padomes Direktīvas 98/59 1. un 5. pants)

2. Sociālā politika – Tiesību aktu tuvināšana – Kolektīvā atlaišana – Direktīva 98/59 – “Kolektīvās atlaišanas” jēdziens

   (Padomes Direktīvas 98/59 1. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts)

3. Sociālā politika – Tiesību aktu tuvināšana – Kolektīvā atlaišana – Direktīva 98/59 – Piemērošanas joma

   (Padomes Direktīva 98/59)

1.  Direktīvas 98/59 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu 5. pantā ir paredzēts, ka tā neietekmē dalībvalstu tiesības piemērot vai pieņemt normatīvus un administratīvus aktus, kas ir labvēlīgāki darba ņēmējiem, vai veicināt vai pieļaut darba ņēmējiem labvēlīgāku koplīgumu piemērošanu.

   Taču, ja valsts likumdevējs ir izvēlējies kolektīvo atlaišanu jēdzienā šīs direktīvas izpratnē ietvert gadījumus, kas vairs nav šīs direktīvas piemērošanas jomā, kā, piemēram, daži darba līgumu izbeigšanas veidi attiecībā uz noteiktu skaitu darba ņēmēju, kas mazāks nekā Direktīvas 98/59 1. pantā minētais, tādējādi nepiemērojot minēto jēdzienu gadījumos, kad visa personāla darba līgumu izbeigšana, kas var attiekties uz tāda paša skaita darba ņēmējiem, notiek darba devēja nāves dēļ, Kopienu interesēs — lai novērstu interpretācijas atšķirības nākotnē — neapstrīdami ir tas, lai šis jēdziens, kā arī ar to saistītie risinājumi Kopienu tiesībās tiktu vienveidīgi interpretēti neatkarīgi no apstākļiem, kādos tos paredzēts piemērot.

   (sal. ar 23., 27. un 28. punktu)

2.  Direktīvas 98/59 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauts valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru vairāku darba ņēmēju, kuru darba devējs ir fiziska persona, darba līgumu izbeigšana šī darba devēja nāves dēļ netiek kvalificēta kā kolektīvā atlaišana.

   Kolektīvas atlaišanas jēdziens minētās direktīvas 1. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta izpratnē nozīmē tāda darba devēja esamību, kurš plānojis veikt šādas atlaišanas un kurš ir spējīgs, pirmkārt, šajā sakarā veikt minētās direktīvas 2. un 3. pantā noteiktās darbības un, otrkārt, attiecīgajā gadījumā veikt šādas atlaišanas.

   Turklāt galveno Direktīvas 98/59 mērķi, proti, pirms kolektīvajām atlaišanām ļaut uzsākt konsultācijas ar darba ņēmēju pārstāvjiem un iesniegt kompetentajai valsts iestādei informāciju, nevar sasniegt, kā “kolektīvo atlaišanu” kvalificējot uzņēmuma visa personāla, ko nodarbinājusi fiziska persona, darba līgumu izbeigšanu sakarā ar šī uzņēmuma darbības izbeigšanos darba devēja nāves dēļ, jo šāda konsultēšanās gluži vienkārši nav iespējama un nav arī iespējams izvairīties vai samazināt darba līgumu izbeigšanas gadījumu skaitu, ne arī mīkstināt jebkādas sekas.

   (sal. ar 41., 44. un 53. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.  Ar Direktīvu 98/59 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu tiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēti dažādi atlaišanas pabalsti atkarībā no tā, vai darba ņēmēji darbu ir zaudējuši darba devēja nāves dēļ vai arī kolektīvas atlaišanas rezultātā.

   Pirmkārt, darba līgumu izbeigšana, nomirstot darba devējam, kas ir fiziska persona, neietilpst kolektīvo atlaišanu jēdzienā Direktīvas 98/59 izpratnē. Otrkārt, ar minēto direktīvu ir nodrošināta tikai daļēja normu darba ņēmēju aizsardzībai kolektīvās atlaišanas gadījumā saskaņošana, un tās mērķis nav radīt vispārēju finansiālas atlīdzības mehānismu Kopienu līmenī, ja tiek zaudēts darbs. Šajā kontekstā jautājums par darba ņēmēju atlaišanas pabalsta apmēru, izbeidzoties viņu darba tiesiskajām attiecībām, neietilpst minētās direktīvas piemērošanas jomā.

   (sal. ar 55.–57. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)