Lieta C-246/08

Eiropas Kopienu Komisija

pret

Somijas Republiku

“Valsts pienākumu neizpilde — Sestā PVN direktīva — 2. panta 1. punkts un 4. panta 1. un 2. punkts — “Saimnieciskās darbības” jēdziens — Valsts juridiskās palīdzības biroji — Juridiskās palīdzības pakalpojumi, kas sniegti tiesvedības ietvaros par šo pakalpojumu saņēmēja maksātu daļēju atlīdzību — “Tiešas saiknes” starp sniegto pakalpojumu un saņemto vērtību jēdziens”

Ģenerāladvokāta D. Ruisa-Harabo Kolomera [D. Ruiz-Jarabo Colomer] secinājumi, sniegti 2009. gada 7. jūlijā   I ‐ 10607

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 29. oktobra spriedums   I ‐ 10625

Sprieduma kopsavilkums

Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Saimnieciskā darbība Sestās direktīvas 4. panta 1. un 2. punkta nozīmē

(Padomes Direktīvas 77/388 2. panta 1. punkts un 4. panta 1., 2. un 5. punkts)

Dalībvalsts, kas neapliek ar pievienotās vērtības nodokli valsts juridiskās palīdzības biroju juridiskās palīdzības pakalpojumus, kas sniegti tiesvedības ietvaros par šo pakalpojumu saņēmēja maksātu daļēju atlīdzību, nav neizpildījusi Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 2. panta 1. punktā un 4. panta 1., 2. un 5. punktā paredzētos pienākumus, jo saikne starp šiem juridiskās palīdzības pakalpojumiem un to saņēmēju maksājamo samaksu nav pietiekami tieša, lai to varētu uzskatīt par atlīdzību par šiem pakalpojumiem un tādējādi — lai tie tiktu uzskatīti par tādu saimniecisko darbību, kas apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, Sestās direktīvas 2. panta 1. punkta un 4. panta 1. un 2. punkta izpratnē.

Tā kā daļējās atlīdzības, ko valsts birojiem maksā tiesvedības ietvaros sniegtu juridiskās palīdzības pakalpojumu saņēmēji, apmērs netiek aprēķināts, pamatojoties tikai uz honorāru summu, bet ir atkarīgs arī no pakalpojuma saņēmēja ienākumiem un īpašuma, šāda tieša saikne nepastāv, jo šī atlīdzība tikai daļēji ir atkarīga no reālās sniegto pakalpojumu vērtības un saikne ar to ir jo vājāka, jo niecīgāki ir šo pakalpojumu saņēmēju ienākumi un īpašums. Šo secinājumu apstiprina tas, ka pastāv ievērojama atšķirība starp gada laikā šo palīdzības saņēmēju maksāto daļējo atlīdzību un juridiskās palīdzības biroju darbības daudz augstākajām bruto izmaksām, un šī starpība liek domāt, ka pakalpojumu saņēmēju maksājamā daļējā atlīdzība drīzāk jāpielīdzina maksājumam, kura iekasēšana pati par sevi attiecīgajai darbībai nepiešķir saimnieciskas darbības raksturu, nekā samaksai šī vārda tiešā nozīmē.

(sal. ar 48.–51. punktu)