Keywords
Summary

Keywords

Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Valsts tiesiskais regulējums attiecībā uz citā dalībvalstī radušos medicīnisko izdevumu atlīdzināšanu – Neplānoti stacionārās veselības aprūpes pakalpojumi – Regula Nr. 1408/71

(EKL 49. pants; Padomes Regulas Nr. 1408/71 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļa)

Summary

Atsakoties attiecīgās valsts veselības aizsardzības sistēmas ietvaros apdrošinātajām personām atlīdzināt tām citā dalībvalstī radušos medicīniskos izdevumus tādas ārstēšanās slimnīcā ietvaros, kas notikusi saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātajām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunota ar Regulu Nr. 118/97, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1992/2006, 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu, tiktāl, ciktāl dalībvalstī, kurā šie ārstniecības pakalpojumi ir sniegti, piemērojamais apdrošināšanas seguma apmērs ir mazāks par apdrošināšanas dalībvalsts tiesiskajā regulējumā noteikto, dalībvalsts nav pārkāpusi tās EKL 49. pantā paredzētos pienākumus.

Apstāklis, ka dalībvalsts veselības aizsardzības sistēmas ietvaros apdrošinātās personas var tikt pamudinātas priekšlaicīgi atgriezties šajā dalībvalstī, lai tur saņemtu stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus, kas pagaidu uzturēšanās citā dalībvalstī laikā kļuvuši nepieciešami to veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ, vai arī atteikties no ceļojuma, piemēram, tūrisma vai izglītības mērķiem šajā otrajā dalībvalstī, jo šīs personas nevar – izņemot ierobežotus gadījumus – paļauties uz to, ka kompetentā iestāde kompensēs attiecīgo starpību gadījumā, ja līdzvērtīga veselības aprūpes pakalpojuma izmaksas apdrošināšanas dalībvalstī pārsniegs šajā otrajā dalībvalstī piemērojamā apdrošināšanas seguma apmēru, ir pārāk nejaušs un netiešs. Līdz ar to strīdīgais tiesiskais regulējums kopumā nevar tikt uzskatīts par tādu, kas var ierobežot stacionārās veselības aprūpes, tūrisma vai izglītības pakalpojumu sniegšanas brīvību.

Turklāt gadījumiem, kad neplānoti stacionārās veselības aprūpes pakalpojumi, kas apdrošinātajai personai sniegti tās pagaidu uzturēšanās citā dalībvalstī laikā, šīs dalībvalsts tiesiskā regulējuma piemērošanas dēļ rada apdrošināšanas dalībvalstij augstākas finansiālās izmaksas nekā tad, ja šie veselības aprūpes pakalpojumi būtu sniegti kādā no tajā izvietotajām iestādēm, vispārīgi var pretnostatīt gadījumus, kad – tieši pretēji – uzturēšanās dalībvalsts tiesiskā regulējuma piemērošanas rezultātā apdrošināšanas dalībvalstij saistībā ar attiecīgajiem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem rodas mazākas finansiālās izmaksas nekā tās, kas rastos tās pašas tiesiskā regulējuma piemērošanas gadījumā.

(sal. ar 72., 78. un 80. punktu)