Lieta C-195/08 PPU

Tiesvedība, ko ierosināja

Inga Rinau

(Lietuvos Aukščiausiasis Teismas lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Jurisdikcija un spriedumu izpilde — Izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību — Regula (EK) Nr. 2201/2003 — Pieteikums par sprieduma par citā dalībvalstī nelikumīgi aizturēta bērna atpakaļatdošanu neatzīšanu — Steidzamības prejudiciāla nolēmuma tiesvedība”

Ģenerāladvokātes Eleanoras Šarpstones [Eleanor Sharpston] viedoklis, sniegts 2008. gada 1. jūlijā   I - 5275

Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 11. jūlija spriedums   I - 5305

Sprieduma kopsavilkums

1. Prejudiciāli jautājumi – Steidzamības prejudiciāla nolēmuma tiesvedība – Nosacījumi

   (Tiesas Reglamenta 104.b pants)

2. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija, spriedumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību – Regula Nr. 2201/2003 – Apliecinātā sprieduma, ar kuru piespriež bērna atpakaļatdošanu pēc sprieduma par neatdošanu atpakaļ pasludināšanas, izpildāmība

   (Padomes Regulas Nr. 2201/2003 11. panta 8. punkts, 40. un 42. pants un IV pielikums)

3. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija, spriedumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību – Regula Nr. 2201/2003 – Pieteikums par tiesas sprieduma neatzīšanu, ja iepriekš nav iesniegts pieteikums par atzīšanu

   (Padomes Regulas Nr. 2201/2003 11. panta 8. punkts, 21. panta 3. un 4. punkts un 40.–42. pants)

4. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija, spriedumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību – Regula Nr. 2201/2003 – Pieteikums par tiesas sprieduma neatzīšanu, ja iepriekš nav iesniegts pieteikums par atzīšanu

   (Padomes Regulas Nr. 2201/2003 31. panta 1. punkts)

1.  Iesniedzējtiesas pieteikums par Tiesas Reglamenta 104.b pantā paredzētās steidzamības tiesvedības piemērošanu lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu par to, kā jāinterpretē Regula Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 atcelšanu, ir pamatots, ja tas ir balstīts uz vajadzību rīkoties steidzami. Tas tā ir gadījumā, ja jebkāds kavējums ļoti nelabvēlīgi ietekmētu attiecības starp bērnu un vienu no vecākiem, ar kuru viņš nedzīvo kopā, un ja šo attiecību pasliktināšanās varētu izrādīties neatgriezeniska. Šāda vajadzība izriet gan no regulas preambulas septiņpadsmitā apsvēruma, saskaņā ar kuru aizvestā vai aizturētā bērna atpakaļatdošana ir jāpanāk nekavējoties, gan no šīs pašas regulas 11. panta 3. punkta, kurā tiesai, kam iesniegts pieteikums par bērna atpakaļatdošanu, ir noteikts sešu nedēļu termiņš sprieduma taisīšanai. Nepieciešamība aizsargāt bērnu no iespējamā kaitējuma un nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp bērna interesēm un viņa vecāku interesēm arī pamato steidzamības prejudiciāla nolēmuma tiesvedības piemērošanu.

   (sal. ar 44. un 45. punktu)

2.  Tiklīdz spriedums par bērna neatdošanu atpakaļ ir pasludināts un paziņots izcelsmes tiesai, saistībā ar Regulas Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 atcelšanu 42. pantā paredzētās apliecības izsniegšanu nav nozīmes tam, ka šis spriedums ir apturēts, pārskatīts, atcelts vai katrā ziņā nav galīgi stājies spēkā, vai ir aizstāts ar spriedumu par atpakaļatdošanu, ja vien bērns nav faktiski atdots atpakaļ. Ja nav paustas nekādas šaubas par šīs apliecības autentiskumu un ja tā ir sagatavota atbilstoši veidlapai, kuras paraugs ir iekļauts regulas IV pielikumā, ir aizliegts celt iebildumus pret sprieduma par atpakaļatdošanu atzīšanu, un tiesai, kas izskata lietu, ir tikai jākonstatē apliecinātā sprieduma izpildāmība un jāpiespriež bērna atpakaļatdošana nekavējoties.

   Sprieduma, ar kuru piespriež bērna atpakaļatdošanu pēc sprieduma par neatdošanu atpakaļ pasludināšanas, izpildāmībai piemīt procesuālā autonomija, lai nekavētu tāda bērna atpakaļatdošanu, kurš nelikumīgi aizvests vai aizturēts dalībvalstī, kas nav tā, kurā bija bērna parastā dzīvesvieta tieši pirms nelikumīgas aizvešanas vai aizturēšanas. Procesuālie starpgadījumi, kas notiek vai atkārtoti notiek izpildes dalībvalstī pēc tam, kad tika pasludināts spriedums par neatdošanu atpakaļ, nav noteicoši, un var uzskatīt, ka tiem nav nozīmes saistībā ar regulas īstenošanu. Ja tas tā nebūtu, regulai varētu tikt atņemta lietderīgā iedarbība, jo mērķis nodrošināt, ka bērns ir atdots atpakaļ nekavējoties, paliktu pakārtots nosacījumam, ka ir jāizmanto visi procesuālie tiesību aizsardzības līdzekļi, kas pieejami atbilstoši dalībvalsts, kurā bērns tiek nelikumīgi aizturēts, tiesību aktiem. Tātad, lai gan Regulas Nr. 2201/2003 mērķis nav vienveidot dažādu dalībvalstu materiālo un procesuālo tiesību normas, tomēr ir svarīgi nodrošināt, ka šo valstu tiesību normas nekaitē regulas lietderīgai iedarbībai. Tikai šāda regulas interpretācija, kas atbilst tās prasībām un mērķim, var vislabāk nodrošināt Kopienu tiesību efektivitāti.

   (sal. ar 63., 80.–83. un 89. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.  Izņemot gadījumus, kad procedūra attiecas uz spriedumu, kas apliecināts atbilstoši Regulas Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 atcelšanu 11. panta 8. punktam un 40.–42. pantam, nevar vispārīgā veidā izslēgt iespēju, ka jebkura ieinteresētā puse var lūgt tiesas sprieduma neatzīšanu, pat ja iepriekš nav bijis iesniegts pieteikums par sprieduma atzīšanu.

   Pirmkārt, regulas 21. panta 3. punkts apstiprina šādu iespēju, ievērojot III nodaļas 4. iedaļas noteikumus, un, otrkārt, nav izslēgts, ka pieteikums par sprieduma neatzīšanu izraisa tā atzīšanu kā iepriekš izlemjamu jautājumu; šajā gadījumā ir piemērojams minētā 21. panta 4. punkts. Iespēja iesniegt pieteikumu par tiesas sprieduma neatzīšanu gadījumā, ja iepriekš nav ticis iesniegts pieteikums par sprieduma atzīšanu, varētu atbilst dažādiem mērķiem — vai nu materiālā rakstura mērķiem, tostarp tiem, kas vērsti uz bērna interesēm vai ģimenes stabilitāti un mieru, vai arī procesuālā rakstura mērķiem, ļaujot iepriekš sniegt pierādījumus, kas nākotnē varētu izrādīties nepieejami. Tomēr saistībā ar šādu pieteikumu ir jāievēro regulas III nodaļas 2. iedaļā paredzētā procedūra, un it īpaši to var izskatīt saskaņā ar valsts tiesību normām tikai tad, ja šīs normas neierobežo nedz regulas piemērošanas jomu, nedz tās iedarbību.

   (sal. ar 92.–96. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

4.  Regulas Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 atcelšanu 31. panta 1. punkts tiktāl, ciktāl tajā ir noteikts, ka šajā tiesvedības posmā personai, pret kuru lūgta izpilde, un bērnam nav tiesību iesniegt apsvērumus, nav piemērojams tiesas sprieduma neatzīšanas procedūrai, kas ierosināta, lai gan iepriekš nav bijis iesniegts pieteikums par šā paša sprieduma atzīšanu. Šādā situācijā atbildētājs, kas lūdz atzīt spriedumu, var iesniegt apsvērumus.

   Situācija saistībā ar pieteikumu par neatzīšanu atšķiras no tās, kas paredzēta 31. panta 1. punktā. Regulas 31. pantā paredzētajā procedūrā, kurai piemīt izpildāms un vienpusējs raksturs, nevar pieņemt puses, pret kuru lūgta izpilde, apsvērumus, šai procedūrai neiegūstot deklaratīvu un sacīkstes raksturu, kas būtu pretrunā tās loģikai, saskaņā ar kuru tiesības uz aizstāvību ir nodrošinātas ar regulas 33. pantā paredzēto pārsūdzību. Savukārt saistībā ar pieteikumu par tiesas sprieduma neatzīšanu — kad pieteikuma iesniedzējs ir persona, pret kuru var tikt iesniegts pieteikums par izpildāmības pasludināšanu, un kad nosacījumi, kas pamatotu iespējas iesniegt apsvērumus liegšanu pusei, pret kuru lūgta izpilde, nav izpildīti — procedūras priekšmets ir negatīvs novērtējums, kas pēc sava rakstura prasa sacīkstes principa ievērošanu. No tā izriet, ka pusei, pret kuru ir iesniegts pieteikums par neatzīšanu, nevar liegt iespēju sniegt apsvērumus saistībā ar pieteikumu par neatzīšanu.

   (sal. ar 101.–107. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)