Lieta C-109/08

Eiropas Kopienu Komisija

pret

Grieķijas Republiku

“Valsts pienākumu neizpilde — EKL 28., 43. un 49. pants — Direktīva 98/34/EK — Tehniskie standarti un noteikumi — Valsts tiesiskais regulējums, kas piemērojams elektriskajām, elektromehāniskajām un elektroniskajām datorspēlēm — Tiesas spriedums, ar kuru konstatēta valsts pienākumu neizpilde — Neizpilde — EKL 228. pants — Finansiālas sankcijas”

Ģenerāladvokāta Īva Bota [Yves Bot] secinājumi, sniegti 2009. gada 12. martā   I ‐ 4660

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 4. jūnija spriedums   I ‐ 4678

Sprieduma kopsavilkums

1. Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Tiesas spriedums, ar kuru konstatēta valsts pienākumu neizpilde – Izpildes termiņš

   (EKL 228. pants)

2. Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Tiesas spriedums, ar kuru konstatēta valsts pienākumu neizpilde – Pienākuma izpildīt spriedumu neizpilde – Finansiālas sankcijas

   (EKL 228. panta 2. punkts)

3. Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Tiesas spriedums, ar kuru konstatēta valsts pienākumu neizpilde – Pienākuma izpildīt spriedumu neizpilde – Finansiālas sankcijas – Kavējuma nauda

   (EKL 228. panta 2. punkts)

4. Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Tiesas spriedums, ar kuru konstatēta valsts pienākumu neizpilde – Pienākuma izpildīt spriedumu neizpilde – Finansiālas sankcijas – Naudas soda piemērošana

   (EKL 228. panta 2. punkts)

1.  Lai arī EKL 228. pantā nav precizēts termiņš, kurā ir jāizpilda Tiesas spriedums, ar kuru ir konstatēta pienākumu neizpilde, Kopienu tiesību tūlītējas un vienveidīgas piemērošanas nolūkā šai izpildei būtu jānotiek tūlīt un cik vien iespējams īsos termiņos.

   Turklāt datums, kas jāņem vērā, novērtējot pienākumu neizpildi, pamatojoties uz EKL 228. pantu, ir saskaņā ar minēto normu izstrādātajā argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigas.

   (sal. ar 14. un 15. punktu)

2.  Atbilstoši EKL 228. panta 2. punktā paredzētajai procedūrai Tiesai, ņemot vērā lietas apstākļus, katrā lietā ir jāizvērtē uzliekamās finansiālās sankcijas. Šajā sakarā Komisijas ieteikumi nevar būt saistoši Tiesai un tie ir izmantojami tikai kā noderīgas atsauces pamats. Tāpat pamatnostādnes, kas ir ietvertas Komisijas paziņojumos, nav saistošas Tiesai, bet palīdz nodrošināt šīs iestādes veiktās rīcības pārskatāmību, paredzamību un tiesisko drošību. Kavējuma naudas un/vai naudas soda piespriešana ir paredzēta, lai uz dalībvalsti, kas nav izpildījusi spriedumu, ar kuru konstatēta pienākumu neizpildei, izdarītu ekonomisku spiedienu, kas to mudinātu izbeigt konstatēto pienākumu neizpildi. Tādējādi finansiālās sankcijas ir jānosaka atkarībā no pārliecināšanas pakāpes, kas nepieciešama, lai attiecīgā dalībvalsts mainītu savu rīcību.

   (sal. ar 24.–28. punktu)

3.  Ja dalībvalstij ir jāpiespriež kavējuma nauda, lai to sodītu par sprieduma, ar kuru ir konstatēta pienākumu neizpilde, neizpildi, Tiesai, īstenojot savu rīcības brīvību, šī kavējuma nauda ir jānosaka tā, lai tā būtu, pirmkārt, piemērota apstākļiem un, otrkārt, samērīga ar konstatēto pienākumu neizpildi, kā arī attiecīgās dalībvalsts maksātspēju. Šādā aspektā pamata kritēriji, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu kavējuma naudas piespiedu iedarbību nolūkā panākt vienotu un efektīvu Kopienu tiesību piemērošanu, principā ir pārkāpuma ilgums, tā smaguma pakāpe un attiecīgās dalībvalsts maksātspēja. Piemērojot šos kritērijus, īpaši ir jāņem vērā tas, kā sprieduma neizpilde ietekmē privātās un sabiedrības intereses, kā arī tas, cik steidzami ir mudināt attiecīgo dalībvalsti izpildīt savus pienākumus.

   (sal. ar 31. un 32. punktu)

4.  Iespējamajai naudas soda noteikšanai katrā lietā ir jāņem vērā visi atbilstošie apstākļi gan saistībā ar konstatētās pienākumu neizpildes īpatnībām, gan attiecīgo tādas dalībvalsts nostāju, uz kuru attiecas procedūra, kas uzsākta, pamatojoties uz EKL 228. pantu. Gadījumā, ja Tiesa nolemj piespriest naudas sodu, tai, īstenojot savu rīcības brīvību, šī sankcija ir jānosaka tādējādi, lai tā, pirmkārt, būtu pielāgota apstākļiem un, otrkārt, būtu samērīga ar konstatēto pienākumu neizpildi, kā arī attiecīgās dalībvalsts maksātspēju. Attiecībā uz šāda lēmuma pieņemšanu atbilstošo kritēriju skaitā ir tādi apstākļi kā pienākumu neizpildes turpināšanās ilgums kopš sprieduma, ar kuru šī pienākumu neizpilde konstatēta, kā arī attiecīgās sabiedrības un privātās intereses.

   (sal. ar 51. un 52. punktu)