Staff case summary

Staff case summary

Kopsavilkums

1. Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Īpaši pasākumi pagaidu darbinieku dienesta attiecību izbeigšanai – Regula Nr. 2689/95 – Dienesta beigšanas pabalsts

(Padomes Regulas Nr. 2689/95 4. panta 1. un 4. punkts)

2. Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Priekšmets

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3. Ierēdņi – Nepamatotu maksājumu atgūšana – Nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 85. pants)

1. Interpretējot Kopienu tiesību normu, jāņem vērā gan tās formulējums, gan tās konteksts, kā arī regulējuma, kurā tā ietilpst, mērķi. Interpretējot burtiski, jēdzienā “bruto ienākumi” Regulas Nr. 2689/95, ar ko ievieš īpašus pasākumus Eiropas Kopienu pagaidu darbinieku dienesta attiecību izbeigšanai sakarā ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanos, 4. panta 4. punkta izpratnē ietilpst maksājums, ko kādā valsts pārvaldē amata pienākumus pildoša persona saņem ik mēnesi tieši par šo amata pienākumu pildīšanu. Vēl jo vairāk tas tā ir gadījumā, ja šis maksājums tiek aplikts ar tā saukto “ienākuma” nodokli.

Tāda Kopienu tiesību jēdziena kā “bruto ienākumi”, kurus dienesta beigšanas pabalsta saņēmējs saņem, pildot savus “jaunos amata pienākumus”, interpretācija Regulas Nr. 2689/95 izpratnē nevar būt atkarīga no tā, kā valsts tiesību sistēmās kvalificēts viens vai otrs maksājums, ko kāda persona saņem saistībā ar savu amata pienākumu izpildi. Pretējā gadījumā pastāvētu Kopienu tiesību vienveidīguma principa, kā arī vienlīdzīgas attieksmes pret ierēdņiem principa neievērošanas draudi.

(skat. 33., 35. un 37. punktu)

Atsauce:

Civildienesta tiesa: 2006. gada 14. decembris, F‑10/06 André /Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑183. un II‑A‑1‑755. lpp., 35. punkts un tajā minētā judikatūra.

2. Tā kā ierēdņu prasību pieņemamība ir pakārtota nosacījumam par pirmstiesas procedūras ievērošanu, ikviens iebildums, kas nav ticis izvirzīts pirmstiesas sūdzībā un nekādi nevar tikt uzskatīts par pamatotu ar tiem pašiem apstrīdēšanas pamatiem, kuri izklāstīti minētajā sūdzībā vai paplašinot tajā izvērsto argumentāciju, ir jānoraida kā nepieņemams tāpēc, ka ar to nav ievērots noteikums par sūdzības saskaņotību ar prasību.

(skat. 43. punktu)

Atsauces:

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 4 maijs, T‑242/97 Z /Parlaments, Recueil FP , I‑A‑77. un II‑401. lpp., 58. punkts; 2001. gada 22. februāris, T‑144/00 Tirelli /Parlaments, Recueil FP , I‑A‑45. un II‑171. lpp., 25. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 11. decembris, F‑60/07 Martin Bermejo /Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 34. punkts.

3. Lai arī lēmuma par nepamatotu maksājumu atgūšanu likumība ir pakārtota vai nu nosacījumam, ka attiecīgajam ierēdnim vai darbiniekam bija jāzina par maksājuma nelikumību, vai šai nelikumībai jābūt acīm redzamai, viena vai otra nosacījuma izpildi Kopienu tiesa tomēr var pārbaudīt tikai tad, ja ieinteresētā persona izvirza uz Civildienesta noteikumu 85. panta pārkāpumu balstītu pamatu vai vismaz ne tikai apstrīd maksājumu, kurus iestāde vēlas atgūt, nepamatotību, bet arī apgalvo, ka vai nu tā nav zinājusi par maksājumu nelikumību, vai par to nav varējusi zināt. To, ka attiecīgais ierēdnis vai darbinieks vienīgi apstrīd maksājuma nelikumību, ja nav nevienas īpašas norādes uz nelikumības (faktisku vai pieņemtu) zināšanu, nevar uzskatīt par klusējot izteiktu apgalvojumu, ka ieinteresētā persona nav zinājusi vai nevarēja zināt par nelikumību, jo pretējā gadījumā netiktu ievērota Civildienesta noteikumu 85. panta funkcija un izjaukts tajā iestādes un tās ierēdņu vai darbinieku starpā noteiktais līdzsvars tiesību un pienākumu ziņā.

(skat. 45. punktu)