Keywords
Summary

Keywords

1. Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Ierobežojumi – Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru aptieku atvēršanai noteiktā reģionā iepriekš jāsaņem administratīva atļauja

(LESD 49. pants)

2. Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Ierobežojumi – Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru aptieku atvēršanai noteiktā reģionā iepriekš jāsaņem administratīva atļauja

(LESD 49. pants; Padomes Direktīvas 85/432 1. panta 1. un 2. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36 45. panta 2. punkta e) un g) apakšpunkts)

Summary

1. LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas principā pieļauj valsts tiesisko regulējumu, kurā jaunu aptieku ierīkošanas atļauju piešķiršanā ir noteikti ierobežojumi, paredzot, ka:

– katrā farmaceitiskajā apgabalā principā drīkst ierīkot tikai vienu aptieku attiecībā uz katriem 2800 iedzīvotājiem;

– papildu aptieku drīkst ierīkot tikai tad, ja ir pārsniegta minētā robežvērtība, šo aptieku ierīkojot attiecībā uz katru iedzīvotāju skaita daļu, kura pārsniedz 2000 iedzīvotājus, un

– katras aptiekas gadījumā jāievēro minimālais attālums no citām jau esošajām aptiekām, un šis attālums vispārīgi ir 250 metri.

Tomēr LESD 49. pants nepieļauj šādu valsts tiesisko regulējumu tiktāl, ciktāl pamatnoteikumi par 2800 iedzīvotājiem vai 250 metriem liedz kādā ģeogrāfiskā apgabalā ar demogrāfiskām īpatnībām ierīkot pietiekamu skaitu aptieku, kuras spētu nodrošināt pienācīgu farmaceitisko aprūpi, un tas ir jāpārbauda valsts tiesai.

Proti, dalībvalsts var uzskatīt, ka noteiktās tās teritorijas daļās pastāv aptieku nepietiekamības draudi un tādēļ nav drošas un kvalitatīvas apgādes ar zālēm, un tāpēc, ievērojot minētos draudus, tā drīkst noteikt tiesisko regulējumu, kurā paredzēts, ka attiecībā uz noteiktu iedzīvotāju skaitu drīkst ierīkot tikai vienu aptieku, lai nodrošinātu aptieku līdzsvarotu izvietojumu valsts teritorijā. Lai konstatētu, vai mērķis nodrošināt iedzīvotāju drošu un kvalitatīvu apgādi ar zālēm attiecīgajā valsts tiesiskajā regulējumā tiek īstenots saskanīgi un konsekventi, valsts tiesai jāpārbauda, vai kompetentās iestādes izmanto šajā regulējumā paredzētos pielāgošanas pasākumus, kuri ļauj 1) mīkstināt sekas, kas rodas, piemērojot pamatnoteikumu par 2800 iedzīvotājiem, 2) atbilstoši apdzīvotības blīvumam atļaut mazāku attālumu starp aptiekām un šādi vietās ar ļoti lielu iedzīvotāju koncentrāciju palielināt pieejamo aptieku skaitu, un 3) interpretēt vispārīgo noteikumu tādējādi, ka tas ļauj piešķirt atļauju aptiekas ierīkošanai mazāk kā 250 metru attālumā ne tikai visnotaļ ārkārtējos gadījumos, bet ikreiz, kad vispārīgā noteikuma par 250 metriem stingra piemērošana draud nenodrošināt pienācīgu farmaceitiskās aprūpes pieejamību noteiktos ģeogrāfiskos apgabalos ar lielu iedzīvotāju koncentrāciju.

Turklāt tā kā, ievērojot rīcības brīvību, kāda dalībvalstīm ir sabiedrības veselības aizsardzības jomā, dalībvalsts var uzskatīt, ka “a minima” sistēma, saskaņā ar kuru tiek noteikts minimālais aptieku skaits noteiktos ģeogrāfiskajos apgabalos, neļauj tikpat iedarbīgi kā pašreizējā sistēma sasniegt mērķi nodrošināt drošu un kvalitatīvu apgādi ar zālēm nepievilcīgos apgabalos, nav uzskatāms, ka lietā aplūkotais tiesiskais regulējums pārsniegtu izvirzītā mērķa sasniegšanai vajadzīgo.

(sal. ar 75., 76., 78., 84., 95., 98., 100.–102., 105., 106., 112. un 113. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2. LESD 49. pants, to skatot kopā ar Direktīvas 85/432 par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz noteiktām darbībām farmācijas jomā 1. panta 1. un 2. punktu un Direktīvas 2005/36 par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu 45. panta 2. punkta e) un g) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādus valsts tiesiskajā regulējumā paredzētos kritērijus, atbilstoši kuriem izraugās jaunu aptieku ierīkošanas atļauju saņēmējus un kuros paredzēts, pirmkārt, papildu 20 % pieskaitīt par profesionālo kvalifikāciju, kas iegūta, profesionālo darbību veicot kādā noteiktā valsts teritorijas daļā, un, otrkārt, ja, piemērojot kvalifikācijas skalu, gūts vienāds punktu skaits, atļaujas piešķirt kārtībā, kurā priekšroka tiek dota farmaceitiem, kuri profesionālo darbību veikuši minētajā valsts teritorijas daļā.

Proti, šos kritērijus ir vieglāk ievērot pašmāju farmaceitiem, kuri savu saimniecisko darbību biežāk veic valsts teritorijā, nekā farmaceitiem ar citu dalībvalstu pilsonību, kuri šo darbību biežāk veic kādā citā dalībvalstī.

(sal. ar 21. un 122.–125. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)