Lieta C-545/07

Apis-Hristovich EOOD

pret

Lakorda AD

(Sofiyski gradski sad lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Direktīva 96/9/EK — Datubāzu tiesiskā aizsardzība — Sui generis tiesības — Datubāzes satura iegūšana, pārbaude vai noformēšana — Iegūšana — Datubāzes satura būtiska daļa — Elektroniska oficiālu juridisko datu bāze”

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 5. marta spriedums   I ‐ 1631

Sprieduma kopsavilkums

1. Tiesību aktu tuvināšana – Datubāzu tiesiskā aizsardzība – Direktīva 96/9

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/9 7. pants)

2. Tiesību aktu tuvināšana – Datubāzu tiesiskā aizsardzība – Direktīva 96/9

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/9 7. pants)

3. Tiesību aktu tuvināšana – Datubāzu tiesiskā aizsardzība – Direktīva 96/9

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/9 1. panta 2. punkts un 7. pants)

1.  No Direktīvas 96/9 par datubāzu tiesisko aizsardzību 7. panta 2. punkta a) apakšpunkta teksta izriet, ka Kopienu likumdevējs jēdzienā “iegūšana” minētā 7. panta nozīmē ir vēlējies iekļaut ne tikai “pastāvīgu pārnešanu”, bet arī “īslaicīgas pārnešanas” gadījumus. Jēdzienu “pastāvīga pārnešana” un “īslaicīga pārnešana” 7. panta nozīmē nošķiršanas pamatā ir kritērijs par materiālu, kas iegūti no aizsargātas datubāzes, saglabāšanas ilgumu uz cita datu nesēja, kas nav šī datubāze. Iegūšanas minētā 7. panta izpratnē no elektroniski pieejamas aizsargātas datubāzes brīdis ir brīdis, kad materiāli, kurus domāts pārnest, tiek saglabāti uz cita datu nesēja, kas nav šī datubāze. Iegūšanas jēdziens nav atkarīgs no attiecīgās darbības veicēja mērķa, tā veiktajām iespējamajām izmaiņām šādi pārnestajos materiālos, kā arī iespējamajām atšķirībām attiecīgo datubāzu struktūrās.

   Apstākli, ka izveidotāja aizsargātās datubāzes satura tehniskās un materiālās īpašības ir atkārtotas cita izveidotāja datubāzes saturā, var interpretēt kā pierādījumu par iegūšanas Direktīvas 96/9 7. panta izpratnē esamību, ja vien šādu sakritību nevar izskaidrot ar citiem faktoriem kā vien pārnešanu abu attiecīgo datubāzu starpā. Fakts, ka materiāli, ko datubāzes izveidotājs ir ieguvis publiski nepieejamos avotos, ir ietverti arī cita veidotāja datubāzē, kā tāds nav pietiekams, lai pierādītu, ka ir notikusi pārnešana no vienas datubāzes uz otru, tomēr var būt tās pierādījums.

   Abu elektronisko datubāzu pārvaldīšanai izmantoto datorprogrammu raksturam nav nozīmes, izvērtējot, vai ir notikusi iegūšana Direktīvas 96/9 7. panta izpratnē.

   (sal. ar 42. un 55. punktu un rezolutīvas daļas 1) punktu)

2.  Direktīvas 96/9 par datubāzu tiesisko aizsardzību 7. pants ir interpretējams tādējādi, ka, ja materiālu kopumā pastāv atsevišķas apakšgrupas, tad no kādas no šīm apakšgrupām iespējami iegūto un/vai atkārtoti izmantoto materiālu apjoms, lai konstatētu, vai ir notikusi datubāzes satura kvantitatīvi būtiskas daļas iegūšana un/vai atkārtota izmantošana minētā panta nozīmē, ir jāsalīdzina ar šīs apakšgrupas kopējo apjomu, ja tā kā tāda ir datubāze, kas atbilst šīs direktīvas 7. panta 1. punktā paredzētajiem sui generis tiesību aizsardzības nosacījumiem. Pretējā gadījumā un, ciktāl minētais kopums ir uzskatāms par šādu aizsargātu datubāzi, salīdzinājums ir jāveic starp materiālu apjomu, kas, iespējams, iegūti un/vai izmantoti atkārtoti no citām šī kopuma apakšgrupām, un kopuma apjomu.

   Apstāklis, ka no datubāzes, kas aizsargāta ar sui generis tiesībām, iespējams, iegūtos un/vai atkārtoti izmantotos materiālus tās izveidotājs ir ieguvis no avotiem, kas nav publiski pieejami, atkarībā no tā, cik nozīmīgi ir cilvēkresursi, tehniskie un/vai finanšu resursi, kurus šis izveidotājs izmantojis attiecīgo materiālu iegūšanai no minētajiem avotiem, var būt nozīmīgs, kvalificējot šos materiālus kā būtisku attiecīgās datubāzes daļu no kvalitatīvā aspekta Direktīvas 96/9 7. panta izpratnē.

   Fakts, ka datubāzē ir ietverti oficiāli, publiski pieejami materiāli, neatbrīvo valsts tiesu, lai izvērtētu datubāzes satura būtiskas daļas iegūšanas un/vai atkārtotas izmantošanas esamību, no pienākuma pārbaudīt, vai no minētās datubāzes iespējami iegūtie un/vai atkārtoti izmantotie materiāli no kvantitatīvā aspekta veido būtisku šīs datubāzes kopējā satura daļu, jeb attiecīgā gadījumā, vai tie šādu daļu veido no kvalitatīvā aspekta, jo to iegūšanai, pārbaudei vai noformēšanai ir bijuši nepieciešami būtiski cilvēkresursu, tehniskie vai finanšu ieguldījumi.

   (sal. ar 74. punktu un rezolutīvas daļas 2) punktu)

3.  Gan no Direktīvas 96/9 par datubāzu tiesisko aizsardzību 1. panta 2. punktā datubāzes jēdziena šīs direktīvas nozīmē definēšanai izmantoto terminu vispārīguma, gan šīs direktīvas 7. pantā paredzētā sui generis tiesību aizsardzības mērķa izriet, ka Kopienu likumdevējs ir vēlējies piešķirt datubāzes jēdzienam plašu nozīmi, kuras pamatā nav materiālas dabas apsvērumi attiecībā uz datubāzes saturu.

   Turklāt, kā izriet no Direktīvas 96/9 7. panta 4. punkta, sui generis tiesības ir piemērojamas neatkarīgi no tā, vai datubāze un/vai tās saturs ir aizsargājama ar autortiesībām.

   No tā izriet, ka apstāklis, ka juridiskas informācijas sistēmā ietvertie materiāli to oficiālā rakstura dēļ nav aizsargājami ar autortiesībām, kā tāds nepamato to, ka šādus materiālus ietverošu kopumu nevarētu kvalificēt kā “datubāzi” Direktīvas 96/9 1. panta 2. punkta izpratnē vai ka šādam kopumam nevarētu piemērot sui generis tiesību aizsardzību.

   (sal. ar 69.–71. punktu)