Lieta C-533/07

Falco Privatstiftung

un

Thomas Rabitsch

pret

Gisela Weller-Lindhorst

(Oberster Gerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Jurisdikcija un spriedumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās — Regula (EK) Nr. 44/2001 — Īpašā jurisdikcija — 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts un b) apakšpunkta otrais ievilkums — Jēdziens “pakalpojumu sniegšana” — Intelektuālā īpašuma tiesību nodošana”

Ģenerāladvokātes Vericas Trstenjakas [Verica Trstenjak] secinājumi, sniegti 2009. gada 27. janvārī   I ‐ 3330

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 23. aprīļa spriedums   I ‐ 3369

Sprieduma kopsavilkums

1. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un spriedumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Īpašā jurisdikcija – Prasības pamatā esošo līgumisko saistību izpildes vietas tiesa 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē

   (EKL 50. pants; Padomes Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums; Padomes Direktīvas 77/388 6. panta 1. punkta pirmā daļa un Direktīvas 2006/112 24. panta 1. punkts)

2. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un spriedumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Īpašā jurisdikcija – Jurisdikcija līgumtiesību jomā 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē

   (Padomes Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts; 1968. gada 27. septembra Konvencijas 5. panta 1. punkta pirmais teikums)

1.  Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka līgums, saskaņā ar kuru intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks par atlīdzību nodod šīs tiesības lietošanā savam līgumpartnerim, nav līgums par pakalpojumu sniegšanu šīs tiesību normas izpratnē.

   Jēdziens “pakalpojumu sniegšana” katrā ziņā nozīmē vismaz to, ka puse, kas sniedz šos pakalpojumus, veic konkrētu darbību, saņemot par to atlīdzību. Tomēr līgums, saskaņā ar kuru intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks par atlīdzību nodod šīs tiesības lietošanā savam līgumpartnerim, nav saistīts ar šāda veida darbību, jo, piešķirot licenci, tiesību īpašnieks faktiski nesniedz nekādu pakalpojumu, bet vienīgi apņemas atļaut līgumpartnerim brīvi izmantot šīs tiesības.

   Šo novērtējumu nav iespējams apstrīdēt ar argumentiem, kas saistīti ar jēdziena “pakalpojumi” EKL 50. panta izpratnē interpretāciju vai ar pievienotās vērtības nodokļa jomā pieņemtajās direktīvās paredzēto šī jēdziena definīciju, ne arī ar iespējamo nepieciešamību noteikt plašu 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas jomu salīdzinājumā ar šī paša 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Pirmkārt, neviens ar Regulas Nr. 44/2001 vispārējo uzbūvi vai sistēmu saistīts apsvērums neparedz, ka šīs regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā ietvertais jēdziens “pakalpojumu sniegšana” ir jāinterpretē saskaņā ar Tiesas pieņemto nostāju attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību EKL 50. panta izpratnē. Otrkārt, pretēji pievienotās vērtības nodokļa jomā pieņemtajās direktīvās paredzētajai šī jēdziena definīcijai, kas ir uzskatāma par negatīvu definīciju un kas savas būtības dēļ ir ļoti plaša, saskaņā ar Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punktu gadījumā, ja runa nav par preču pārdošanas līgumu, jurisdikcija tikai tāpēc vien netiek noteikta, pamatojoties uz pakalpojumu sniegšanas līgumiem piemērojamajiem noteikumiem. Būtībā atbilstoši šīs regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktam šīs regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir piemērojams līgumiem, kas nav nedz preču pārdošanas līgumi, nedz pakalpojumu sniegšanas līgumi. Treškārt, no Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta sistēmas izriet, ka Kopienu likumdevējs ir pieņēmis dažādus jurisdikcijas noteikumus attiecībā uz preču pārdošanas līgumiem un pakalpojumu sniegšanas līgumiem, no vienas puses, un attiecībā uz visiem pārējiem līgumu veidiem, saistībā ar kuriem šajā regulā nav paredzēti īpaši noteikumi, no otras puses. Paplašinot Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma piemērošanas jomu, tiktu neievērots Kopienu likumdevēja nodoms šajā sakarā un tiktu ietekmēta šī 5. panta 1. punkta c) un a) apakšpunkta lietderīgā iedarbība.

   (sal. ar 29.–34., 39.–44. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Saskaņā ar Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu nosakot tiesu, kurai ir piekritība izskatīt pieteikumu par atlīdzību, kas maksājama saskaņā ar līgumu, ar kuru intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks ir nodevis šīs tiesības lietošanā savam līgumpartnerim, joprojām ir jāņem vērā no Tiesas judikatūras attiecībā uz 1968. gada 27. septembra Konvencijas par jurisdikciju, spriedumu atzīšanu un izpildīšanu civillietās un komerclietās, kas grozīta ar Konvenciju par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos, 5. panta 1. punkta izrietošie principi.

   Šajā sakarā, ņemot vērā, ka Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējums ir pilnībā identisks Briseles konvencijas 5. panta 1. punkta pirmā teikuma formulējumam, kā arī regulas preambulas deviņpadsmitajā apsvērumā paustajam mērķim nodrošināt efektīvu turpinātību ar šo konvenciju, ir jāatzīst, ka Regulas Nr. 44/2001 ietvaros Kopienu likumdevējs Tiesas izstrādātos principus Briseles konvencijas kontekstā vēlējās saglabāt attiecībā uz visiem pārējiem līgumiem, kas nav preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas līgumi, it īpaši saistībā ar pienākumu ņemt vērā un noteikt to izpildes vietu.

   Līdz ar to, tā kā nav pamata citādai interpretācijai, ievērojot konsekvenci un tiesiskās drošības prasības, ir jāatzīst, ka Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta a) apakšpunktam ir tāda pati piemērošanas joma kā attiecīgajam Briseles konvencijas noteikumam, tādējādi nodrošinot vienādu Briseles konvencijas un Regulas Nr. 44/2001 interpretāciju.

   (sal. ar 48.–51., 53., 55. un 57. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)