Lieta C-523/07

Tiesvedība, ko ir uzsākusi

A

(Korkein hallinto-oikeus lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Jurisdikcija, spriedumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību — Regula (EK) Nr. 2201/2003 — Materiālā piemērošanas joma — Jēdziens “civillietas” — Lēmums par bērnu nodošanu aprūpē un izvietošanu ārpus ģimenes — Bērna pastāvīgā dzīvesvieta — Aizsardzības pasākumi — Jurisdikcija”

Ģenerāladvokātes Julianas Kokotes [Juliane Kokott] secinājumi, sniegti 2009. gada 29. janvārī   I ‐ 2808

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 2. aprīļa spriedums   I ‐ 2831

Sprieduma kopsavilkums

1. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija, spriedumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību – Regula Nr. 2201/2003 – Piemērošanas joma – Jēdziens “civillietas”

   (Padomes Regulas Nr. 2201/2003 piektais un desmitais apsvērums, 1. panta 1. punkts un 2. punkta d) apakšpunkts, un 2. panta 7. punkts)

2. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija, spriedumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību – Regula Nr. 2201/2003 – Jēdziens “pastāvīgā dzīvesvieta” 8. panta 1. punkta izpratnē

   (Padomes Regulas Nr. 2201/2003 divpadsmitais apsvērums un 8. panta 1. punkts)

3. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija, spriedumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību – Regula Nr. 2201/2003 – Pagaidu un aizsardzības pasākumi

   (Padomes Regulas Nr. 2201/2003 20. pants, 53. pants un 55. panta c) punkts)

4. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija, spriedumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību – Regula Nr. 2201/2003 – Jurisdikcija

   (Padomes Regulas Nr. 2201/2003, 53. pants)

1.  Regulas Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 atcelšanu 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “civillietas” šīs tiesību normas izpratnē ir attiecināms uz lēmumu, ar ko tiek uzdota bērna tūlītēja nodošana aprūpē un ievietošana ārpus savas ģimenes audžuģimenē, ja šis lēmums ir pieņemts saistībā ar publiskajām tiesībām par bērnu aizsardzību.

   (sal. ar 29. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Tā kā Regulas Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 atcelšanu 8. panta 1. punktā nav paredzēta neviena tieša norāde uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu “pastāvīgās dzīvesvietas” jēdziena saturu un piemērošanas jomu, šī jēdziena noteikšana ir jāveic, ņemot vērā normu kontekstu un regulas mērķi, it īpaši to, kas izriet no tās divpadsmitā apsvēruma, saskaņā ar kuru tajā paredzētie piekritības noteikumi ir izveidoti, ņemot vērā bērna intereses un it īpaši tuvuma kritēriju. Tātad līdztekus bērna fiziskajai klātbūtnei dalībvalstī vērā ir jāņem citi faktori, kas var liecināt, ka šai klātbūtnei nav pagaidu vai gadījuma raksturs un ka bērna dzīvesvietu raksturo zināma integrācija sociālā un ģimenes vidē.

   Tādējādi “pastāvīgās dzīvesvietas” jēdziens Regulas Nr. 2201/2003 8. panta 1. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka šī dzīvesvieta atbilst vietai, ko raksturo bērna zināma integrācija sociālajā un ģimenes vidē. Šajā sakarā vērā it īpaši ir jāņem ilgums, regularitāte, apstākļi, uzturēšanās dalībvalsts teritorijā, kā arī ģimenes pārcelšanās uz šo valstī iemesli, bērna pilsonība, izglītošanas vieta un apstākļi, valodu zināšanas, kā arī bērna ģimenes un sociālie sakari minētajā valstī. Bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir jānosaka valsts tiesai, ņemot vērā visus katrā konkrētā gadījumā pastāvošos faktiskos apstākļus.

   (sal. ar 33., 35., 38. un 44. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3.  Aizsardzības pasākumu, tādu kā bērnu nodošana aprūpē, valsts tiesa atbilstoši Regulas Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 atcelšanu 20. pantam var noteikt tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

   —	šim pasākumam ir jābūt steidzamam;

   —	tam jābūt noteiktam attiecībā uz konkrētajā dalībvalstī esošajām personām, un

   —	tam jābūt pagaidu rakstura pasākumam.

   Šī pasākuma, kas noteikts, lai nodrošinātu bērna intereses, īstenošana, kā arī tā saistošais raksturs tiek noteikts atbilstoši valsts tiesību aktiem. Pēc aizsardzības pasākuma noteikšanas valsts tiesai nav pienākuma nodot lietu citas dalībvalsts tiesai, kurai ir piekritība. Tomēr, tā kā pagaidu vai aizsardzības pasākumiem ir pārejošs raksturs, ar bērna fizisko, psiholoģisko un intelektuālo attīstību saistīto apstākļu dēļ var būt nepieciešama tiesas, kurai ir piekritība, iepriekšēja iejaukšanās, lai noteiktu galīgos pasākumus. Tādējādi tiktāl, ciktāl to prasa bērna prioritāro interešu aizsardzība, valsts tiesai, kura ir noteikusi pagaidu vai aizsardzības pasākumus, tieši vai ar atbilstoši Regulas Nr. 2201/2003 53. pantam izraudzītās centrālās iestādes starpniecību par to jāinformē citas dalībvalsts tiesa, kurai ir piekritība.

   (sal. ar 47., 56., 59., 64. un 65. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

4.  Dalībvalsts tiesai, ja tai vispār nav jurisdikcijas, pēc savas iniciatīvas jāatzīst, ka tai nav piekritības, bet tai nav pienākuma nodot lietu citai tiesai. Tomēr tiktāl, ciktāl to prasa bērna interešu aizsardzība, valsts tiesai, kas pēc savas iniciatīvas atzinusi, ka tai nav piekritības, tieši vai ar atbilstoši Regulas Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 atcelšanu 53. pantam izraudzītās centrālās iestādes starpniecību par to ir jāinformē citas dalībvalsts tiesa, kurai ir piekritība.

   (sal. ar 71. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)